Vai bērnam vajadzīgi papildus uzņemti vitamīni? 0
Lai gan vitamīnus uzņemam ar pārtiku, tā ne vienmēr spēj nodrošināt organismam visas nepieciešamās vielas. Tāpēc rūpīgi vecāki apgādājas ar vitamīniem bērniem. Vai vienmēr tas ir lietderīgi?
Dažādi vitamīni nepieciešami visu gadu, nevis tikai laikā, kad ārā plosās vīrusi un dažādas slimības. Imūnsistēmu novājina arī neregulāras ēdienreizes. Tas savukārt izraisa nogurumu. Tādēļ bērns nevēlas mācīties, grūtāk ir koncentrēties. Arī saslimt šādos apstākļos ir vienkāršāk.
Labi, pieņemsim, ka ziemā vitamīnu patiešām var pietrūkt vairāk nekā citos gadalaikos. Bet tas nenozīmē, ka nu no aptiekas jānes mājās viss alfabēts! Lai izvēlētos farmaceitiskos līdzekļus, jāņem vērā bērna vecums un vajadzības. Vismazākajiem piemēroti medikamenti pilienu veidā, taču vecākie bērni jau var paši izvēlēties tabletes, sīrupus, kapsulas vai šķīstošos vitamīnus. Turklāt – jāpievērš uzmanība sastāvdaļām!
Farmaceite Inga Borisova brīdina, ka visalerģiskākie ir B grupas vitamīni, par kuru lietošanu jākonsultējas ar ārstu. Arī pievienotās dabīgās piedevas nav visiem piemērotas. Ja bērnam ir alerģija pret kādu no komponentiem, labāk izvēlēties līdzekļus ar mazāku sastāvdaļu skaitu.
Ļoti nozīmīgs elements ir kalcijs, jo tā trūkums bērniem rada trauslus kaulus un zobus, aizkavē kaulu augšanu un veicina to deformēšanos.
Savukārt dzelzs deficīta gadījumā pakāpeniski ilgākā laika periodā rodas reibonis, nogurums un vājums, galvassāpes, izturības trūkums, veicot dažādus fiziskus vingrinājumus, kāre pēc dažādām neēdamām vielām (ledus, māla, krīta), paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums fiziskas slodzes laikā.
Lai no tā izvairītos, jālieto ne tikai dzelzi saturošie medikamenti, bet ikdienā ieteicami arī produkti, kas bagāti ar trūkstošajām minerālvielām: pupiņas un zirņi, aknas un liesa gaļa, bietes, pilngraudu produkti, žāvēti augļi un rieksti, zaļie lapu dārzeņi, mājputnu gaļa un olas.
Maziem bērniem izplatīts arī magnija deficīts, kura simptomi ir bezmiegs, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas, muskuļu vājums, grūtības kontrolēt to darbību, arī krampji, roku trīce. Tādā gadījumā magnijs uzņemams ne vien ar medikamentiem un uztura bagātinātājiem, bet arī ar ķirbju un saulespuķu sēklām, zaļajiem lapu dārzeņiem, pupiņām, zivīm, riekstiem, dažādiem augļiem un dārzeņiem.
Vēl viens aktīva bērna uzturā nepieciešams papildinājums ir zivju eļļa, kuras sastāvā ir Omega-3 taukskābes. Šis produkts palielina koncentrēšanās, uzvedības un atmiņas spējas, kā arī veicina kustību koordināciju. Lielai daļai bērnu šie traucējumi ir cieši saistīti ar problēmām mācībās, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Zivju eļļa pārtikā ir treknās zivīs (lasis, tuncis, siļķe, forele), taču, ja tās negaršo, var lietot tradicionālo zivju eļļu vai tās kapsulas, kas labāk saglabā vērtīgās īpašības, jo pudelītēs esošā eļļa var oksidēties.
Farmaceite uzsver, ka vitamīni parasti paredzēti lietošanai no četru gadu vecuma, taču ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar ārstu, tos drīkst lietot pat uzreiz pēc dzimšanas. Uztura bagātinātājus gan drīkst lietot tikai tie, kuri jau sasnieguši četru gadu vecumu.
