Vai beidzot sagaidīsim pārtikas preču cenu lejupslīdi? Eksperti informē, kas gaidāms tuvākajā laikā 0
Kuriem pārtikas produktiem cenas kāpušas par desmit un vairāk procentiem un, vai varam sagaidīt, ka šogad šīs preces kļūs lētākas? Tas noteikti ir jautājums, kas interesē daudzus. Kā vēsta “lsm.lv“, pēdējā gada laikā vairākiem pārtikas produktiem bijis samērā sparīgs cenu kāpums. Rekordisti ir sviests, olīveļļa un kakao. Tomēr tie nebūt nav vienīgie produkti, par kuriem patērētājiem nākas maksāt krietni vairāk.
Cenu kāpuma augšgalā – sviests un olīveļļa
Šokolāde, kafija, olīveļļa, sviests, piens un piena produkti, kartupeļi un atspirdzinoši dzērieni – visiem šiem pārtikas produktiem ir viena kopīga īpašība – to cena pēdējā gada laikā pieaugusi par desmit un vairāk procentiem.
“Ja mēs runājam par produktiem, kuriem ir straujākais cenu kāpums pēdējos 12 mēnešu laikā, tad šeit noteikti ir jāatzīmē sviests, kura cena kāpusi par 34%. Tāpat diezgan augsts cenas kāpums ir olīveļļai – 23%,” pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Vairāku produktu cenas ir kāpušas no 10 līdz 20 procentiem.
“Piena produkti. Neskaitot sviestu. Atsevišķi dārzeņi. Jā, mēs redzam arī, ka šokolādes tāfelīšu cena ir augusi par 15 līdz 22 procentiem. Protams, ka šokolādei cenu dzenošais faktors ir kafijas un kakao cenas, kas pasaulē pieaug,” komentēja Hermanis.
Faktu, ka cenu kāpums atsevišķām pārtikas produktu grupām pēdējā gada laikā ir bijis īpaši straujš, akcentēja arī citi Latvijas Radio aptaujātie eksperti.
“Pie rekordistiem jāmin kafija, kakao un olīveļļa. Vienīgais mierinājums, ka tie nav svarīgākie pamata produkti, bez kuriem mēs nevaram iztikt,” norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Ingūna Gulbe.
Viņa atgādināja, ka šos produktus var aizstāt ar citām lētākām alternatīvām:
“Smalko, garšīgo un visādi citādi labo olīveļļu mēs varam aizstāt, piemēram, ar saulespuķu eļļu, kuras cena ir uz pusi mazāka kā bija iepriekš. Ja olīveļļas cena reizēs ir kāpusi, tad saulespuķu eļļas cena ir reizēs samazinājusies. Un tas pēc būtības ir tikai gaumes jautājums, kuru eļļu tu lieto.”
Pērn sākusies cenu lejupslīde
Olīveļļas cena jau kopš 2022. gada sākuma auga samērā strauji, un cenas kāpums ir bijis noturīgs, bet pērn biržā olīveļļas cena sāka slīdēt lejup. Hermanis skaidroja, kāpēc olīveļļas cenas lejupslīde vēl neatspoguļojas Latvijas veikalu plauktos:
“Mums arī cenas no pasaules biržas cenām seko ar apmēram pusgada nobīdi. Notiek piegādes par noteiktiem kontraktiem uz noteiktiem termiņiem. Tad, kad termiņš beidzas, tad cena tiek pārskatīta. Un cenas izmaiņas pa ķēdīti aiziet tālāk – sākot no ražotāja un pēc tam līdz veikalam. Varbūt, ka olīveļļas cenas, ja ir sasniegušas maksimumu un krīt lejā, tad ir pamats sagaidīt, ka tā kritīsies.”
Produkti kļūst arī lētāki
Tomēr ne viss ir tikai drūms un negatīvs. Ir arī vairāki produkti, kuriem cenas pēdējā gada laikā ir sarukušas.
“Piemēram, cukura cenas pasaulē un Latvijā arī. Un cukurs ieiet daudzos produktos. Tad milti ir kļuvuši lētāki. Nav tā, ka viss ir slikti, bet kopumā jāsaka – jā, pārtika ir kļuvusi dārgāka,” vērtēja Gulbe.
Produktus, kuriem vērojama cenu stabilizācija vai pat kritums, uzskaitīja arī Hermanis:
“Mēs varam pieminēt kviešu miltus, griķus, cukuru. Līdz ar to attiecīgiem produktiem ir pamats cenām slīdēt uz leju. Teiksim, dažādi ievārījumi un konditorejas izstrādājumi.”
Mazumtirgotāji: Vienošanās ar piegādātājiem par cenu notiek pēc vajadzības
Mazumtirdzniecības ķēdes “Rimi” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone pastāstīja, ka tirgotājs seko līdzi globālām cenām, un vienošanās ar piegādātājiem notiek samērā bieži pēc vajadzības:
“Tādu gadījumu, kad pasaulē cenas kāpj un pie mums piegādātāji neatnāk ar cenu pacēlumu, es neatceros, jo viņi arī ļoti seko līdzi tam visam. Bet, teiksim, globālas izmaiņas cenās mēs neveicam tāpat vien. Mēs arī redzam, ka ir biržas cenas pacēlums, tad mēs esam gatavi runāt ar piegādātājiem, ka ir jāpārskata cena, bet, protams, mēs no savas puses varam dot informāciju, kā patērētājs uz šīm dinamikām reaģē. Un jāskatās, ko mēs varam amortizēt un ko piegādātājs, lai mēs saglabātu vispār kaut kādu pieprasījumu pēc šī produkta. Katra lieta ir aizstājama, kā zināms, margarīnu izgudroja tad, kad sviests bija vājprātīgā cenā Francijā.”
Faktu, ka Latvijā pircēji ir ļoti seko līdzi cenu izmaiņām un maina arī savus paradumus, ja kādu produktu vairs nevar atļauties, apliecināja arī mazumtirdzniecības tīkla “Maxima” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Viņa norādīja, ka no ražotājiem tiek saņemti signāli, ka izmaksas kāpj, un cena ir jāpārskata:
“Saņemam ik pa laikam šos signālus, ka vēlas celt cenu. Tad mēs sēžamies pie kopēja galda un mēģinām saprast, cik patiešām ir objektīvi šie cenas celšanas iemesli. Nav tā, ka ražotājs pasaka – mēs ceļam. Un mēs uzreiz reaģējam.”
Savukārt pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsvēra, ka spēka pozīcijas ir tirgotājiem, un ražotāja iespējas paaugstināt cenas ierobežo līgumi:
“Parasti ir tā, ka pārtikas ražotājs cenu var paaugstināt reizi vai divas reizes gadā. Un visiem zināmās un redzamās pārtikas cenas plauktos sastāda ļoti daudzas komponentes. Ne tikai ražotāja, kas ir viena no pozīcijām. Arī ražotāja cenu ietekmē dažādas izmaksas. Tāpēc mēs skatāmies gada griezumā, ka pārtikas ražotāji savas cenas nemaina ne tuvu tik bieži, kā cenas mainās lielveikalu plauktos.”
Vai šogad pārtikas produktu cenas saruks?
“Es neredzu iemeslu, lai teiktu, ka tuvākajos mēnešos cenas samazināsies,” minēja Gulbe, norādot, ka viens no iemesliem ir jaunās nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā no šī gada. “Ja resursi, degviela un viss paliek dārgāks, tad nevienu produktu lētāk vairs saražot nevar.
Un minimālā alga, kas ir kļuvusi lielāka, arī ietekmē, jo pārtikas ražošana un tirdzniecība ir tās nozares, kurās ir salīdzinoši lētais darba spēks, kuriem ir minimālā alga.”
Arī Šure prognozēja, ka, pārtikas cenu sarukumu sagaidīt nevaram, jo daudzas izmaksu pozīcijas ražotājiem pieaugušas, piemēram, dabasgāze, iepakojums kļuvis dārgāks:
“Šajā gadījumā, kad ļoti daudzas pozīcijas paliek dārgākas, tad šo cenu noteikti nevar noturēt. Tas ir izdzīvošanas jautājums un jāiet ar jaunu cenu piedāvājumu pie tirgotāja. Tad ir pārrunu process. Ilgais ceļš kāpās, es teikšu, jo tirgotājs nesteidzas to darīt, bet ražotājam ir jāražo un izmaksas jāsedz no citām pozīcijām.”
