Vai augošais eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm nav sankciju apiešanas mēģinājums? 23
Arī Latvijā patlaban analizē tirdzniecības datus, lai saprastu, cik no pieaugošās pārrobežu tirdzniecības uz trešajām valstīm ir leģitīma tirdzniecības diversifikācija un cik – sankciju apiešanas mēģinājumi, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM Juridiskās direkcijas vadītāja-Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Sankciju koordinācijas padomes priekšsēdētāja Kristīne Līce atzīmēja, ka ĀM plāno paplašināt informatīvo darbu, lai vairotu izpratni par riskiem – īpaši tiem ekonomiskajiem operatoriem, kas darbojas augsta riska jurisdikcijās un nozarēs.
ĀM rīkoja Sankciju koordinācijas padomes vienpadsmito sēdi, kurā galvenā diskusiju tēma bija “Gads kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteiktajām visaptverošajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju”.
Līce sēdes dalībniekus informēja par aktualitātēm sankcijās pret Krieviju un norādīja, ka patlaban jaunu sankciju noteikšana mazinās, taču uzsvars pāriet uz efektīvu sankciju ieviešanu un apiešanas mēģinājumu novēršanu. Finanšu izlūkošanas dienests un Latvijas Banka informēja par gada laikā gūtajām atziņām un aktuālajām sankciju apiešanas tendencēm.
ĀM pārstāve norādīja, ka sankciju apiešanas risku apzināšanās un to pareiza vadīšana ir svarīgs jautājums ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī ES un G7 valstu vidū.
Līce pateicās sadarbības partneriem un aicināja uz turpmāku sekmīgu sadarbību starp valsts iestādēm un publisko un privāto sektoru maksimāli efektīvai sankciju ievērošanai Latvijā.
Aizvadītajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt straujš eksporta kāpums ir vērojams virknē preču kategoriju, kurās ietilpst ES sankcijām pakļautas preces.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka, piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir par 2,5 reizēm vairāk nekā 2021.gadā. Uz citām NVS valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 3,5 reizēm – līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksports pieaudzis par 2,7 reizēm – līdz 23 miljoniem eiro.
Lai gan tas, ka uzņēmumiem, kuri iepriekš sadarbojās un ar savām precēm orientējās uz Krieviju vai Baltkrieviju, vieglāk jaunus partnerus ir meklēt bijušajā PSRS telpā, ir saprotams, jautājumus raisa tas, ka starp eksportētāko preču kategorijām uz šīm valstīm strauju uzrāvienu ir piedzīvojušas arī tās, kurās ietilpst sankcijām pakļautās preces, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vairs vest nedrīkst.
Piemēram, Latvijas eksportā uz Kazahstānu aiz nedenaturēta etilspirta un medikamentiem kā trešā eksportētākā prece parādās telefona aparāti, ieskaitot viedtālruņus.
Aizvadītajā gadā no marta, kad Krievijai sāka piemērot sankcijas, līdz gada beigām tie no Latvijas uz Kazahstānu eksportēti 12,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir sešas reizes vairāk nekā tajā pašā laikā 2021.gadā. Pieaugumu par 200 reizēm no marta ir piedzīvojis automātisko datu apstrādes iekārtu un to bloku eksports, desmit mēnešos pēc kara sākuma sasniedzot 8,2 miljonu eiro vērtību.
Turklāt, ja virknē preču kategoriju ietilpst gan tādas preces, kurām ir piemērotas sankcijas, gan tādas, kurām nē, tad īpaši ir jāpievērš uzmanība tādai preču kategorijai kā elektroniskās integrālās shēmas, piemēram, procesori un kontrolieri. Šīs kategorijas preces ES uz Krieviju ir aizliegusi eksportēt pilnībā.
2021.gadā Latvijas eksporta statistikā šajā preču kategorijā piektajā vietā bija Baltkrievija ar eksportu trīs miljonu eiro, bet septītajā vietā Krievija ar eksportu 2,7 miljonu eiro vērtībā. Savukārt 2022.gadā šīs kategorijas Latvijas “top10” eksporta galamērķu sarakstā parādījās Kazahstāna. Šo tehnoloģiju eksporta vērtība uz Kazahstānu pērn sasniedza 3,5 miljonus eiro. Turklāt, pētot statistikas datus, redzams, ka īpaši strauji eksports uz Kazahstānu sāka augt no augusta, bet vienā pašā decembrī tas jau pārsniedza vienu miljonu eiro.
Jau pieminētie telefonu aparāti, automātiskās datu apstrādes iekārtas, elektroniskās integrālās shēmas strauju eksporta kāpumu no Latvijas, tiesa mazākos apjomos, ir piedzīvojušas arī uz Uzbekistānu, Kirgizstānu, Gruziju.
Lielākā daļa no šīm precēm visdrīzāk ir tā saucamais reeksports, kad Latvijas uzņēmumi tālāk eksportē citās valstīs ražotas lietas. Turklāt pirmajās vietās eksportā uz Krievijas kaimiņvalstīm jebkurā gadījumā ir Latvijai raksturīgi ražojumi, starp kuriem dominē medikamenti.
Valsts iestādes gan tiešā veidā to, vai Krievijā caur tās kaimiņvalstīm nenonāk ES sankcijām pakļautas preces, kontrolēt nevar.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka muita pagājušajā gadā 903 gadījumos liedza izvest preces, ko atbilstoši ES noteiktajām sankcijām aizliegts eksportēt vai pārvietot tranzītā. Savukārt riska informāciju citām ES dalībvalstīm VID Muitas pārvalde nosūtīja 807 gadījumos, vēršot muitas dienestu uzmanību uz noraidītajām kravām un iespējamu mēģinājumu šķērsot ar attiecīgo kravu ES ārējo robežu citā dalībvalstī.
Ka no ES Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām un citām.
Taču uz Krieviju bez jebkādiem ierobežojumiem var turpināt eksportēt, piemēram, medikamentus un pārtiku, kas ir nozīmīgas preces Latvijas ārējā tirdzniecībā.
