Vai attīstības centri attaisnos uz tiem liktās 39 novadu cerības? 0
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā plānots izveidot 21 attīstības centru, kuru uzdevums būs panākt attīstību plānotajos 39 novados. Vai tie spēs tikt galā ar šo uzdevumu?
Ar attīstību Rīgā, kur atrodas gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas ekonomikas, nav un arī nākotnē nebūs problēmu – tā kā putekļsūcējs iesūc reģionu resursus, galvenokārt darbaspēku, savām vajadzībām. Bet attīstība pārējā Latvijā ir izaicinājums – administratīvi teritoriālās reformas gaitā paredzēts izveidot 21 attīstības centru, kuriem nu jāpanāk 39 plānoto novadu attīstība. Vai šādas cerības ir reālistiskas?
Izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors un ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs ir pārliecināts, ka reģionālie attīstības centri ir izvēlēti veiksmīgi – tie atrodas tur, kur jau atrodas uzņēmējdarbība un tiek radīta pievienotā vērtība.
Tie noteikti 2017.gada pētījumā, kurā analizēta uzņēmumu peļņa un algu fonds, ņemot vērā arī to, ka daļa uzņēmumu reģistrēta vienā vietā, bet darbojas citā. “Aina ir uzzīmēta ļoti precīza, varam analizēt pievienotās vērtības radīšanu pat atsevišķu ciemu līmenī,” saka J. Turlajs.
“Attīstības centru, kas būtu labāki par esošajiem, nav. Attīstības centru uzdevums ir vilkt līdzi apkārt esošā novada attīstību. Vājākie no izvēlētajiem centriem ir Ludza, Krāslava, Balvi un Alūksne, daļēji – arī Valka. Šai pilsētai kopā ar Valgu ekonomiskais potenciāls ir līdzvērtīgs Cēsīm, bet, ja analizē Valku atsevišķi, tad tas ir mazs attīstības centrs.
Ja skatās, kādi vēl attīstības centri un uzņēmējdarbība atrodas šo centru tuvumā, tad redzams, ka tur nekā cita vairs nav – viņi ir vairākas reizes lielāki par citiem.
Ja runājam par spēcīgākajiem centriem, tad jāteic, ka nelielā Mārupe, pateicoties tās teritorijā izvietotajai lidostai un ap to esošajiem uzņēmumiem, ir otrs spēcīgākais attīstības centrs Latvijā aiz Rīgas, spēcīgāks par Liepāju un Daugavpili.
Pie citiem spēcīgiem attīstības centriem būtu minama Liepāja, Ventspils, Jelgava, Valmiera, Smiltene, Aizkraukle, Līvāni un Daugavpils. Attīstības centrus būtiski atšķir pievienotās vērtības kvalitāte. Ja, piemēram, Liepājā no desmit lielākajiem uzņēmumiem septiņi būs privāti uzņēmumi, tad austrumu pierobežas centros proporcija ir otrāda – no desmit lielākajiem uzņēmumiem septiņi būs valsts vai pašvaldību īpašumā esošie,” saka J. Turlajs.
“Tendence, kas jau šobrīd skaidri redzama veiksmīgāko un mazāk veiksmīgo attīstības centru attīstībā, ir izvēle, kur tiek ieguldīta nauda,” saka Jānis Turlajs.
“Tādās pilsētās kā Smiltene vai Līvāni ja jāizšķiras – uzbūvēt pievadceļu uzņēmumam vai peldbaseinu, izvēlas pirmo. Vājākie attīstības centri – pēdējo.
Smiltenē, kas nebūt nav tā nabadzīgākā pilsēta, joprojām nav peldbaseina, jo viņi uzskata, ka pagaidām tādu nevar atļauties. Savukārt virknē mazpilsētu peldbaseini un strūklakas ir izbūvēti, Rēzeknē pat atklātais peldbaseins. Tā ir domāšanas atšķirība – vieni vispirms domā par to, kas viņus baros, bet otri – kas labi izskatīsies un palīdzēs uzvarēt vēlēšanās.
Ļoti daudzos novados Eiropas fondu nauda ir iztērēta neveiksmīgi, piemēram, ir izremontētas milzīgas padomju laiku skolas, kuras jāapkurina, bet skolēnu ir maz un naudas skolotāju algām trūkst. Igauņi par šo naudu lielās skolas nojauca un tā vietā uzbūvēja mazas un kompaktas, reālām vajadzībām atbilstošas.”
Attīstības centru resursi
Kādi resursi ir attīstības centru rīcībā, lai veicinātu novadu attīstību? Būtībā galvenais šobrīd izmantojamais resurss būs iespēja koncentrēt tajos valsts un pašvaldību pakalpojumus, veselības aprūpi, izglītības iestādes un finanšu pakalpojumus.
“Tas nav maz,” uzskata Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns Gundars Bērziņš. “Šādi tiek radīta kritiskā cilvēku un zināšanu masa, kas ļauj cerēt uz attīstību.
Arī bizness pamazām dosies šo centru virzienā, koncentrējoties apmēram stundas brauciena attālumā ap šiem centriem, kas Latvijas gadījumā ir apmēram 50 km. Gan Latvijas, gan Eiropas pieredze liecina, ka viena stunda – tas ir laiks, kādu cilvēki ir ar mieru pavadīt ceļā uz darbu vai arī nepieciešamo pakalpojumu saņemšanai.
Tieši finanšu resursi attīstības centriem paredzēti nav. Kā skaidro Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, nākamajā plānošanas periodā provizoriski reģioni ārpus Rīgas attīstībai varētu saņemt trīsarpus līdz četrus miljardus eiro, taču tiešas sasaistes starp šiem līdzekļiem un plānotajiem attīstības centriem nav.
Interese par uzņēmējdarbību maza
Daudz vēl darāms pašvaldību intereses radīšanai par attīstību savos novados. “Pašreiz pilsētu un novadu pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā – no uzņēmējdarbības attīstības tās saņem samērā maz. Iespējams, situāciju varētu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales reforma.
Piemēram, ja pašvaldības saņemtu tikai 60% no IIN pēc dzīvesvietas (šobrīd – 80% no iekasētā IIN), bet vēl 20% nodokļa saņemtu vieta, kur tiek radīta pievienotā vērtība, tas mainītu pašvaldību attieksmi pret uzņēmējdarbību.
Nenoliedzami, šādas pārmaiņas prasa arī to, ka visā Latvijā strādājoši uzņēmumi, piemēram, “Latvijas Pasts” un “Latvijas valsts meži”, aprēķina radīto pievienoto vērtību katrā novadā, nevis tikai uzņēmuma galvenajā adresē, uzskata J.Turlajs. “Tāpat, iespējams, jāmaina arī dažādu pašvaldību izlīdzināšanas fondu dalīšanas principi, lai nebūtu tāda situācija kā, piemēram, Rēzeknē, līdzekļu saņēmēja ir bezmaksas sabiedriskais transports, bet donoru pilsētas, kas dod naudu Rēzeknei, uzskata, ka nevar to atļauties.
Visbeidzot pašvaldībām jāmāca un jāskaidro, kā piesaistīt investorus un radīt tiem labvēlīgus apstākļus, lai nav tā, ka pašvaldība izremontē šķūni un tad gaida, rokas salikusi klēpī, kad nu nāks tie investori.”
Vienlaikus jāsaprot, ka brīnums nenotiks – atpalikušākie reģioni pēkšņi nepārvērtīsies par pirmrindniekiem tikai tāpēc, ka tos nosauks par attīstības centriem.
“Lielbritānijas un Nīderlandes pieredze liecina, ka atpalikušākajiem reģioniem spēj palīdzēt tikai individuāli katram reģionam izstrādāts attīstības plāns, kas balstās uz tieši šajā novadā esošajām zināšanām, to kvalitāti, uzņēmējdarbības formām. Tas jāanalizē katrā novadā atsevišķi,” uzsver BVEF dekāns G. Bērziņš.
21 centrs uz 39 novadiem
Principiāla problēma, kas ielikta pašreizējā attīstības modelī, ir tikai 21 attīstības centrs 39 plānotajiem novadiem, uzskata G. Bērziņš. “Vai tas nozīmē, ka mēs jau tagad plānojam, ka 18 novadi neattīstīsies un būs jāsubsidē?” viņš jautā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan šādam skatījumam iebilst, uzsverot, ka VARAM piedāvātajā modelī katrs novads tiek veidots ap attīstības centru. Dažos gadījumos ir novadi, kuri savā teritorijā neiekļauj attīstības centru, tomēr tie esot dabiski saistīti ar tuvāko attīstības centru. Šāda situācija esot novados, kas robežojas ar Rīgu (t. sk. Jūrmalas pilsēta), kā arī vēl trijās republikas nozīmes pilsētās – Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī – ar apkārtējiem novadiem. G. Bērziņu gan šis arguments nepārliecina un viņš uzskata, ka pareizāk būtu veidot attīstības centru katrā novadā.
VARAM arī uzsver, ka Rīgai tuvumā esošajās pašvaldībās ir funkcionālas saites tādās jomās kā ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskais transports u. c. Rīga un novadi, kas robežojas ar Rīgu, ir arī Latvijas reģions ar vislabākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem un tā iedzīvotāji ir ar visaugstāko ienākumu līmeni Latvijā, no kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli veidojas arī pašvaldības budžets.
Tāpēc nav samērīgi piemērot tos pašus apstākļus kur citur, tāpēc šos novadus neapvieno ar attīstības centru – Rīgu. Savukārt Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils kā nacionālās nozīmes attīstības centri dabiski veido sasaisti ar apkārtējām lauku teritorijām, tai skaitā iedzīvotājiem nodrošinot dažādus pakalpojumus.
Tāpēc jaunajā likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” plānots paredzēt arī attiecīgām republikas nozīmes pilsētu pašvaldībām ar blakus esošu novadu pašvaldībām veidot noteiktu sadarbību atsevišķās jomās, tostarp teritorijas attīstības plānošanā un investīciju politikas veidošanā.
Attīstība nepieciešama
Pazīstamais Latvijas ekonomists un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis mēdz provocēt sabiedrību ar strīdīgiem izteikumiem. Viens no tādiem ir tēze par to, ka Latvija ir pilsētvalsts, šis fakts jāpieņem un jāattīstās tieši šajā virzienā.
BVEF dekāns šai tēze kategoriski nepiekrīt, norādot, ka liela nevienlīdzība attīstībā ir auglīga augsne populismam. “Lielbritānija un Nīderlande jau izbaudījušas šo ceļu, par breksitu nobalsoja tieši tie reģioni, kas bija attīstībā atpalikuši, jo visa uzmanība attīstībā tika pievērsta lielajām pilsētām. Tagad tas devis savus negatīvos rezultātus,” viņš saka.
“Visi pētījumi lieicina, ka tad, ja attīstība ir samērā vienmērīga, dažādi sabiedrības slāņi, pilsētu un lauku iedzīvotāji ir solidāri un atbalsta viens otru. Taču, ja sabiedrībā krasi palielinās nevienlīdzība, aug neapmierinātība, kas savu izpausmi rod populismā.
Nav cita ceļa, kā attīstīt reģionus, visu attīstību koncentrēt Rīgā ir bīstams ceļš, viņš uzsver.
Vai reģionālie attīstības centri spēs pildīt savu lomu novadu attīstības veicināšanā? Iespējams, taču jau šobrīd iezīmējas vairāki neatbildēti jautājumi šajā attīstībā, turklāt jau iepriekš pierādījies, ka attīstības plānošana, vienlaikus neparedzot tai adekvātus līdzekļus, parasti ved strupceļā.
UZZIŅA
• 2019. gada 19. novembrī MK apstiprināja VARAM izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, tajās ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas būs piemērojami pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.
• Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam reģionālajai attīstībai nepieciešamais finansējums ir 2 187 198 857 EUR, t. sk. kā ES politiku instrumentu līdzfinansējums – valsts budžets 363 811 375 EUR un pašvaldību budžets 523 714 286 EUR, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējums 1 104 832 530 EUR, privātā sektora finansējums 254 840 667 EUR. Nākamajā ES fondu plānošanas periodā finansējumu plānots sadalīt visām pašvaldībām konkursa kārtībā, vienlaikus ievērojot reģionālo diferenciāciju – lielāku atbalstu sniedzot reģioniem ar zemāku IKP uz vienu iedzīvotāju.
• Norādītais ES fondu finansējuma apjoms pamatnostādnēs iezīmēto uzdevumu īstenošanai ir indikatīvs, ņemot vērā, ka nacionālajā līmenī vēl turpinās darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam, kā arī ES līmenī vēl turpinās diskusijas par Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamo ES fondu finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam un atbalsta tvērumu.
Secinājumi un ieteikumi
Noslēdzot projektu “Jaunie laiki Latvijas ekonomikā”, daži secinājumi un ieteikumi dažādu attīstības plānu un politiku veidotājiem, tostarp arī Nacionālajam attīstības plānam.
1. Šķiet, ka svarīgākais Latvijas ekonomikas attīstības potenciāls meklējams jaunuzņēmumu vidē. To būtu nepieciešams apzināties valsts līmenī un attiecīgi koriģēt attieksmi.
2. Veiksmīga jaunuzņēmumu attīstība daļēji ir veiksmes, bet daļēji – izveidotās vides un politikas jautājums. Veiksmi regulēt grūti, bet vidi un politiku gan var. Vajadzētu sākt ar to, ka tiek pārvarēta nu jau vairāku gadu atpalicība no abām Baltijas kaimiņvalstīm jaunuzņēmumu likumdošanas jomā – akciju vai uzņēmuma daļu opciju piešķiršana darbiniekiem, atbalsta noteikumu pārskatīšana, kas neļauj uz atbalstu pretendēt uzņēmumiem, kuriem ir mātes uzņēmumi ārzemēs un lielāki pieejamie valsts resursi investīcijām tieši sākotnējās uzņēmumu attīstības stadijās, kad tās ir visriskantākās.
3. Lietderīgi būtu pārņemt tādu Igaunijas valsts un jaunuzņēmumu sadarbības formu kā regulāras, reizi pusgadā, valdības vadītāja un ekonomikas bloka ministru tikšanās ar jaunuzņēmumu pārstāvjiem, izrunājot nozares problēmas, padarāmos darbus un arī saņemot atskaites par paveikto.
4. Atjaunot krīzes gados likvidēto īpašo uzdevumu ministra posteni elektroniskās pārvaldes lietās, iespējams, paplašinot viņa funkcijas līdz tehnoloģiju ieviešanai valsts pārvaldē vispār un uzticot tieši šai struktūrai veidot tādus sarežģītus un vērienīgus projektus kā “e-veselība” u. c.
5. Ja Latvijā tiek plānoti 39 novadi, bet tikai 21 attīstības centrs, vai tas nozīmē, ka 18 novadi jau pašā sākumā tiek paredzēti nīkuļošanai un dotācijām? No tā varētu palīdzēt izvairīties attīstības centra izveide katrā novadā.
6. Ļoti svarīgs novadu attīstības resurss ir profesionāli tehniskā izglītība. Šobrīd lielākā daļa profesionāli tehniskās izglītības koncentrēta Rīgā un Rīgas aglomerācijā. Iespējams, nākotnē profesionāli tehniskā izglītība jāplāno tā, lai būtu vismaz viena profesionālās izglītības iestāde uz vairākiem novadiem. Šīm skolām ir jāparedz specializācija, un tā nevar būt kokapstrāde visos reģionos.
7. Iespējams, ka ir nobriedusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales reforma, kas nepieciešama, lai veicinātu lielāku pašvaldību interesi par uzņēmējdarbības attīstību savā reģionā. Proti, pašvaldības varētu saņemt tikai 60% no IIN pēc dzīvesvietas, bet vēl 20% nodokļa atkarībā no vietas, kur tiek radīta pievienotā vērtība. Nenoliedzami, šādas pārmaiņas prasa arī to, ka visā Latvijā strādājoši uzņēmumi, piemēram, “Latvijas Pasts” un “Latvijas valsts meži”, aprēķina radīto pievienoto vērtību katrā novadā, nevis tikai uzņēmuma galvenajā adresē.
8. Lielbritānijas un Nīderlandes pieredze liecina, ka pozitīvu grūdienu nīkuļojošo reģionu un novadu attīstībā var saņemt tad, ja katram no šiem reģioniem izstrādā individuālu plānu, kas balstīts uz konkrētajiem vietējiem apstākļiem un resursiem, nevis cerēt uz “viena pieeja visiem” efektivitāti. Apzināt problēmu reģionus un pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas uzsākt darbu pie šādu plānu izstrādes.
9. Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja nākotnē atkarīga no izglītības reformas šodien. Vairāk STEM priekšmetu, interešu izglītības, nezaudējot radošuma veicināšanu skolās.
