Vai bezmiegs var izgaist pats no sevis? 0
Pēc pirmās negulētās nakts neviens vēl pie ārsta neskrien, tāpat palīdzību vēl nemeklējam, ja neizguļamies pāris dienas vai nedēļu. Varbūt pāries! Kurā brīdi jāsāk lūkot pēc padoma? Un kura ir miega līdzekļu populārākā sastāvdaļa?
“Pēdējā laikā es lāgā neguļu,” ir viena no, šķiet, biežāk sastopamajām sūdzībām aptiekā, novērotajā dalās sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. “Daudzos gadījumos bezmiegu var atrisināt bez ārsta palīdzības, taču tas ir atkarīgs no vairāku problēmu atpazīšanas un, attiecīgi, risināšanas veidiem, kur galvenais ir nepieļaut smagus miega traucējumus.”
Pat tad, ja ar miega problēmām ir nolemts doties pie ģimenes ārsta vai neirologa, vajadzētu kārtīgi sagatavoties sarunai. Iespējams, šī gatavošanās jau būs pietiekama, lai daļu traucēkļu novērstu un atgūtu veselīgu miegu.
Pirmais, ko farmaceite iesaka, pajautāt sev, vai bezmiegs varētu būt saistīts ar nesenām izmaiņām ikdienas rutīnā, kas, iespējams, ietekmē arī miegu, piemēram, jauni darba apstākļi paredz strādāšanu vakara stundās vai arī palielinājies mazkustīgi pavadīto stundu skaits. Varbūt grūtību gulēt iemesls ir stress personīgajā vai profesionālajā dzīvē? Ja tā, šo izmaiņu pārvaldīšana kopā ar labu miega paradumu veicināšanu, iespējams, spēj mainīt situāciju.
Kā sagatavoties vizītei pie miega speciālista
- Nosakiet visus nesenos stresa faktorus, kas varētu būt pasliktinājuši miega kvalitāti.
- Kādas izmaiņas ieviesāt, lai uzlabotu miega paradumus un kādi bija panākumi vai izaicinājumi? Vai izvairīties no ekrānu gaismas naktī? Vai radāt sev iespēju gulēt vēsā, klusā un tumšā telpā? Vai izdodas izveidot miega rutīnu ar konsekventu mošanās un gulētiešanas laiku?
- Kādas ir jūsu zināšanas un prasmes par uztura un fizisko aktivitāšu paradumu mainīšanu, uzlabošanu?
- Miega kvalitāti var ietekmēt arī alkohola lietošana. Neslēpiet ārstam, ja to darāt, pat, ja tā ir tikai vīna glāze vakaros!
- Jebkādas veselības problēmas, stāvokļi un hroniskas slimības var būt saistītas ar bezmiegu, tāpat miegu var ietekmēt šo slimību ārstēšana – esiet gatavi to visu izstāstīt speciālistam.
Secinājums – bezmiega ārstēšanai bieži ir jārisina ne tikai pats bezmiegs, bet to ietekmējošās situācijas un veselības apstākļi.
Parunāsim par bezmiega iemesliem!
Lūk, daži visizplatītākie, ar veselības stāvokli saistītie apstākļi, kas var būt par iemeslu bezmiegam!
- Ar mentālo veselību saistīti apstākļi, tostarp depresija, trauksme, atkarību raisošu vielu lietošana, pēctraumatiskā stresa traucējumi u.c..
- Hroniskas kaites, ieskaitot plaušu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, vēzi, hroniskas sāpes, sirds mazspēju un demenci.
- Citi ar miegu saistīti faktori, piemēram, miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms.
- Medikamentu, piemēram, steroīdu, centrālās nervu sistēmas stimulantu, antidepresantu blakusparādība var būt traucēts miegs.
- Vielas, kas veicina bezmiegu, tostarp, alkohols, tabaka un kofeīns.
Iegūstot iespējami daudz informācijas un zinot, ka jau ir veikta miega paradumu korekcija, ārsts var pāriet uz nākamo bezmiega ārstēšanas līmeni. Miega speciālists var izrakstīt medikamentus, un, iespējams, ieteiks arī citus profesionāļus, piemēram, uzvedības terapeitu, uztura speciālistu, fizioterapeitu.
Aptiekā rodama pirmā palīdzība
Ērika Pētersone uzsver: “Parasti pēc pirmajām bezmiega naktīm cilvēki nāk uz aptieku un vēlas “kaut ko nomierinošu”, priekšroku dodot augu izcelsmes produktiem, tai skaitā tējām. Ja tēja nav sniegusi gluži gaidīto efektu, taujā pēc kaut kā iedarbīgāka, tomēr uzsverot, lai tas būtu dabas līdzeklis. Tiesa, arī sīrupi un tinktūras vai tik populārās baldriāna tabletes tomēr ir ekstrahēti un dozēti preparāti, kas tādi izveidoti ķīmiskajos procesos un īsti dabīga būs tikai, piemēram, zemene dobē. Taču mēs saprotam, ko patiesībā vēlas pacienti un par kādu kaitējumu bažījas. Tādiem gadījumiem aptiekās ir virkne līdzekļu ar dažādu sastāvu. Lielākoties tie satur tādas vielas, kā baldriānu, pasifloru, raudeni, grifonija sēklu ekstraktu, lavandas ēterisko eļļu, apini, melisas ekstraktu, piparmētru, citronmētru un aminoskābes.”
Pati populārākā sastāvdaļa
Daudzi pirmās palīdzības bezrecepšu līdzekļi un uztura bagātinātāji pret bezmiegu satur melatonīnu – miega hormonu. To nelielu miega problēmu risināšanai izmanto tik plaši, ka ir vērts to aplūkot īpaši.
“Galvenais, kas jāsaprot, ka melatonīns organismā nav svešinieks. Lai arī medikaments ir sintezēts, tā analogs ir hormons, ko ražo arī cilvēka organisms, tāpēc uzskatāms par visnotaļ dabisku. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku. Kā uztura bagātinātājs tas pieejams tablešu, pilienu vai spreja formā, noteiktās devās to var lietot gan bērni, gan pieaugušie. Kaut gan melatonīns tiek uzskatīts par drošu (neveidojas atkarība), tieši tāpat kā jebkuru preparātu, ieskaitot zāļu tējas, melatonīnu ir iespējams pārdozēt. Tādēļ farmaceita konsultācija, uzsākot lietošanu, ir ārkārtīgi nepieciešama.”
Kādas ir ieteicamās melatonīna devas?
Farmaceite saka: “Līdz šim eksperti nav noteikuši, cik ilgi melotanīns uztura bagātinātāja formā ir lietojams. Pētījumos ir apskatītas devas no 0,1 līdz 10 miligramiem melatonīna. Tomēr kopējais viedoklis ir, ka pieaugušajiem viens līdz divi miligrami parasti ir labs daudzums, ar ko sākt.
Universālas devas gan nebūs. Tieši tāpat kā daudziem preparātiem, organisma reakcija var būt atšķirīga, atkarībā no vecuma, dzimuma, miega problēmas nopietnības un faktora, kas to izraisa, veselības stāvokļa, melatonīna lietošanas ilguma un citiem faktoriem.”
Runājot par iespējamo pārdozēšanu, jāpalūko, kādas ir maksimāli pieļaujamās devas. Farmaceite atzīst, ka dažādos literatūras avotos augstākā robeža ir nedaudz atšķirīgas, jo katrā valstī ir atšķirīgas rekomendācijas. “Eiropā vidējā melatonīna deva preparātos ir aptuveni 2 mg. Šīs devas uzskatāmas par veselībai drošām. Taču noteikti jāņem vērā, ka iespējamas individuālas reakcijas.”
Melatonīna pārdozēšanas simptomi
Teorētiski jebkuru līdzekļu pārdozēšanai var būt letālas sekas – nāvējoša deva jeb LD 50. Šis termins apzīmē tādu vielas daudzumu, kas 50% cilvēku izraisītu nāvi. Labā ziņa – eksperti nav spējuši noteikt melatonīna LD 50. Pat ļoti lielas melatonīna devas pētījumos ar dzīvniekiem nebija ne tuvu letālas. Tātad – melatonīnu var lietot bez šādām bailēm, tomēr noteikti vadoties pēc tā lietošanas instrukcijas.
Retos gadījumos pārāk daudz melatonīna var izraisīt nevēlamas blakusparādības. Farmaceite uzskaita biežāk sastopamos pārdozēšanas simptomus: īslaicīgs depresīvs stāvoklis; viegls satraukums; trīce; vēdera krampji; pavājināta spēja saglabāt modrību; apjukums vai dezorientācija; pazemināts asinsspiediens. Melatonīns var ietekmēt sirds un asinsvadu, un centrālo nervu sistēmu, kā arī ādas stāvokli.
Var gadīties, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir jutīgāki pret melatonīnu. Tas tāpēc, ka vecumā ir dabiski zems melatonīna līmenis.
Iespējama arī alerģiska reakcija uz melatonīnu, taču tas notiek reti. Literatūrā fiksēti daži anafilakses gadījumi, kas ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, taču tāda varbūtība ir neliela. Alerģiskas reakcijas pazīmes var būt līdzīgas kā alerģijām kopumā – ādas izsitumi (niezoši, sarkani, pietūkuši, pūslīši vai apsārtumi), sēkšana, apgrūtināta elpošana, pietūkusi mute, sejas daļa, lūpas, mēle vai rīkle. Ja alerģiska reakcija rodas un tā ir smaga, jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Vieglākos gadījumos līdzēs pretalerģijas zāles – antihistamīns.
“Vairumā gadījumu lielam uztraukumam nav pamata. Salīdzinot ar citām miega zālēm, melatonīns organismā ātri asimilējas, tādēļ arī tā ietekme nav ilga – žigli tiek paveikts iemigšanas darbs, tad – prom un no organisma laukā! Tādējādi, ja rodas nelielas blakusparādības, mēģiniet mazliet pagaidīt un ļaujiet organismam darboties – ar visai lielu varbūtību tas pats tiks galā,” skaidro farmaceite.
Īsi par mijiedarbībām
Pat tad, ja pērkat kādu bezrecepšu līdzekli, kurš šķiet pavisam nekaitīgs, drošības pēc apjautājieties farmaceitam par tā iespējamām mijiedarbībām, tostarp – ar citiem lietotajiem medikamentiem. Ērika Pētersone norāda: “Melatonīns var mijiedarboties (mazināt vai pastiprināt iedarbību) ar dažiem pretkrampju līdzekļiem, antikoagulantiem un antirombocītu medikamentiem (zālēm, lai novērstu asins recekļus/trombus), kontracepcijas preparātiem, cukura diabēta zālēm, medikamentiem, kas nomāc imunitāti, antidepresantiem.”
Farmaceite atgādina arī to, cik svarīgi ir ievērot miega higiēnu vēl pirms ķerties pie uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošanas. Lūk, galvenās rekomendācijas!
- Doties gulēt līdz pulksten 23.00 un miegam veltīt 6-8 stundas.
- Izvairīties no kofeīnu saturošiem dzērieniem vēlā pēcpusdienā un vakarā.
- Dažas stundas pirms miega ierobežot spilgtās gaismas iedarbību un neizmantot viedierīces vismaz 30 minūtes pirms gulētiešanas.
- Vakaros nodarboties ar relaksējošām aktivitātēm (lasīšana citā istabā, pastaiga svaigā gaisā, tējas dzeršana u.tml.).
- Guļamistabu labi izvēdināt un uzturēt to mēreni siltu vai pat vēsu.
