Vai zemniekam jākļūst par izmeklētāju? Pierobežas saimnieki par leišmales traktoru zagļiem 0
Diemžēl tieši vasaras sezonā, kad viskarstākais darba laiks, uzdarbojas traktortehnikas zagļi, tādēļ jautājām vairāku novadu, īpaši pierobežas, zemniekiem, vai bijusi darīšana ar zagļiem un vai nozagto izdevies atdabūt.
Juris Smirnovs, Jēkabpils novada Zalves pagasta z/s Pumpuri īpašnieks:
Man pagājušajā gadā naktī no 30. uz 31. augustu aptīrīja John Deere traktoru – izzaga trīs datorus 18 000 eiro vērtībā. Traktors atradās pie mājas apgaismotā laukumā, tuvu kaimiņu mājām. Ziņoju policijai – nekas atrasts netika, informāciju par notikušo nesaņēmu. Traktors bija apdrošināts, un, kaut arī zādzības faktu konstatēja, ar apdrošināšanas kompāniju bija karš trīs mēnešu garumā, kamēr atmaksāja 11 000 eiro no zaudējuma summas. Viņu izturēšanās ir stipri dīvaina – it kā man būtu jāpierāda, vai pats neesmu nozadzis tos datorus. 2015. gadā ar Eiropas projekta līdzfinansējumu uzcēlu lielu šķūni, kas reizē ar graudu glabāšanu paredzēts arī tehnikas novietošanai. Tur uzstādītas videokameras. Tomēr visu tehniku tur turēt nevaru, tik daudz vietas nav. No zagļiem leišmalē patiesi nav glābiņa. Kamēr bija slēgtas robežas, nekas tik traks nenotika. Vienīgo izeju redzu robežu atjaunošanā.
Valentīna Čāmāne, Aknīstes novada Asares pagasta z/s Siliņi saimniece:
Mums nekas nav nozagts, bet vairākiem kaimiņiem gan. Mūsu tehnikas novietne – angārs – atrodas pagasta centrā, turpat ir veikals, apgrozās cilvēki, tomēr nekad nevari būt pilnībā drošs. Esam tehnikas glabātavā salikuši videokameras, tās ir dārgas, jo jābūt augstai izšķirtspējai, citādi uzstādīt kameru nav vērts. Daļa tehnikas atrodas slēgtā ēkā, bet visu tur nevaram izvietot. Daļu tehnikas esam apdrošinājuši – galvenokārt graudu kombainus, lieljaudas traktorus. Jā, nozagt kombainu it kā nav iespējams – kā tu to aizdzīsi? Zagšanas gadījumos izmeklēšana notiek vāji, pat tad, kad saimnieki norāda, kas varētu būt vainīgais, un raksturo lietas apstākļus. Viens no mūsu tālākajiem kaimiņiem konstatēja pēdas, kur tehnika aizdzīta, bet to pat neņēma vērā.
Annija Pušņakova, Auces novada Bēnes pagasta SIA TandUkri valdes locekle:
Mums divas tehnikas vienības tika nozagtas, kā arī vairākas tehnikas vienības uzlauztas naktī no 24. uz 25. jūliju no saimniecības teritorijas. Visi traktori aprīkoti ar GPS. Vienu traktoru pēc signāla atradām, otram GPS signāls bija noslāpēts. 25. jūlijā no rīta ziņojām policijai, tajā pašā dienā ieradās izmeklētājs, uzklausīja uzņēmuma darbinieku liecības un veica teritorijas apskati. Darbinieku novērojumi liecināja, ka jau iepriekšējās dienās pirms zādzības teritorijas tuvumā bija manītas vairākas aizdomīgas automašīnas.
Raitis Boriss, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta z/s Ūdri īpašnieks:
Paldies Dievam, nekas tāds mūsu saimniecībā nav noticis. Tehniku neesmu apdrošinājis, tas prasa lielu naudu. Ja valsts piešķirtu subsīdijas šādam pasākumam, tad cita lieta. Domāju, tad visi zemnieki drošinātu tehniku. Man tehnika glabājas lielajos angāros. Bet pirms septiņiem gadiem apzaga graudu kalti – nozaga septiņus elektromotorus. Kad ziņoju policijai, teicu – vajag pameklēt metāllūžņu izgāztuvēs. Man atbildēja – neesot vērts. Meklēju pats un metāllūžņos atradu – četrus vēl veselus, trīs jau bija sagriezti. Mums bezdarbnieku kļūst arvien vairāk, zādzību ziņā nekas nav mainījies. Vai tie ir traktori un lieljaudas tehnika vai citas mantas – jūs taču saprotat, ko ražas novākšanas laikā nozīmē, ja kalte nespēj normāli strādāt? Toreiz man vēl bija konvencionālā graudkopības saimniecība ar 400 ha zemes, tagad jau sešus gadus esmu pārgājis uz bioloģisko saimniekošanu ar apmēram 200 lopu lielu Šarolē ganāmpulku, ganībām iežogoti 130 ha. Ar konvenciālo graudkopību nodarbojas brālis. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka, gaļas liellopus audzējot, esmu pasargāts no sīkām zādzībām. Pagājušajā gadā 5 ha platībā elektriskajam ganam bija noskrūvēti izolatori, drātis sagrieztas – lai aploku atjaunotu, atkal lieki jātērē nauda un laiks. Viss bija jādara pašam, jo nestrādājošie bomži negrib ķerties pie darba, pat ja uzaicina.
Benita Virta, Saldus novada Zaņas pagasta z/s Rubuļi īpašniece:
Mums, par laimi, nekas tāds nav gadījies, bet kaimiņiem gan. Esam uzstādījuši videokameras, apdrošināta visa tehnika. Tā ir ļoti liela nauda, bet labāk maksāt nekā riskēt. Tehnikas parkā ir gan ilgāk kalpojusi, gan jauna un dārga tehnika – jūtamies drošāk, ja esam izdarījuši no savas puses visu, lai izsargātos no zagļiem, ciktāl tas pašu spēkiem iespējams.
Gundars Kalve, Krustpils novada Kūku pagasta z/s Kalves īpašnieks:
Mūs nosargā tas, ka pāri Daugavai ir tikai viens tilts, uz kura uzstādītas videonovērošanas kameras. Savā saimniecībā apdrošinu visu tehniku. Summa pamatīga, bet, ja varu mierīgi gulēt, tas atmaksājas. Arī Kalvēs nevaru visu tehniku glabāt slēgtās novietnēs, man tajās ir vieta tikai ceturtdaļai traktoru un agregātu. Visur, kur tas iespējams, pieslēgtas videokameras. Galvenais priekšnoteikums, lai izsargātos no zagļu radītiem zaudējumiem, ir pašam parūpēties par drošību.
Ieva Kinta, Auces novada Ukru pagasta SIA Sabiedrība Mazauce līdzīpašniece:
Pirms gadiem astoņiem deviņiem mums atlauza slēgtu šķūni, kur atradās gan tehnika, gan lauksaimniecības instrumenti. Daļu zagto mantu atradām akmeņu kaudzē. Neapšaubāmi, zagļiem bijuši sakari ar vietējiem, viņi bija zinājuši, ka vīramāte aizbraukusi ceļojumā. Kaimiņi bija redzējuši, ka garām pabraukusi automašīna ar Lietuvas numura zīmēm.
Andris Vilkasts, Smiltenes novada SIA Agrotehnika Smiltene valdes priekšsēdētājs:
Pirms trim četriem gadiem mūsu uzņēmumā nozaga klientam jau pārdotu Valtra markas traktoru. Kad pamanīju – traktora laukumā nav –, domāju, ka īpašnieks to jau aizbraucis. Kad uzzināju, ka tas nozagts, ziņoju policijai. Tā neko neizdarīja. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra jau zināja, ka traktors ir meklēšanā, sarunāju privātdetektīvu, kas traktoru tiešām atrada – Gulbenē pie kāda zemes īpašnieka. Interesantākais, ka viņš traktoru jau bija paguvis reģistrēt kā no kādas igauņu firmas iegādātu tehnikas vienību! Kad zādzība tika konstatēta, lietu izmeklēt uzdeva nevis Smiltenes vai Gulbenes, bet Valmieras policijai. Par ko tas liecina? Ka valda savstarpēja neuzticēšanās. Turklāt katram uzņēmumam, katram tehnikas īpašniekam vai vienkārši iedzīvotājam rodas pamatots jautājums – kāpēc valsts policija nespēj zagli atrast, bet jāalgo privātdetektīvs, lai to izdarītu? Labi, ka vismaz tādi vīri mums vēl ir. Bet kāda ir valsts loma?
Andris Mizāns, Dagdas novada Bērziņu pagasta z/s Jaunkalni īpašnieks:
Mana saimniecība ir tuvu Baltkrievijas robežai – 1,2 kilometri – un atrodas purvainā vietā. Pagaidām esmu apdrošinājis tikai to tehniku, kas iegādāta līzingā. Apdrošinātāji turklāt prasa, lai tehnikas novietne būtu iežogota. Audzēju gaļas liellopus, un fermas stāv vaļā, nav slēgtas. Par laimi, zagļi nav manīti. Domāju, tas arī tāpēc, ka robežu kontrolē gan Latvijas, gan Baltkrievijas robežsargi, jo ar Baltkrieviju mūsu valstij ir slēgtā robeža. Nav zināms, kad robežsargi parādīsies, varbūt tieši tas labi, jo dažam zaglim liek būt piesardzīgākam. Kur brīvās robežas, iet grūtāk.
Valdis Leska, Rūjienas novada Jeru pagasta z/s Klimpas īpašnieks:
Man nozagti instrumenti no meža mašīnas piekabes. Savā saimniecībā apdrošinu visu tehniku. Bet mūsu kooperatīvam Daiva no graudu kaltes izzagti elektromotori, elektrokabeļi, slēdži, degviela. Arī mašīnu ringam bijuši zaudējumi zādzību dēļ. Policija tikpat kā neko nedara, izmeklēšana ir švaka. Kaut arī uz robežas ar Igauniju uzstādītas videokameras, vainīgie netiek atrasti. Ja gribētu, gan jau sadzītu pēdas. Zagļi ir gan mūsu, gan igauņu pusē – tādi paši kā mūsu bezdarbnieki, kuri nemaz negrib strādāt, lai nopelnītu.
Māris Kļaustiņš, Saldus novada Ezeres pagasta z/s Krastmaļi īpašnieks:
Zagļu sistēma jau ir vienkārša – tuvu Lietuvas robeža, no manas saimniecības 500 metru attālumā. Man traktoru nozaga vēl pirms 2010. gada, vēlāk – graudu iekrāvēju. 2016. gadā uz lauka apzaga ekskavatoru par 36 000 eiro. Nesen, pēc Jāņiem, 26. jūnijā, nozaga traktoru kaimiņam Ezerē un citam kaimiņam Jaunauces pagastā. Ir pamats domāt, ka mūsu policija nestrādā un šajos gadījumos pienākumus pilda tikai formāli. Kā tad citādi izskaidrot to, ka par zādzību Saldus policijai ziņo Lietuvas policija? Lieta tāda, ka katrā valstī ir sava jurisdikcija un Latvijas policijai, lai meklētu zagļus Lietuvā, jāprasa atļauja visaugstākajai instancei. Kamēr to saņem, paiet laiks un zaglis sen gabalā. Kad man nozaga tehniku, bija pat atteikums lietu izmeklēt. Uzskatu, ka vienīgā izeja ir noslēgt starpvalstu līgumu par sadarbību šo noziedznieku apkarošanā. Bet vieglāk jau ir neko nedarīt…
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
