Vai būs jauns demogrāfijas ultimāts no Parādnieka vadītā centra? 5
Ar premjera Māra Kučinska rīkojumu šopavasar izveidotais Demogrāfijas lietu centrs (DLC) sagatavojis priekšlikumus ģimeņu atbalstam, kas nākamā gada budžetā varētu prasīt papildus aptuveni 20 miljonus eiro.
“Mūsu priekšlikumus varētu nosacīti iedalīt trijās grupās – priekšlikumi ar ilgtermiņa fiskālo ietekmi, īslaicīgi pasākumi un sistēmiski grozījumi,” informēja DLC vadītājs Imants Parādnieks (NA). Ilgtermiņa priekšlikumi paredz palielināt uzturlīdzekļu maksājumus adoptētājiem un audžuģimenēm no pašreizējiem 45 eiro mēnesī par bērnu līdz valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apmēram – 92,50 eiro. Pēc DLC ekspertu aprēķiniem, šim mērķim no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 4,8 miljoni eiro papildu līdzekļu. Vēl 4 miljoni eiro būs nepieciešami, lai palielinātu apgādnieka zaudējuma pensiju no 43 eiro mēnesī līdz 92,50.
Plānota arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50 eiro mēnesī, kam nepieciešami aptuveni 3,5 miljoni eiro ik gadu. Daudzbērnu ģimenēm paredzēts ieviest 25% atlaidi braucieniem starppilsētu transportā (nepieciešami 1,7 miljoni eiro). Tāpat DLC piedāvā novērst ieilgušo netaisnību, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas māmiņām, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek maksātas tikai no 142 eiro. Centrs piedāvā, lai nākamgad šīs iemaksas tiktu veiktas vismaz no bērna kopšanas pabalsta apmēra – 171 eiro, bet kopš 2018. gada arī no visa vecāku pabalsta. Šim mērķim nepieciešami kopā 3,6 miljoni eiro. Visbeidzot DLC piedāvā pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas šobrīd izdevīgāki cilvēkiem bez bērniem. DLC piedāvā atjaunot nodokļa atvieglojumus par laulāto, kurš nevar strādāt, jo kopj bērnus. Šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 5,4 miljoni eiro (1,2 miljoni no valsts budžeta un pārējais no pašvaldībām).
Īstermiņa priekšlikumos paredzēts īstenot īpašu programmu, lai motivētu pašvaldības kļūt draudzīgākām pret ģimenēm ar bērniem, piemēram, informējot tās par pieejamiem atbalsta mehānismiem. Tāpat paredzēts pētījums par daudzbērnu ģimeņu un vientuļo vecāku stāvokli Latvijā un citi pasākumi.
Sistēmiskie grozījumi paredz iestrādāt normatīvajos aktos paplašināto daudzbērnu ģimeņu definīciju. Pašlaik jau noteikts, ka daudzbērnu ģimene ir ar vismaz trīs bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi mācās. Taču, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumi joprojām pieejami tikai daudzbērnu ģimenēm ar bērniem līdz 18 gadiem. Tāpat paredzēts ieviest iespēju veikt valsts apmaksātus paternitātes testus, lai varētu vēlāk piedzīt uzturlīdzekļus no vīriešiem, kas noliedz, ka būtu tēvi. Būtiski grozījumi saistīti ar izmaksām vecāku pabalsta nosacījumos, lai tos varētu saņemt arī tās māmiņas, kas pabalsta pieprasīšanas brīdī vairs nav darba attiecībās. Pērn bijuši 143 gadījumi, kad šāda birokrātiska iemesla dēļ ģimenes palikušas bez pabalsta.
Visu priekšlikumu īstenošanai valsts budžetā nepieciešami papildu 20 miljoni eiro. Vēl pirms premjers vai Finanšu ministrija paguvuši celt iebildumus par līdzekļu trūkumu, I. Parādnieks gatavs nosaukt arī iespējamos resursu avotus. Piemēram, palielināt finanšu stabilitātes nodevu banku sektorā, noteikt termiņu kredītiestāžu zaudējumu segšanas periodam, kas ļauj izvairīties no nodokļa nomaksas, palielināt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas maksu un dabas resursu nodokli par vides piesārņošanu, kā arī atcelt virkni atvieglojumu finanšu, banku un apdrošināšanas jomās. Visi izstrādātie priekšlikumi kopā ar aprēķiniem un iespējamiem naudas avotiem tiek apkopoti DLC ziņojumā, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim izskatīšanai valdībā. Taču jau šodien Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji tiekas ar premjeru, lai pārrunātu nākamā gada budžeta prioritātes. Noprotams, ka šajā sarunā liela uzmanība tiks pievērsta tieši demogrāfijai.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) premjera rīcībā un retorikā saskatījusi pozitīvus signālus un izpratni par šīm problēmām. “Tas ļauj cerēt, ka ultimāti nebūs vajadzīgi,” teica spīkere. Krietni skeptiskāks ir demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš pats piedalījies DLC priekšlikumu izstrādē. “Protams, ka politiķi paudīs izpratni par demogrāfijas problēmām un ģimeņu vajadzībām. Tā viņi vienmēr dara, neteiks taču pretējo. Taču, kad jālemj par finansējuma piešķiršanu, tad parasti atrunājas ar to, ka budžetā šobrīd nav tādu iespēju. Ļoti ceru, ka šoreiz politiķi liks man kļūdīties manās prognozēs, jo centra izstrādātie priekšlikumi ir ļoti pareizi un nepieciešami,” teica I. Mežs. Viņaprāt, šogad ģimenēm ar bērniem klājas pat smagāk nekā pērn, jo, pirmkārt, valsts pārtrauca līdzfinansēt maksu par privāto bērnudārzu tām ģimenēm, kuru atvases netiek pašvaldību dārziņos, un, otrkārt, neapliekamā minimuma diferenciācijas modelis palīdz galvenokārt ģimenēm bez bērniem.
