Kuru paturēt, kuru izbrāķēt? Baltkrievijas jauno ābeļu šķirņu piedāvājums 0
Laila Ikase, Dārzkopības institūts
Pētījumā par jaunajām Baltkrievijas selekcijas šķirnēm iegūti sākotnējie dati no diviem izmēģinājumiem, kas ierīkoti Dobelē 2012. un 2014. gadā uz maza auguma potcelmiem. Dažas šķirnes pārbaudītas arī Pūrē.
Sākotnējais šķirņu vērtējums
Pēc pirmo gadu ražības un augļu kvalitātes datiem, plašākai pārbaudei ieteicama ‘Belorusskoje Sladkoje’, ‘Diyament’ un ‘Syabrina’, bet ‘Pospekh’ būtu jāpārbauda uz vidēja auguma potcelma. Šķirni ‘Imant’ pagaidām nevar ieteikt plašākai audzēšanai, pirms tā nav pārbaudīta dažādos apstākļos, jo tās augļu kvalitāte krasi atšķiras starp gadiem un dārza vietām. Vasaras šķirne ‘Elena’ un ziemas šķirne ‘Belana’ jau pēc pirmo ražu datiem brāķētas, jo neapmierināja augļu kvalitāte.
Baltkrievijas ābeļu šķirnes ir labi piemērotas Latvijas klimatam, un vairākas no tām tiek audzētas mūsu komercdārzos – ‘Antej’, ‘Aļesja’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Kovaļenkovskoje’. Baltkrievijā notiek intensīva ābeļu selekcija, un pēdējos gados iegūtas vairāk nekā 20 šķirnes, kas izturīgas pret kraupi. Tās jau sāktas stādīt Latvijas dārzos, īpaši Latgalē, tomēr ziņu par to uzvedību trūkst. Mūsu vasaras tomēr ir vēsākas, un arī tirgus prasības atšķiras. Lai pārbaudītu Baltkrievijas jauno šķirņu piemērotību Latvijas apstākļiem, 10 šķirnēm tika ierīkoti izmēģinājumi Dobelē, Dārzkopības institūtā. Šķirnes ‘Belorusskoje Sladkoje’, ‘Nadzeini’ ilgāku laiku pārbaudītas Pūrē (I. Drudze). Jāņem vērā, ka tie ir tikai pirmie rezultāti un vēlākos gados citās vietās vērtējums var mainīties.
Šajā rakstā izmantoti divu izmēģinājumu dati. Šķirņu salīdzinājumā, kas ierīkots 2013. gadā uz potcelma B396, iekļauta Baltkrievijas šķirne ‘Imant’ (gēns Vf jeb Rvi6); kontrole – ‘Antej’. Šķirņu salīdzinājumā, kas ierīkots 2014. gadā uz potcelma B9, iekļautas sešas kraupja izturīgās (Vf/Rvi6) Baltkrievijas šķirnes: ‘Belana’, ‘Diyament’, ‘Pospekh’, ‘Syabrina’, ‘Zorka’, vasaras šķirne ‘Elena’ bez kraupja izturības gēna; kontrolei – ‘Zarja Alatau’, ‘Agra’.
2016. gadā bija sākusi ražot tikai daļa šķirņu, bet 2017. gadā jau ražoja visas. Sevišķi ātrražīga bija ‘Syabrina’ un ‘Zorka’, no kurām šķirnes ‘Zorka’ koki gan jau pirmajos gados sāka ražot periodiski. Neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem ziedēšanas laikā un vasaras sākumā, 2017. gadā ražība izmēģinājumos būtiski nesamazinājās, vienīgi augļi bija sīkāki (sk. tabulu). Daļai šķirņu 2017. gadā aizkavējās vākšanas laiks par vienu divām nedēļām, bet ne visām, piemēram, ‘Imant’ vākta tajā pašā laikā kā pērn.
Kopumā 2013. gada izmēģinājumā augstākā raža tomēr bija ‘Antej’, kam bija arī vislielākie augļi. 2014. gada izmēģinājumā ražīgākās bija ‘Belorusskoje Sladkoje’, ‘Belana’. Vislielākie augļi bija ‘Diyament’, ‘Imant’; ražu normējot – arī ‘Belorusskoje Sladkoje’.
Kraupja izturīgo Baltkrievijas šķirņu raksturojums
‘Belorusskoje Sladkoje’. Rudens–agra ziemas šķirne. Augļi lieli, sarkani, saldi, bez skābuma un jūtama aromāta. Glabājot samērā ilgi nezūd garša, tomēr par īstu ziemas šķirni to uzskatīt nevar. Dobelē augļi krāsojās vājāk nekā Pūrē, pamatkrāsa bija zaļgandzeltena. Ātrražīga, ļoti ražīga. Koks samērā spēcīga auguma, vainags viegli veidojams. Pēc novērojumiem Pūrē – pilnražā ļoti ražīga un obligāta ir augļaizmetņu normēšana. Patiks tiem, kam garšo ‘Kovaļenkovskoje’.
‘Diyament’. Vēla ziemas šķirne. Pirmajos gados ražas kāpums lēns, jo koks samērā maza auguma un ražo uz rievaiņiem. Toties āboli lieli, izlīdzināti un ar ļoti labu garšu, saldskābi ar salduma pārsvaru. Augļi ir plakani ieapaļi, dzelteni ar vairāk vai mazāk izteiktu koši vai brūngani sarkanu virskrāsu. Latvijā virskrāsa ir intensīvāka nekā Baltkrievijā, kur tās var vispār nebūt. Šķirne ieteicama plašākai pārbaudei.
‘Imant’. Vēla ziemas šķirne. Augļi lieli, tumši sarkani, koniski, ļoti stingri. To kvalitāte stipri svārstās atkarībā no gada un dārza vietas, dažos gadījumos augļi bija sīksti un negaršīgi, vataini, bet citos ar labu saldskābu garšu. Koks veido izteikti stāvu vainagu, kam nepieciešama zaru liekšana. Pirmajos gados ir vidēji ražīgs. Atsevišķi koki ražo krasi periodiski. Šķirni nevar ieteikt plašākai audzēšanai, pirms tā nav pārbaudīta dažādos apstākļos. Ieteicams sākumā iestādīt divus trīs kokus, nevis uzreiz veidot lielu stādījumu.
‘Pospekh’. Ziemas šķirne. Koks ļoti vāja auguma, nav ieteicams audzēt uz punduru potcelmiem (atbilst Baltkrievijas datiem). Augļi lieli, tumši sarkani, ar samērā labu garšu. Jāpārbauda uz vidēja auguma potcelma.
‘Syabrina’. Agra ziemas šķirne. Visātrražīgākā un ražīgākā no Baltkrievijas šķirnēm, koks ļoti viegli veidojams. Augļi ļoti izskatīgi, palieli, koši sarkani, gludi un izlīdzināti, garša saldskāba – laba, bet ne izcila. Tomēr vērts pārbaudīt plašāk, jo citādos augšanas apstākļos nekā Baltkrievijā augļi var būt gardāki.
‘Zorka’. Ziemas šķirne. Augļi izskatā līdzīgi ‘Antej’, bet būtiski mazāki, īpaši sausumā. Arī garšā atpaliek. Koks viegli veidojams, ražo ļoti ātri, bet periodiski. Šķiet, nebūs perspektīva.
‘Nadzeini’. Vēla ziemas šķirne. Ražīga, salnās izturīga. Pagaidām vērtēta tikai Pūrē, kur zaļi krāsotajiem augļiem bija labs noiets, jo tie atgādina lielveikalos nopērkamo ‘Granny Smith’. Tomēr šāds pievilcīgs, tīri zaļš tonis Latvijā ne vienmēr iegūstams, jo temperatūras svārstības rudenī veicina dzeltenas krāsas attīstību, bet koši dzelteni šai šķirnei tie nekļūst. Rezultāts ir zaļgandzelteni āboli ar vāju brūnganu sārtumu, kas izskatās vienkārši negatavi.
Brāķētās šķirnes
‘Belana’. Ražīga, koks viegli veidojams. Vēla ziemas šķirne, bet vākšanu nedrīkst nokavēt, jo viegli birst. Lai augļi labi izaugtu un ienāktos, nepieciešama ļoti silta vasara. 2017. gadā pat vēlu vākti āboli bija pasīki, slikti krāsoti, ar zaļuma garšu. Acīmredzot Latvijā tai ir par vēsu.
‘Elena’. Agra vasaras šķirne, augļi neglabājas. Tie ir pasīki, izskats viduvējs, pliekani saldi. Ienākoties viegli birst. Koks skrajš, samērā mazražīgs. Pat ‘Cukuriņš’ to pārspēj pēc visiem parametriem.
Pētījumā gūtie secinājumi
Plašākai pārbaudei no Baltkrievijas šķirnēm, pēc sākotnējiem datiem, ieteicama: ‘Belorusskoje Sladkoje’, ‘Diyament’ un ‘Syabrina’, bet ‘Pospekh’ jāpārbauda uz vidēja auguma potcelma. Šķirni ‘Imant’ vēl nevar ieteikt plašākai audzēšanai, pirms tā nav pārbaudīta dažādos apstākļos, jo tās augļu kvalitāte ir ļoti svārstīga. Šķirnes ‘Belana’ un ‘Elena’ audzēšanai Latvijā nav ieteicamas. Šķirnēm ‘Zorka’, ‘Nadzeini’, ‘Pamjatj Kovaļenko’ šobrīd pietrūkst datu, lai izdarītu secinājumus.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
