Vai beidzot ir apkopoti zaudējumi, kādus Latvijai radījusi Krievija? “Jā, modernās valūtās tās ir nenormālas summas!” 204
Šobrīd jau pietiekami nopietni tiek runāts par starptautisku tribunālu Krievijas noziegumiem pret Ukrainu. Eksprezidents Egils Levits jau bija iniciatīvas sākumā, un viņam būs viena no vadošajām lomām tad, kad tas tiks reāli darīts. Šādu komentāru par tik aktuālo tematu TV24 raidījumam “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sniedza Gatis Krūmiņš, vēsturnieks un ViA vadošais pētnieks.
Ja vērtējam, kāds ir Krievijas nodarījumu apmērs, tad pilnīgi noteikti ir jābūt starptautiskai tiesvedībai par to, kas ir nodarīts Ukrainai. Būtu ļoti svarīgi skatīties vēstures kontekstā, ka tas jau nav tikai recidīvs, ka šī ir PSRS un Krievijas kā PSRS mantinieces politika un attieksme pret citām valstīm, kurām tas viss ir bijis 100 gadu garumā, šādi pētnieks aicina paraudzīties uz problēmu plašāk
Līdz ar to mums būs jāskata kompleksi,
arī Latvijai svarīgi rādīt un stāstīt citām valstīm par PSRS okupācijas zaudējumiem. Mums jābūt pietiekami drošiem un jāliek uz galda fakti
un jāsaka: “Redziet, te ir konkrēti nodarītie zaudējumi!” “Pēc gadiem 10-20 mūs sadzirdēs,” aicina Krūmiņš, pieļaujot, ka šī varētu būt kā biļete Krievijai atpakaļ uz sabiedrību.
Mums ir jābūt mājasdarbiem izdarītiem, lai brīdī, kad Krievija sāktu minstināties, varam viņiem uzrādīt jau konkrētus skaitļus, nevis tikai sākt rēķināt – tas būs sen par vēlu. Pētnieks akcentē, ka Latvijai šis ir jāstāsta un jāstāsta starptautiski, ka bijām okupēti, bija koloniāla politika, bija zaudējumi, kas, tagadējā valūtā rēķinot, maksā tik un tik.
Kā veicas ar PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu aprēķināšanu?
Summas ir gana lielas.
Mēs runājam par simtiem miljardu modernajās valūtās – dolāros vai eiro, summa, tostarp neiegūtie ieņēmumi, aprēķinātas atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai.
Kā apliecina Krūmiņš, to saka arī starptautiskie juristi.
“Tie ir nogalināti cilvēki, tā ir neiegūtā nauda, tā ir neiegūtā peļņa. Tagad ir precīzi aprēķināts Latvijas IKP pirms okupācijas. 1939. gadā starpība bija ar Somiju 10-15%, tobrīd Latvijas IKP bija lielāks nekā Austrijai. Bet kādi mēs iznācām no Padomju Savienības?” retorisks ir pētnieks.
Viņš norāda, ka ir jāsaprot konsekvences. To ir visas valstis darījušas periodiski, bet svarīgas ir divas lietas nodalīt – viens ir atmiņu stāsti par tiem laikiem, otrs ir aprēķinu veikšana
kā poļi, igauņi, lietuvieši. Ideālais stāsts būtu visiem par vienotu formulu, jo vēsture mums ir līdzīga.
