Vai Bordāns nolemts upurēšanai? 0
80 pret 20 – tik optimistiski savas izredzes izveidot valdību, kas gūtu Saeimas vairākuma atbalstu, vērtēja Jānis Bordāns, kuram Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien uzticēja jaunās koalīcijas veidošanu. Politikas vērotāji gan savās prognozēs ir piesardzīgāki.
Izvirza bez pamatojuma
“Mēs pašlaik atrodamies ļoti dinamiskā laika periodā, kad nepieciešams izveidot valdību, jo iekšpolitiskie un ārpolitiskie jautājumi, kas ir dienaskārtībā, ir jārisina ļoti strauji,” pēc tikšanās ar visiem trīs premjeru kandidātiem paziņoja R. Vējonis. Viņš arī atzina, ka joprojām ir neapmierināts ar partiju nespēju mēneša laikā saviem spēkiem vienoties par vairākuma koalīcijas modeli. Lai muļļāšanās nevilktos garumā, prezidents izmantoja savas Satversmē dotās tiesības un aicināja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu sastādīt Ministru kabinetu.
Prezidents gan ne ar pušplēstu vārdu nepamatoja, kādēļ no trijotnes izvēlējies tieši šo kandidātu.
Taču informēja, ka Bordānam dots divu nedēļu termiņš. Ja līdz 21. novembrim JKP līderis nespēs piedāvāt pārliecinošas vairākuma koalīcijas aprises, Vējonis atsauks Bordāna nomināciju un izvirzīs nākamo kandidatūru.
Bordāns pats savas izredzes izveidot rīcībspējīgu koalīciju vērtēja kā “diezgan ticamas” un pat izteica to ar procentuālu varbūtību 80 pret 20. Kā noprotams no izvirzītā premjera kandidāta izteikumiem – viņš iecerējis veidot koalīciju, kuras kodolā būtu jaunās Saeimas partijas – JKP, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” (“AP”), jo tādējādi tikšot respektēta vēlētāju vēlme pēc izmaiņām politikā. Tāpat kabinetā atrastos vieta arī “Jaunajai Vienotībai” (“JV”) un Nacionālajai apvienībai (NA), bet Bordāns joprojām paliek pie sava uzstādījuma, ka sadarbība ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nebūs iespējama.
Varētu pārskatīt prezidiju
JKP jau pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām piedāvāja koalīcijas modeli ar konkrētu amatu sadalījumu. Uz jautājumu, vai šis piedāvājums joprojām ir spēkā, Bordāns atbildēja, ka tas kalpošot kā pamats turpmākajām sarunām. Politiķis arī neizslēdza iespēju, ka partiju diskusiju rezultātā amatu sadalījums tiks koriģēts. “Mans uzstādījums būs, lai valdība strādātu kā vienota komanda, lai sabiedrībai nebūtu jāuztraucas, kura partija kontrolē kuru ministriju. Strādāsim kā vienota komanda, nevis katra ministrija kā feodāla vienība, kas nerūpējas par citām jomām,” teica politiķis.
Abi pārējie premjera amata kandidāti Artis Pabriks (“AP”) un Aldis Gobzems (“KPV LV”) teicās respektējam prezidenta izvēli un pauda gatavību sadarbībai, savukārt Bordāns atzina, ka abus šos politiķus redzētu kā savas valdības ministrus.
Tomēr ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka pat ar prezidenta nomināciju kabatā Bordānam nebūs viegli izveidot jaunu koalīciju. Pirmkārt jau Saeimas pirmajā sēdē piedzīvotā prezidija ievēlēšana skaidri liecināja, ka tā sauktās vecās partijas spēj sadarboties un vienoties sev vēlamu rezultātu sasniegšanā. Šīs aizkulišu vienošanās rezultātā JKP deputāte Dagmāra Beitnere Le-Galla netika pie kārotā Saeimas priekšsēdētāja amata un nācās samierināties ar spīkera vietnieka vietu. Savukārt “KPV LV” par spīti labam rezultātam vēlēšanās vispār palika ārpus prezidija. Bordāns gan īpaši nevēlējās komentēt šo notikumu, bet neizslēdza iespēju, ka koalīcijas sarunu rezultātā varētu tikt mainīts arī prezidija sastāvs.
Gobzems sāk “lekties”
Jau preses brīfingā uzreiz pēc prezidenta paziņojuma iezīmējās domstarpības starp “KPV LV” un “AP”. Gobzems paziņoja, ka viņa pārstāvētā partija nekādā gadījumā nestrādātu “AP” vadītā koalīcijā. “Artis Pabriks kā politiķis pārstāv veco politiku – OIK, azartspēles un ātro kredītu intereses. Tādēļ viņa vadītā koalīcijā mēs nekādā gadījumā nevarētu strādāt, jo vēlamies pret šīm lietām cīnīties.
Mums nav pieņemama partija, kuras pelēkie kardināli saistīti ar azartspēlēm, ātrajiem kredītiem un OIK biznesu,” teica Gobzems.
Savukārt Pabriks šos izteikumus nosauca par nepamatotiem apmelojumiem. Šeit būtu vietā atgādināt, ka Gobzems savulaik darbojās Pabrika veidotajā partijā “Sabiedrība citai politikai” un kādu laiku pat bija tās valdes loceklis. Tādēļ grūti noticēt, ka viņa pēkšņi principiāla “performance” pilī bija emocionāls sirdsapziņas izvirdums. Ļoti iespējams, “KPV LV” premjera kandidāts šādi cenšas stiprināt savas izredzes, ka Bordāna izgāšanās gadījumā nākamā kandidatūra prezidenta sarakstā būtu viņš, nevis Pabriks. Tāpat, iespējams, “KPV LV” vēlas panākt “AP” atstāšanu opozīcijā, jo četru partiju koalīcijā viņiem būtu krietni lielāka teikšana.
Vai Bordāns nolemts upurēšanai?
Politologs Ivars Ījabs Bordāna izredzes divu nedēļu laikā izveidot rīcībspējīgu vairākuma koalīciju vērtē piesardzīgi, bet ne bezcerīgi. “Es teiktu 50 pret 50. Valdības veidotāju starpā noteikti ir apspriesti dažādi scenāriji ar dažādiem premjeriem.
Taču šeit prognozēt kaut ko ir ļoti grūti, jo no jaunajiem politiskajiem spēkiem brīžam vērojama liela iracionalitāte un eksaltēts vājprāts.
Arī vecajām partijām ir savas intereses un iestrādes. Turklāt nacionāļi diez vai sapņo strādāt Bordāna vadītā koalīcijā, ņemot vērā viņu pagātnes attiecības. Katrā ziņā Bordānam priekšā ir daudz izaicinājumu, bet pašlaik neredzu nekādus nepārvaramus šķēršļus,” teica Ījabs. Viņš arī nepiekrīt politiskajos kuluāros izskanējušajām teorijām, ka Bordāns tiek izvirzīts ar mērķi, lai izgāztos, un pēc tam prezidents varētu brīvāk uzticēt valdības veidošanu Pabrikam.
Pat ja teorijai par Bordāna apzinātu “upurēšanu” ir pamats, nekur nav teikts, ka tā patiešām īstenosies dzīvē. Latvijas politiskajā vēsturē ne reizi vien ir bijuši gadījumi, kad šādi neveiksmei nolemti pretendenti pārsteidz visus un iegūst amatu (savā ziņā arī Vējoņa nokļūšana prezidenta amatā bija līdzīgs gadījums). Arī Bordāns atzīst, ka šādas runas ir dzirdējis, bet lielu vērību tām nepievēršot: “Prezidents man deva iespēju, un es to izmantošu pēc labākās sirdsapziņas. Nevar izslēgt iespēju, ka mani mēģinājumi izveidot koalīciju tiks sabotēti, bet tādā gadījumā vēlētājiem šie shēmotāji būs redzami.”
