Vai ierobežojumu dēļ autori saņems mazāk? 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kā ierasts, gadam noslēdzoties, arī 2020. gada decembrī Autortiesību un komunikāciju konsultēšanas apvienība AKKA-LAA izmaksājusi autoriem publiskā patapinājuma atlīdzības par bibliotēkās izsniegtajiem darbiem. Pilnīgs un detalizēts apkopojums būs lasāms “AKKA-LAA Ziņnesī”, taču ar interesantākajiem datiem jau varam iepazīstināt.
Topā – detektīvi
Pērn izsniegumu dati apkopoti (atgādināšu – par 2019. gadā lasītāju pieprasītajām grāmatām!) pavisam kopā 161 Latvijas bibliotēkas filiālē: Latvijas Universitātes bibliotēkā (astoņas filiāles), Rīgas Centrālajā bibliotēkā (29 filiāles), Jelgavas pilsētas bibliotēkā (25 filiāles), Cēsu Centrālajā bibliotēkā (29 filiāles), Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (31 filiāle), Rēzeknes bibliotēkā (38 bibliotēkas) un Ventspils bibliotēkā (apkopoti tikai dati par izsniegtajiem kompaktdiskiem, VHS kasetēm un DVD).
Kā liecina bibliotēku apkopotie dati, no prozas darbiem vislielākais pieprasījums bibliotēkās arī 2019. gadā bijis pēc latviešu oriģinālliteratūras, šoreiz pirmajās pozīcijās izvirzījusies žanru literatūra – kriminālliteratūra/detektīvromāni un erotika. Astoņas no pirmajām 25 pozīcijām lasītāju visvairāk pieprasīto grāmatu topā sarakstījusi Dace Judina, trīs – Karīna Račko un divas – Inguna Dimante.
Turklāt tikai divu pirmo autoru darbus izlasījuši vairāk nekā 1500 interesenti.
Lasītāji iecienījuši arī biogrāfiskus un autobiogrāfiskus darbus – visvairāk lasīto ceturtdaļsimtā vietas saglabājuši Māras Zālītes darbi “Paradīzes putni” un “Pieci pirksti”, tāpat lasītājus uzrunājis Emīla Dārziņa dzīvei veltītais Maijas Krekles romāns “Melanholiskais valsis” (sk. tabulu).
Interesanti, ka šoreiz gandrīz puse no visvairāk pieprasītajiem darbiem iznākuši izdevniecības “Latvijas Mediji” paspārnē.
Runājot par dzeju, pērn bibliotēkās visvairāk lasīto latviešu dzejas izdevumu pirmajā desmitniekā lielu daļu aizņem bērnu dzeja (pirmajā vietā ierindojušies Ievas Samauskas mīklupanti “Vecis iet pa dārzu, pankūkas bārdā”, kurai vienīgajai bijis vairāk nekā 800 lasītāju, otrajā – krāšņā Ulda Ausekļa grāmata “Četras otas”, trešajā – Ineses Paklones “Es picas brālēnu cepu”). Savukārt pieaugušajiem domātās dzejas segmentā ar veseliem trim krājumiem pārliecinoši uzvarējis Guntars Račs.
Apkopojumā tradicionāli netiek iekļauti visvairāk lasītie tulkotie darbi.
Atspaids autoriem
Katru gadu valsts budžetā tiek paredzēta konkrēta summa patapinājuma nodrošināšanai – ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu” noteikts, ka tās lielums ir desmit procenti no summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta valsts, pašvaldību vai atvasinātu publisku personu bibliotēkām krājumu papildināšanai, un no obligāto eksemplāru vērtības, kā arī no summas, kādu iepriekšējā gadā izmantojušas privātās bibliotēkas savu krājumu papildināšanai.
Tā 2020. gada decembrī par grāmatu, nošu, fonogrammu un filmu kopiju izsniegumu sadalīti Kultūras ministrijas piešķirtie 310 631,00 eiro. No šīs summas 263 557,79 eiro sadalīti autoriem, 3340,66 eiro – blakustiesību īpašniekiem, savukārt 43 733,34 eiro izmantoti ar izpēti saistīto izdevumu segšanai.
Publiskais patapinājums autoriem, kuru darbi bibliotēkās tikuši visvairāk pieprasīti, ir ne tikai morāli patīkama atzinība, bet arī jūtams finansiāls faktors, atzīst aptaujātie autori.
Tā, piemēram, rakstniece Jana Egle patapinājuma atlīdzību pērn saņēma trešo reizi, šoreiz par divām no trim iznākušajām grāmatām, viena no kurām – “Svešie jeb miļeņkij ti moj” – ierindojusies arī starp 25 visvairāk lasītajiem oriģinālliteratūras darbiem. “Abus pirmos gadus tā bija laba iespēja brīvi nopirkt Ziemassvētku dāvanas. Šogad atlīdzība nedaudz pārsniedza manus vidējos mēneša ienākumus,” atzina rakstniece.
Konkrētas publiskās atlīdzības summas netiek izpaustas, taču tradicionāli lielākie ieguvēji finansiālajā griezumā ir nevis oriģinālliteratūras autori, bet tulkotāji, īpaši, ja runa par pasaules bestselleriem un kulta grāmatām.
Savukārt, kā norāda AKKA-LAA komunikāciju speciāliste Ieva Kolmane, redzams, ka digitālo tehnoloģiju attīstības ietekmē salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pamazām, bet neatlaidīgi rūk bibliotēkās ņemto mūzikas ierakstu un filmu kopiju skaits. “Skatoties pēc izsniegumu un attiecīgi atlīdzības procentuālā sadalījuma, 97,87% kopējās summas sadalīti grāmatu autoriem, to kopskaits ir 1966,” teic Ieva Kolmane.
Lielākā daļa autoru, kas reģistrējušies publiskā patapinājuma atlīdzībai, saņēmuši pavisam nelielu summu – līdz desmit eiro. Aptuveni 500 autoriem izmaksāta atlīdzība robežās no desmit līdz 50 eiro, aptuveni diviem simtiem – līdz simts eiro, gandrīz 300 autori saņēmuši atlīdzību līdz 500 eiro, bet nepilns simts – 500–1000 eiro robežās.
Absolūti mazākais autoru skaits saņēmuši atlīdzību, kas pārsniedz tūkstoš eiro, bet lielākā atlīdzība vienam autoram saskaņā ar AKKA-LAA datiem 2020. gadā bijis 7922,81 eiro.
Šogad – trūcīgāk?
Kā zināms, gan 2020. gada pavasarī, gan arī pašā nogalē būtiski tika ierobežots bibliotēku darbs un līdz ar to grāmatu un citu autordarbu pieejamība publiskajā patapinājumā. Piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) un tās daudzās – kopumā 25 – filiāles bija pilnībā slēgtas apmeklētājiem arī pavasarī, kamēr atsevišķās novadu bibliotēkās vismaz ierobežotā apmērā lasītāju apkalpošana tika organizēta.
RCB Metodiskā dienesta vadītāja Vineta Baško telefonsarunā atzina, ka RCB, kas ir valsts lielākā publiskā bibliotēka gan filiāļu, gan lasītāju skaita griezumā, izsnieguma kritiens pavisam noteikti bijis novērojams. Kāds precīzi bijis lasītāju un izsnieguma kritums valstī kopumā, pagaidām vēl nav precīzi aprēķināts, līdz ar to nav skaidri zināms arī tas, vai autori tādējādi šogad saņems mazāku atlīdzību, nekā ierasts.
Ieva Kolmane norāda – kā ik gadus, arī šogad līdz 1. jūnijam autori var AKKA-LAA pieteikt darbus patapinājumam par iepriekšējo gadu. Kultūras ministrija arī norāda, ka nav plānots neko mainīt jau minētajos MK noteikumos par publiskā patapinājuma atlīdzību.
Tomēr, tā kā bija ierobežots ne tikai bibliotēku, bet arī grāmatu veikalu darbs, var diezgan droši prognozēt, ka pērn valstī izdots mazāks grāmatu nosaukumu skaits, arī tirāžas bijušas mazākas un, ticams, tādējādi mazāks bijis arī grāmatu iepirkums Latvijas bibliotēkās – pats nozīmīgākais faktors, kas nosaka, cik tieši lieli līdzekļi šogad tiks piešķirti publiskā patapinājuma atlīdzībai.
Pati patapinājuma atlīdzība arvien tiek sadalīta autoriem procentuāli saskaņā ar to, cik skaitliski liels katram darbam bijis izsniegums. Taču, ņemot vērā, ka grāmatniecības nozares sarežģījumus radīja valsts noteiktie darbības ierobežojumi, iespējams, šogad būtu nosakāms koeficients līdzekļiem, kurus valsts piešķir publiskā patapinājuma atlīdzībai. Gan AKKA-LAA, gan Kultūras ministrijā saņēmu atbildi, ka vismaz pagaidām par šādu risinājumu nav ticis spriests.
