Valsts prezidenta vēlēšanas: Vai ir pamats runām, ka Latvijā briest prokremliska oligarhu koalīcija? 91
Valsts prezidents Egils Levits, atsaucot savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam teica, ka to darot, ņemot vērā patlaban briestošo koalīciju ar prokremliski noskaņotajiem oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, un aicināja arī otru koalīcijas partneru atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Vai arī Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto šobrīd jūt, ka briest tāda prokremlisko un oligarhisko spēku koalīcija?
Atbildot uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Ziņu top”, Pinto norāda, ka nevēlētos pat piedalīties šāda veida sarunās.
“Mans piedāvājums ir skaidrs – vērtībās balstīts un balstīts uz to, kas, manuprāt, Latvijai šobrīd ir vissvarīgākais: drošība, kas ir drošība starpvalstu ziņā, mūsu spēja aizsargāt sevi, mūsu nelokāmais atbalsts Ukrainai, ciešā saikne starp Eiropas Savienību,” viņa skaidroja.
Tāpat svarīga drošība gluži cilvēcīgā līmenī, kas nozīmē katram cilvēkam, katrai sievietei, bērnam, pusaudzim justies drošam no vardarbības.
“Mēs pēdējā laikā esam redzējuši diezgan daudz bārstīšanos ar tukšiem solījumiem, bet ir laiks reāli investēt cilvēkos – izglītībā, veselībā, labklājībā. Un tāpēc man ir svarīgi parādīt to, ka jauniešiem ir jādod lielāka balss mūsu šodienas lēmumos, jo viņiem visilgāk nāksies sadzīvot ar to sekām. Nav godīgi, ka jauniešu balsis netiek ņemtas vērā,” Pinto uzsvēra.
Raidījuma vadītāja Anita Daukšte akcentē, ka lai to varētu realizēt Pinto būs nepieciešams arī citu Saeimas frakciju balsis: “Kā, piemēram, jūs varētu ieinteresēt Nacionālo apvienību nobalsot tieši par sevi?”
“Es esmu gatava šajās nedēļās doties pie Saeimas frakcijām un skaidrot šo piedāvājumu. Es neredzu, kur būtu fundamentālas atšķirības no pamatprincipiem, kas Latvijai ir svarīgi manā piedāvājumā – gan par mūsu valsts drošību un nelokāmo atbalstu Ukrainai, gan arī citus saskares punktus,” Pinto atbildēja.
Jau vēstīts, ka vēlēšanās maija izskaņā uz Valsts prezidenta amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji.
“Apvienotais saraksts” (AS) Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, “Progresīvie” – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet “Jaunā vienotība” (JV) – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.
