Andris Lāriņš: Vai Baltijas uzņēmumi pārvalda finanšu riskus? 0
Andris Lāriņš, *SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas biržās kotētie uzņēmumi atpaliek atvasināto finanšu instrumentu izmantošanā – tikai 28% pārvalda aizdevumu procentu likmju risku un vēl mazāka daļa uzņēmumu – tikai 14% – pievērš uzmanību valūtas svārstību riskam, lai gan finanšu tirgi ir arvien nepastāvīgāki – tā secināts SEB bankas jaunākajā pētījumā, kas analizēja “Nasdaq Baltic” kotēto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu tendences risku pārvaldīšanā.
Covid-19 pandēmijas izraisītās cenu svārstības finanšu tirgū uzņēmumu dienas kārtībā atkal mainījušas prioritātes attiecībā uz finanšu risku pārvaldīšanu. Nav tā, ka finanšu risku pārvaldīšana pirms tam nebija aktuāla, taču, ņemot vērā vairākus gadus novēroto procentu likmju pazemināšanos un samērā mierīgos valūtu tirgus, citu prioritāšu starpā šī bija zemāka.
Pagājušajā gadā neviens neprognozēja, ka naftas cena var būt negatīva (ASV tirgū šāda situācija “futures” tirgū bija 20. aprīlī), reti kurš pieļāva, ka AAA reitinga valstij valūta mēneša laikā svārstīsies 30% robežās (tā notika ar Norvēģijas kronu), un procentu likmēs tika sagaidīta piesardzīga stabilitāte, nevis svārstības 100 bāzes punktu robežās (dažādos tirgos dažādām procentu likmēm pieaugušā riska dēļ pavasarī bija pat lielākas svārstības).
Redzam arī, ka pagājušā gada nogalē veiktajā SEB finanšu direktoru aptaujā, piemēram, valūtas svārstību risku uzņēmēji vērtējuši kā vienu no zemākajiem.
Lai noskaidrotu Baltijas uzņēmumu pašreizējo pieeju finanšu tirgus risku pārvaldīšanā, SEB banka analizēja “Nasdaq Baltic” biržā kotēto 13 Lietuvas, četru Latvijas un 12 Igaunijas uzņēmumu (izņemot finanšu sektora uzņēmumus) finanšu pārskatus un pievērsa uzmanību tam, kā šie uzņēmumi pārvalda riskus.
Šīs analīzes rezultātus salīdzinājām ar Vācijas DAX, Zviedrijas OMXS30 un Lielbritānijas FTSE100 biržā iekļauto uzņēmumu pārskatos redzamo finanšu risku pārvaldības praksi. No visiem analizētajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs tikai 28% pārvalda aizdevumu procentu likmju risku, konvertējot mainīgās procentu likmes uz fiksētām (parasti – izmantojot procentu likmju mijmaiņas līgumus/IRS).
Vērts atzīmēt, ka daži Baltijas uzņēmumi, kas šobrīd aizņemas ar mainīgām procentu likmēm, ir pakļauti šim riskam, taču norāda, ka aktīvi uzrauga tirgus situāciju un, novērojot procentu likmju pieaugumu, plāno veikt pasākumus, lai šo risku pārvaldītu un mazinātu.
Arī valūtas kursa riska pārvaldībai Baltijas uzņēmumi pievērš mazāk uzmanības salīdzinājumā ar Rietumeiropas uzņēmumiem. Baltijas valstīs reģistrētie uzņēmumi savus finanšu pārskatus uzrāda eiro un lielāko daļu maksājumu veic vietējā valūtā, taču uzņēmumi izmanto arī citas valūtas – ASV dolāru, Zviedrijas kronu un Norvēģijas kronu.
Valūtas kursa svārstību radītā riska piemērs varētu būt ASV dolāra cenas svārstības, kas kopš pandēmijas sākuma martā ir bijušas vairāk nekā 6% robežās. Lai gan finanšu tirgi ir arvien nepastāvīgāki, tikai 14% Baltijas uzņēmumu apgalvo, ka samazina valūtas svārstību risku, izmantojot atvasinātos apdrošināšanas darījumus, savukārt Vācijā – pat 92%, Lielbritānijā – 93%, Zviedrijā – 87% analizēto uzņēmumu šo risku pārvalda regulāri.
Tāpat kā Rietumeiropas valstīs Baltijas uzņēmumi valūtas kursa riska pārvaldīšanai pārsvarā izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus un ļoti maz izmanto opciju darījumus. Papildus šiem populārajiem instrumentiem lielie Eiropas uzņēmumi izmanto modernas, uz opcijām balstītas apdrošināšanas stratēģijas, kuras Baltijā uzņēmumi izmanto maz.
Vairāk nekā pusei Baltijas valstu uzņēmumu biroji atrodas ārpus eirozonas valstīm, taču tie nepiemin valūtas riska pārvaldības pasākumus vai uzskata šo risku par nenozīmīgu, tāpēc varam teikt, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem joprojām ir daudz neizmantotu iespēju aktīvākai un efektīvākai valūtas cenu izmaiņu risku pārvaldīšanai.
Tomēr, visticamāk, daži uzņēmumi sadarbībā ar eksporta un importa partneriem ārvalstīs izvairās no ārvalstu valūtas riska, jo līgumi tiek parakstīti eiro vai ir panākta vienošanās pārcelt valūtas kursa ietekmi uz patērētājiem, mainot preču vai pakalpojumu cenrāžus.
