Pirmā būs Ķekava, tai sekos Bauska un Iecava. Jauna lappuse Latvijas ceļu būvē? 17
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas valdība pirms nepilniem gada (18.08.2020.) atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, ko bija paredzēts īstenot pēc “projektē-būvē-uzturi-finansē” modeļa.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai varēja sākties iepirkuma procedūra, privāto partneru atlase un uzvarētāja noteikšana.
Projekta ietvaros jau ir paveikts milzīgs darbs, iegūta unikāla pieredze, taču tagad, jūnijā, vēl priekšā ir komplicēta noslēdzošā stadija, kam jāvainagojas ar galīgā līguma slēgšanu, lai droši varētu pateikt: jauna lappuse Latvijas ceļu būvē ir atvērta!
Publiskais partneris Ķekavas PPP projektā ir valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VSIA “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”). Jau noslēgtajā iepirkuma konkursā tiesības slēgt privātās partnerības līgumu ieguva personu apvienība (PA) “Kekava ABT”, kuras piedāvājums izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais.
Šo PA ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds (Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR (TIIC 2 S.C.A., SICAR)), kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā, kā arī citviet pasaulē.
Tam ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā, savukārt realizēto projektu “portfelī” ir Spānijā īstenots ātrgaitas autoceļš starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tā paša principa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļa A150 Ecalles-Alix-Barentina posms Francijas ziemeļos un citi. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumiem AS “A.C.B.” un SIA “Binders”.
Satiksmes ministrs: Nākamie – Bauskas un Iecavas apvedceļi
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Ķekavas PPP apvedceļa būvniecības projekta sakarā “Latvijas Biznesam” uzsvēra, ka pirmais nozīmīgais publiskās un privātās partnerības projekts ir īpaši svarīgs, domājot par nepieciešamību turpmākajos gados Latvijā beidzot izveidot civilizētu ātrgaitas ceļu tīklu saskaņā ar valsts ilgtermiņa ceļu tīkla attīstības stratēģiju.
“Ķekavas apvedceļa projekts jau ir devis būtisku pieredzi ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Pie mūsu uzņēmuma “LVC” pēc padoma jau ir vērsušies arī Igaunijas kolēģi – neskatoties uz to, ka kopumā viņu ceļu saimniecība mūsējo krietni apsteidz.
Pašlaik gatavojam iesniegšanai valdībā priekšlikumu, kas uzdotu “LVC” uzdevumu apsvērt PPP principa lietderību arī Iecavas un Bauskas apvedceļa projektam,” teica satiksmes ministrs.
Finanšu ministrs: izdošanās pavērs iespējas citiem lieliem PPP projektiem
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs, atbildot uz “Latvijas Biznesa” jautājumiem par Ķekavas PPP projektu, viennozīmīgi atbalstīja tā realizācijas nepieciešamību, turklāt savu viedokli rūpīgi argumentēja.
Jānis Reirs: “Pilnīgi noteikti Ķekavas apvedceļš ir ļoti nozīmīgs PPP projekts! Pirmkārt jau tādēļ, ka tas palīdzēs atrisināt starptautiskās tranzīta artērijas “Via Baltica” caurlaidības problēmas pie Ķekavas – šis posms patlaban objektīvi ir grūti izbraucams.
Ķekavas apvedceļš būs arī tiešs ieguldījums tautsaimniecībā – iedzīvotāji un caurbraucēji ceļā pavadīs īsāku laiku, būs drošāka un raitāka satiksme, palielināsies darbaspēka mobilitāte, būs ātrāka loģistika, turklāt samazināsies CO2 emisijas.
Ķekavas apvedceļš ir arī sākums visas Bauskas šosejas pārbūvei, lai padarītu šo “Via Baltica” trases posmu atbilstošu Eiropas standartiem un palielinātu tā caurlaidību.
Otrkārt, tas ir pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijas valstīs, ko Finanšu ministrija izveidoja sadarbībā ar Satiksmes un citu nozaru ministrijām.
Mums ir nopietni partneri – Eiropas Investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka. PPP ir instruments, kas paver mums iespēju būvēt šādus lielus, sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai ļoti vajadzīgus infrastruktūras projektus, neapgrūtinot valsts budžetu īstermiņā – valsts ieguldījumu šādā projektā varam sadalīt 20 gadu periodā. Valsts budžeta līdzekļus tādā veidā varam novirzīt citām svarīgām vajadzībām, piemēram, atalgojumam pedagogiem, ārstiem.
Ķekavieši, baušķenieki – ar piesardzīgu optimismu un cerībām uz sadarbību
Iespējams, ka baušķenieki apvedceļu savai tranzīta pārslogotajai pierobežas pilsētai būtu pelnījuši pirmie un daudz ātrāk, taču arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks ir labi informēts, ka, pēc pašreizējiem plāniem, viņiem “nespīd” ātrāk par 2028. gadu.
Tomēr: “No apvedceļa ierīkošanas idejas līdz ar dzelzceļa “Rail Baltica” posma izbūvi Bauskas novada pašvaldība nav atteikusies! Apvedceļš Bauskai solīts gadu gadiem. Pašvaldības uzstādījums ir tilts autotransportam blakus plānotajam dzelzceļa tiltam. Tilts pār Mēmeli var būt kā rezerves ceļš, lai nav tā, ka, slēdzot Mēmeles tiltu Bauskā, jābrauc 24–30 kilometri, lai var tikt pāri upei.
Tagad mūsu ideja ir, ka apvedceļš varētu būt tieši blakus “Rail Baltica” dzelzceļam. Aicinām uz sadarbību gan Satiksmes ministriju, gan citas atbildīgās iestādes, lūdzot saprast, ka Bauskas apvedceļa izbūve vairs nav atliekama PPP sadarbības vai jebkādā citā formā,” saka Arnolds Jātnieks.
Taču šobrīd ir skaidrs, ka tieši Ķekava ir vistuvāk tam, lai jau tuvāko trīs gadu laikā tiktu pie sava apvedceļa, jo arī valdības stratēģijās ir paredzēts: ātrgaitas šoseju izbūve sāksies ar galvaspilsētas apvedceļu un tālāk – pakāpeniski un radiāli ārā no Rīgas.
“Nepieciešamība un iecere atslogot valsts galveno autoceļu A7 Ķekavas teritorijā ir apspriesta jau vismaz 20 gadus. Ķekavas teritorijas plānojumā iespējamā Ķekavas apvedceļa izvietojums bija iekļauts jau 2003. gadā,” vērtējot kārtējo “sakustēšanos” Ķekavas PPP projekta sakarā, izteicās Valts Variks, Ķekavas domes priekšsēdētājas otrais vietnieks.
“Šobrīd izvēlētais Ķekavas apvedceļa ātrgaitas variants samazinās tranzīta satiksmi atsevišķos Ķekavas ciemos, kur uzlabosies satiksmes drošība, bet daļai iedzīvotāju radīs jaunus apgrūtinājumus, jo notiks atsevišķu vietējo autoceļu slēgšana un izbraukšana uz autoceļu A7, savukārt nokļūšana uz jauno ātrgaitas apvedceļu vairākās apdzīvotās vietās būs apgrūtināta.
Ķekavas apvedceļa ietekme uz vietējo iedzīvotāju ikdienu un ietekme uz vidi, manuprāt, jāvērtē kompleksi, ņemot vērā arī ātrgaitas dzelzceļa trasi “Rail Baltica” un Rīgas apvedceļa A5 atsevišķu posmu pārveidi par ātrgaitas autoceļiem.
Šie visi projekti apvienoto Ķekavas un Baldones novadu var sadalīt vairākās daļēji izolētās daļās, jo jauno ātrgaitas autoceļu un dzelzceļa trašu šķērsošana ārpus tam paredzētām īpaši izbūvētām vietām nebūs iespējama ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem – ne apdzīvotās vietās, ne mežos. Dzelzceļam abās pusēs paredzēta trīs metru augsta norobežojoša siena.
Tādēļ būs ļoti svarīgi noslēgt pamatotu, pārdomātu un detalizētu līgumu ar projektētājiem, būvniekiem un ceļa uzturētājiem, lai pēc iespējas samazinātu apgrūtinājumus novada iedzīvotājiem Ķekavas apvedceļa būvniecības periodā (apmēram divus gadus) un pēc tā izbūves, un lai izvairītos no nepieciešamiem uzlabojumiem pēc būvdarbu pabeigšanas,” savās pārdomās dalījās Ķekavas novada domes amatpersona.
Savukārt Ķekavas novada aktīvā iedzīvotāja Kristīne Legzdiņa uz gaidāmajām pārmaiņām raugās ar cerībām: “Neapšaubāmi pats lielākais pluss būs satiksmes novirzīšana no Ķekavas centra uz ārpusi, tādā veidā uzreiz atrisinot vairākas problēmas – gaisa piesārņojumu, gājēju un velosipēdistu drošību, trokšņu līmeni apdzīvotā vietā.
Par to ļoti liels prieks kā iedzīvotājai. Kādam jau noteikti nepatiks, ka kļūs tālāks ceļš uz mājām, jo vairāki mazie piebraucamie ceļi uz “pļavu ciematiem” būs aizvērti, taču, protams, ka iedzīvotājiem netiks liegta iespēja piekļūt saviem mājokļiem, ceļi noteikti būs, un dažos gadījumos droši vien pat labākas kvalitātes nekā esošie.
Starp citu, pats PPP modelis pie mums, Ķekavā, jau ir realizēts. Novadā šādā veidā tapis bērnudārzs “Bitīte”, tā ka kaut kāda pieredze šādos projektos jau ir – par to dzirdētas tikai pozitīvas atsauksmes. Jo problēma ir jārisina, kad tā ir aktuāla, ar dažādiem pieejamajiem līdzekļiem. Ja sabiedrībai nozīmīgos projektos ir cita iespēja, nevajag vienmēr visu atlikt līdz brīdim, kad “pašiem būs sava nauda”,” domā Kristīne.
Kādēļ tomēr Ķekava?
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu.
Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms 7,78–25,0 km. Tā kopējais joslas kilometru garums būs ~100 km, tajā skaitā:
• 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
• 2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
• paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
• tuneļi: 2 gab.;
• tilti un pārvadi: 6 gab.;
• apļveida krustojumi: 10 gab.;
• gājēju tilti un tuneļi: 2 gab.;
• prettrokšņu risinājumi u.c.
Kādēļ PPP?
PPP projekti ir būtiski citādāki par “parastajiem” investīciju projektiem, ko Latvijā esam pieraduši īstenot. Parasti valsts veic pasūtījumu kāda ceļa posma izbūvei, būvnieki to uzbūvē, un valsts par šo darbu samaksā un tālāk pati rūpējas par ceļa uzturēšanu.
PPP projektā privātais partneris gan ceļu uzbūvē, gan pats piesaista finanšu līdzekļus, gan ceļu turpmāk pietiekami ilgu laika posmu arī uztur. Valsts attiecīgi katru gadu privātajam partnerim maksā ceļa lietošanas maksu.
Faktiski līguma nosacījumi ir daudz niansētāki, tie detalizēti nosaka valsts un privātā partnera pienākumus, atbildību un samaksas nosacījumus. Lai projektu varētu uzskatīt par īstu PPP projektu, līguma nosacījumiem ir jābūt tādiem, kas nosaka, ka lielāko risku daļu uzņemas privātais partneris.
Tad, ceļu būvējot, būvniecības izmaksas nav valsts izmaksas, un tās neietekmē valsts budžeta bilanci. Valsts budžeta bilanci ietekmēs tikai ikgadējā lietošanas maksa, kas ir daudz mazāka un līdz ar to vieglāk iekļaujama valsts budžetā.
Šāda mēroga PPP projekti, kur ir ievērots minētais risku sadalījums, Latvijā vēl nav īstenoti, un tāpēc Ķekavas apvedceļa projekts ir ne tikai svarīgs, lai nodrošinātu ērtu satiksmi Ķekavas apkaimes iedzīvotājiem, bet tas ir vērtīgs pieredzes iegūšanai, lai vēlāk īstenotu līdzīgus projektus.
Cik valstij īsti būs jāmaksā?
Saskaņā ar “LVC” sniegto informāciju projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris.
Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā būs pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot partnerības līgumu. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro (bez PVN) gadā, un tas segs privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c.
PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā.
Pieejamības maksājumu var arī samazināt gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nebūs pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nebūs pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no trešo personu puses (piemēram, autoavārija).
