Vai biostimulatori palīdz augiem stresa apstākļos? 0
Mārīte Gailīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu tirgus tiek stingri regulēts visā pasaulē, bet ar augu biostimulatoriem (kurus mēs pašlaik biežāk saucam par augšanas veicinātājiem) tā nav. Pašlaik nav pat īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem produktu pieskaita augšanas veicinātājiem, parasti atliek paļauties uz ražotāja un izplatītāja godaprātu.
Tieši tāpēc, ka spēles noteikumi nav skaidri, pēdējos gados pasaulē ir vērojams straujš augšanas veicinātāju piedāvājuma kāpums. Tos ražo arvien jaunas un jaunas firmas, bieži vien solot audzētājiem neticamus brīnumus, piemēram, ražas pieaugumu 2–3 un pat vairāk reižu. Ne velti profesionālajā literatūrā laiku pa laikam izskan vārdu spēle – biostimulants vai biosimulants? Tomēr augšanas veicinātāju vidū ir arī patiešām efektīvi līdzekļi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta un pierādīta zinātniski korektos izmēģinājumos.
Augšanas veicinātāji nav mēslošanas līdzekļi
Augšanas veicinātāji ir plaša produktu grupa, kurā ietilpst jūras aļģu ekstrakti, komposti, hitīnu saturoši produkti, mikrobioloģiskie līdzekļi, to kombinācijas un citi produkti. Atšķirībā no mēslošanas vai augu aizsardzības līdzekļiem augšanas veicinātāju mērķis ir veicināt paša auga dabīgās pretošanās spējas abiotiskiem faktoriem – stipram vējam, salam, sausumam, karstumam, pārmērīgai sāļu koncentrācijai augsnē u. tml. Tos parasti lieto, audzējot augļus un dārzeņus atklātā laukā, bet augšanas veicinātāji var būt noderīgi arī siltumnīcās, piemēram, tik karstā laikā, kādu mēs piedzīvojām šāgada jūlijā.
Augšanas veicinātāji nav mēslošanas līdzekļi, kaut gan daļa no tiem satur arī mikroelementus. Tie veicina auga dabīgos barošanās procesus. Tāpat tie nav ne augu aizsardzības līdzekļi, nedz biocīdi, jo neiedarbojas uz kaitīgajiem organismiem, bet veicina paša auga pretošanās spējas kaitēkļiem, sēnēm vai baktērijām. Vielas, kas tiek sintezētas augā, atšķiras no tām, ko izmanto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu ražošanā. Tiesa, šeit var būt arī savi zemūdens akmeņi, jo daļa augu pašu sintezēto vielu var būt bīstama arī cilvēkiem, piemēram, solanīns nakteņaugos vai kukurbitacīns ķirbjaugos.
Augšanas veicinātāji palielina barības elementu pieejamību augiem sakņu zonā, palielina augu izturību pret abiotiskajiem stresiem, tādējādi uzlabojas augu veselība un ražas kvalitāte.
Saskaņā ar regulu (ES) 2019/1009 Droši un efektīvi mēslošanas līdzekļi ES tirgū, kas tiks piemērota, sākot ar 2022. gada 16. jūliju, augu biostimulatori ir vielas un mikroorganismi, kas var stimulēt dabiskos procesus, lai uzlabotu barības elementu uzņemšanu, efektivitāti un kultūraugu kvalitāti. Šos līdzekļus drīkstēs marķēt ar CE zīmi, ja vien to kvalitāte un marķējums atbilst regulā noteiktajām prasībām.
Zīmīgi, ka marķējumā jābūt norādēm arī par augsnes apsaimniekošanas praksi, saderību vai nesaderību ar mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, ieteicamo smidzināšanas sprauslu lielumu, smidzinātāja spiedienu un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut mēslošanas līdzekļa nonesi.
Ļoti plaša izvēle
Augu biostimulatorus iedala divās grupās: mikrobiālos un nemikrobiālos. Pie nemikrobiāliem pieder ļoti daudz līdzekļu, tostarp jūras aļģu un augu ekstrakti, komposti, humīnskābes un fulvoskābes, digestāti, hitīns, neorganiskie savienojumi un sāļi (ar mikroelementiem, piemēram, silīciju). Silīcijs netiek pieskaitīts augu barības elementiem, bet no prakses ir zināms, ka silīciju saturošie līdzekļi palielina augu izturību pret miltrasu un paildzina zemeņu ogu realizācijas laiku.
Daži no šiem produktiem uzlabo augsnes struktūru, veido mikroelementu avotu vai rada barības bāzi derīgiem mikroorganismiem. Citi uzlabo sakņu attīstību, noārda toksiskos savienojumus, saista smagos metālus, palielina augu izturību pret augsto sāļu koncentrāciju vai nostiprina šūnu sieniņas. Nereti vienam augu biostimulatoram piemīt vairāki iedarbības veidi. Nebūt ne vienmēr šie līdzekļi satur vielas, kas spēj aktivizēt auga aizsargspējas, piemēram, acetilskābi vai jasmonskābi.
No vairākiem simtiem mikroorganismu sugu, kas tiek piedāvātas tirgū, mikrobioloģiskajiem biostimulatoriem pieskaita tikai četras grupas – mikorizas sēnes un baktērijas Azotobacter, Azospirillum un Rhizobium. Populārā ģints Bacillus nav iekļauta acīmredzot tāpēc, ka B.thuringensis un B.subtilis tiek plaši izmantotas kā augu aizsardzības līdzekļi.
Baktērijas – biostimulatori – pazemina stresa hormonu (piemēram, etilēna) daudzumu augos, saista slāpekli, kas tādējādi kļūst vairāk pieejams augiem, palielina fosfora un dzelzs pieejamību saknēm un uzlabo ziedu attīstību.
Efektivitāte atkarīga no apstākļiem
Praksē biostimulatoru efektivitāte ir atkarīga no apstākļiem, kuros tos lieto. Lielu lomu spēlē augsnes vai substrāta mitrums un gaisa daudzums, gaisa un augsnes temperatūra, pH un citi abiotiskie parametri. Tāpat katra augu suga un pat šķirne var reaģēt atšķirīgi no citām. Jāņem vērā, ka auga attīstības fāze, gadalaiks vai lietošanas brīdis, kā arī mijiedarbība ar mēslošanas vai augu aizsardzības līdzekļiem var būtiski ietekmēt lietošanas efektivitāti. Patiesībā, lai šie līdzekļi būtu efektīvi, tie jālieto tikpat pārdomāti un precīzi kā mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi.
Pat no vieniem un tiem pašiem izejmateriāliem ražoto produktu efektivitāte var atšķirties atkarībā no ražošanas procesā lietotām ekstrahēšanas metodēm, aktīvo vielu sastāva un to koncentrācijas.
Augsta sāļu koncentrācija (EC), oglekļa atbrīvošanās no augsnes audzēšanas sākumā un strauja baktēriju attīstība uz augu saknēm sarežģī biostimulatoru lietošanu, audzējot substrātos (it sevišķi kūdrā un kokosā). Tāpat šie līdzekļi vai to produkti var piesārņot pilienlaistīšanas sistēmas un izraisīt pilinātāju aizsērēšanos.
Audzējot augsnē, pateicoties biostimulatoriem, iespējams, izdosies samazināt mēslošanas līdzekļu devas, bet šis jautājums vēl jāpēta. Pastāv arī risks, ka, lietojot biostimulatorus, palielināsies barības elementu izskalošanās.
Pētījums ar salicilskābi saturošu līdzekli
Viens no produktiem, kas vēl netiek piedāvāts Latvijā, ir salicilskābi saturošs līdzeklis SalicylPuur, ko ražo firma PlantoSys. Nīderlandes pētījumu un konsultāciju firmas Delphy vairāku gadu laikā veiktie pētījumi liecina, ka šā līdzekļa lietošana dod iespēju par 50% samazināt fungicīdu smidzinājumus zemeņu stādu audzēšanā. Zemeņu stādi mēdz būt inficēti ar serdes puvi Phytophtora cactorum, un tā ir liela problēma, jo vizuāli bieži vien nav redzama, bet izraisa augu izkrišanu jau pēc izstādīšanas pastāvīgā vietā. Pētījumos tika izmantoti ieņēmīgas šķirnes ‘Sonata’ rozetes, ko audzēja kasetēs kopš jūnija un ievietoja glabātavā novembrī. Stādu audzēšanas laikā augu biezība bija 40–45 augi/m2. Audzēšanas periodā stādus vairākas reizes speciāli inficēja ar P.cactorum, lai iegūtu objektīvus rezultātus. Ar līdzekli SalicylPuur stādus apstrādāja ik nedēļu, lietojot to 1 l/ha.
Pētījumos iknedēļas apstrāde ar SalicylPuur, papildinātas ar četrām fungicīdu lietošanas reizēm, nodrošināja spēcīgākus, izturīgākus zemeņu stādus nekā astoņas apstrādes ar fungicīdiem. Tāpat augiem, audzētiem ar SalicylPuur, veidojās vairāk ziednešu nekā kontroles variantā (ar fungicīdu lietošanu).
Pētījumā tika arī skatīts, kā apstrāde ar SalicylPuur stādu audzēšanas laikā ietekmē zemeņu ražību pēc stādu izstādīšanas. Runa ir par zemeņu audzēšanu tuneļos. Izrādījās, ka apstrādāti stādi turpmāk attīstījās labāk nekā tradicionāli audzētie, veidoja vairāk ogu, tādējādi to raža bija par 1 kg/m2 lielāka nekā no stādiem, ko audzēja tikai ar fungicīdu lietošanu. Piedevām 80% ogu bija pirmās lieluma šķiras.
Līdzeklis SalicylPuur satur salicilskābi, ko iegūst no vītolu mizas. Augi pilnībā uzņem šo vielu, un tā sistēmiski izplatās visā augā, veicinot tā pašaizsardzības spējas. Vienlaikus uzlabojas arī sakņu attīstība. Pateicoties labiem pētījuma rezultātiem, firma Delphy kopš šā gada vasaras iekļāva apstrādes ar SalicylPuur savā standarta rekomendāciju paketē, audzējot zemeņu stādus konteineros.
Izveidota datu bāze
Lai palīdzētu audzētājiem neapjukt plašajā augu biostimulatoru piedāvājumā, ir izveidota datu bāze Bio4Safe (bio4safe.eu), kurā ir iekļauti līdzekļi, kuru efektivitāte ir zinātniski pārbaudīta. Tiesa, datu bāze ir tikai angļu valodā. Piemēram, par Latvijā jau vairāk nekā 20 gadu pazīstamo līdzekli Kelpak pētījumu saraksts datu bāzē aizņem piecas lappuses. Par citu perspektīvo līdzekli Lalstim osmo (datu bāzē ar veco nosaukumu Greenstim) pagaidām ir tikai viens pētījums. Latvijā šo līdzekli lieto jau otro gadu, un audzētāju atsauksmes ir pozitīvas. Ir novērots, ka tā ietekmē samazinās augļu plaisāšana tomātiem, kā arī tie kļūst noturīgāki pret ūdens nodrošinājuma un temperatūras svārstībām. Pavasarī šis līdzeklis palīdz aizsargāt augus pret salnām. Arī par citu Latvijā jau pazīstamu aļģu ekstraktu Seasum Max datu bāzē pagaidām informācijas nav.
Datu bāzē ir publicēti gan pozitīvie, gan negatīvie dažādu līdzekļu lietošanas rezultāti. Par dažiem citiem Latvijas tirgū piedāvātiem biostimulatoriem informācijas datu bāzē pagaidām nav. Protams, tas vēl nenozīmē, ka šie līdzekļi nav efektīvi, jo šī datu bāze acīmredzot vienmēr būs pilnveidošanas procesā. Tās autori aicina ražotājus vai izplatītājus papildināt datu bāzi ar viņu rīcībā esošiem pētījumiem.
