Vai bieži izjūti nogurumu, krampjus, esi nervozs? Farmaceita padomi magnija deficīta gadījumā 3
Vai bieži izjūti nogurumu, muskuļu krampjus, sliktu pašsajūtu? Tavam organismam, iespējams, trūkst magnija! Kāda ir magnija nozīme organismā un kādas pazīmes liecina, ka tā trūkst, skaidro “BENU Aptiekas” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Magnijs ir viena no organismam nozīmīgākajām minerālvielām. Tas atrodas kaulos, muskuļos, mīkstajos audos, un tikai aptuveni 1 % no tā atrodas serumā. Magnijs ir vajadzīgs daudzu enzīmu reakcijām, tas nodrošina impulsu pārvadi starp nervu šķiedrām un muskulatūru, ir nepieciešams šūnu dalīšanās procesam un kaulu, zobu veselībai. Tas ietekmē arī sirdsdarbību, asinsspiedienu, ir vajadzīgs normālai nervu un muskuļu darbībai, elektrolītu līdzsvaram un palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicinot normālu olbaltumvielu sintēzi. Magniju izmanto arī migrēnas, sirds un asinsvadu saslimšanu profilaksei, un tas ir nepieciešams serotonīna veidošanas procesā, uzsver farmaceite.
Pazīmes, kas liecina par magnija deficītu organismā
Klīniskā farmaceite Priedniece uzsver, ka vajadzība pēc magnija pieaug sportistiem, senioriem, bērniem un pusaudžiem, grūtniecēm un ikvienam palielinātas slodzes gadījumā. Biežāk sastopamie magnija deficīta simptomi ir apetītes trūkums, slikta dūša, vemšana, nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, vājums, nemiers, apjukums, depresija, nogurums, miega traucējumi, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, sirdsklauves un citi kardiovaskulāri traucējumi, asinsvadu spazmas, muskuļu sasprindzinājums, muskuļu krampji, tirpšana, trīce. Saskaroties ar šiem simptomiem, jākonsultējas ar ārstu, lai veiktu izmeklējumus un piemeklētu atbilstošako ārstēšanās plānu.
Magnija deficītu var veicināt dažādi faktori:
● magnija samazināta uzņemšana ar uzturu, diētu gadījumā, ja ir nepietiekams vai nepilnvērtīgs uzturs;
● alkoholisms;
● palielināta nepieciešamība pēc magnija – grūtniecības laikā, augšanas periodā, pastiprinātas svīšanas, smagas fiziskas slodzes vai ilgstoša stresa gadījumā;
● kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, kad var būt apgrūtināta magnija uzsūkšanās, vai saslimšanas, kas veicina magnija izdalīšanos – vemšana, caureja, pastiprināta svīšana, cukura diabēts, arī vielmaiņas traucējumi;
● medikamentu lietošana – caurejas un diurētiskie līdzekļi, sirds glikozīdi, protonu sūkņu inhibitori, noteiktas antibiotikas, pretaudzēju līdzekļi un citi.
Kas jāzina par magnija lietošanu
Pirms magnija lietošanas farmaceite iesaka konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par magnija preparātu lietošanas nepieciešamību un ilgumu. Savukārt nieru darbības traucējumu gadījumā pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu. Ieteicamā magnija diennakts deva pieaugušajiem ir 300–400 mg. Kursu lietošanas biežums vai ilgums nav noteikts, tas ir individuāls un atkarīgs no magnija deficīta pakāpes un no sūdzībām.
Farmaceite uzsver, ka, lietojot magniju, jāņem vērā vienlaicīgi lietojamo līdzekļu mijiedarbība. Magnijs var kavēt dzelzs uzsūkšanos, tādēļ to ieteicams lietot ar 2–3 stundu starplaiku. Savukārt magnija uzsūkšanos kavē kalciju un fosfātus saturošu līdzekļu vienlaicīga lietošana. Jāievēro 3 stundu intervāls, ja magniju lieto vienlaicīgi ar tetraciklīnu grupas antibiotikām (piemēram, doksiciklīnu), jo magnijs ietekmē doksiciklīna uzsūkšanos. Fluorhinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (ciprofloksacīns) jālieto 2 stundas pirms vai vismaz 4–6 stundas pēc magnija lietošanas, jo magnijs samazina šo zāļu absorciju.
Minerālviela magnijs ir gan bezrecepšu medikamentu, gan uztura bagātinātāju sastāvā dažādu sāļu veidā, piemēram, magnija orotāta, magnija laktāta, magnija citrāta, magnija oksīda, magnija bisglicināta veidā.
Aptiekās tas ir nopērkams dažādās formās – tablešu, kapsulu, pulveru, granulu iekšķīgai lietojama šķīduma pagatavošanai vai gatavas, kuras var lietot uzreiz, ieberot mutē uz mēles, gatavu šķīdumu veidā, kas ļauj piemeklēt katram atbilstoši vecumam un vajadzībai. Magniju plaši izmanto arī dažādos kombinētajos preparātos – multivitamīnu un minerālvielu kompleksos, populāra kombinācija ir kopā ar B grupas vitamīniem vai kāliju, kas piemēroti sportistiem, nervu sistēmas stiprināšanai un labākam miegam.
Magniju lieto pirms vai ēdienreizes laikā, atbilstoši norādījumiem. Parasti lieto vakarā, jo tas atslābina. Kopā ar vitamīniem var lietot arī dienas laikā, taču jāņem vērā, ka, lietojot magniju, var būt mīksta vēdera izeja vai caureja, īpaši lietojot to lielās devās.
Kādi produkti jāiekļauj uzturā?
Farmaceite skaidro, ka magniju var uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu – pilngraudu produktiem, riekstiem (Brazīlijas, lazdu riekstiem un zemesriekstiem, mandelēm), sēklām, dārzeņiem, augļiem, kartupeļiem, salātiem, spinātiem, banāniem, pākšaugiem, zivīm (tuncis, lasis), piena produktiem un gaļu. Taču jāņem vērā, ka no uztura magnijs uzsūcas apmēram par 35–50 %.
Farmaceite atgādina, ka pārāk daudz tauku uzturā un olbaltumvielām bagātu produktu lietošana, kā arī alkohola lietošana un smēķēšana, pārāk liels sāls daudzums uzturā, arī tādu produktu lietošana, kas satur daudz kalcija un fosfora, kavē magnija uzsūkšanos. Turklāt magnija uzsūkšanās tiek kavēta arī, ja trūkst B1 un B6 vitamīna, kā arī D vitamīna deficīta gadījumā.
