Vai atteiksies no vēsturiskā dalījuma? Nopietnas izmaiņas augstākajā izglītībā, kas skars visus studētgribētājus 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajā gadā augstskolām piešķirts par 405 studiju vietām vairāk nekā pērn. Tiesa, lielākā daļa tā saukto budžeta vietu pieauguma – 300 vietas – tiek novirzītas ar veselības aprūpi saistītajām studiju programmām.
Paraugoties uz valsts finansējuma studiju vietu sadalījumu starp augstskolām, redzams, ka lielākais budžeta vietu skaits piešķirts universitātēm. Savukārt mazāk nekā iepriekš valsts apmaksāto studiju vietu piešķirts koledžām.
Augstskolu piedāvātās studiju programmas ir atšķirīgas ne tikai pēc satura, bet arī studiju veida un piešķiramā grāda. Ja paraugās šādā rakursā, redzams, ka visvairāk – 11 900 budžeta vietas – piešķirtas studiju programmām, kur var saņemt profesionālā bakalaura grādu. Tās ir studiju programmas, kur jāstudē ilgāk, bet līdz ar akadēmisko grādu tiek piešķirta arī kvalifikācija. Programmā iekļauta arī prakse.
Kā sadala budžeta vietas
Par to, kā sadalīt valsts apmaksātās studiju vietas, galavārdu saka izglītības un zinātnes ministrs. Taču vispirms visas ministrijas, kuras piešķir finansējumu studijām – līdztekus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) to dara arī Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Aizsardzības un Iekšlietu ministrija –, savus priekšlikumus par plānoto budžeta vietu sadalījumu sūta Augstākās izglītības padomei (AIP), kas savukārt šos priekšlikumus apkopo, izsaka savu viedokli un tad ieteicamo studiju vietu sadalījumu dara zināmu izglītības un zinātnes ministram.
Kā Saeimas Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē stāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece, Veselības ministrija ar IZM saskaņo to, cik daudz studiju vietas apmaksāt veselības aprūpes studiju programmās, līdzīgi ar IZM sadarbojas Labklājības ministrija, kas finansē valsts apmaksātās studiju vietas sociālajā aprūpē; savukārt Kultūras un Zemkopības ministrijas vairāk lemjot pašas, neprasot IZM padomu.
Vai atteiksies no vēsturiskā dalījuma?
Par to, kā šīs tā sauktās budžeta vietas tiek dalītas, dzirdēts gana daudz kritikas, galvenokārt tāpēc, ka daļā studiju programmu piešķirtās valsts apmaksātās studiju vietas ir grūti aizpildīt – trūkst studētgribētāju, bet citur, piemēram, sociālo zinātņu studiju programmās, budžeta vietu ir ļoti maz un daudzi spiesti studēt par saviem līdzekļiem.
Pēdējos gados pēc aktīvas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) savu interešu lobēšanas dienas kārtībā parādījās vēl viens pārmetums: valsts apmaksātās studiju vietas tiek dalītas, tikai nedaudz mainot iepriekšējo gadu sadalījumu, un tāpēc valsts finansējums šīm programmām netiek (kaut RSU sociālo zinātņu studiju programmas ir ļoti pieprasītas un jaunieši tajās gatavi studēt pat par maksu), jo ierasts RSU dot naudu tikai veselības aprūpes jomas studentu apmācībai.
Šogad pirmo reizi valsts apmaksāto studiju vietu skaits sociālajās zinātnēs ticis arī RSU. D. Laipniece, skaidrojot šo lēmumu, uzsvēra, ka “maksas studenti tur aktīvi gāja”.
“Skatoties uz šīs studiju programmas kvalitāti, mums nav pamata teikt, ka te nepiešķiram kvalitātes dēļ. Taču, tā kā šīs jomas speciālistu darba tirgū pietiek, papildu valsts apmaksātās studiju vietas šai studiju jomai netika piešķirtas. Pieaugums pārdalīts no citām augstskolām (samazinot studiju vietu skaitu šajā jomā. – I. K.). Pārbaudot RSU sociālo zinātņu studiju kvalitāti, skatījāmies arī uz starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, kā arī vērtējām, ar kādiem centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolu beiguši studenti, kas iestājas šajās studiju programmās,” teica D. Laipniece.
Tiek pieņemts, ka, jo augstāka līmeņa vidusskolu absolventi iestājušies studiju programmā, jo lielākas bijušas augstskolas iespējas izvēlēties studentus.
D. Laipniece arī norādīja, ka sociālajās zinībās un komerczinībās pārsvarā studenti studē par maksu. “Ja arī turpmāk būs neliels valsts finansējums šīs jomas studiju programmām, jāpārtrauc vēsturiskā piešķiršana un vajag izstrādāt kritērijus, lai šo finansējumu piešķirtu, ņemot vērā kvalitāti.”
Saeimas Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis uzskata, ka piešķirt valsts apmaksātās studiju vietas arī RSU sociālo zinātņu programmām “ir nozīmīgs lēmums”: “Prieks, ka pozitīvi novērtēta RSU un ir papildu budžeta vietas. Citādi līdz šim bijis tā, ka lielā mērā gadu no gada kopē to budžeta vietu sadalījumu, kas jau bijis pirms tam. Augstskolām jābūt skaidram, kādā veidā tās var tiekties uz jaunu budžeta vietu piešķiršanu.”
AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis gan nepiekrita, ka iepriekš izmaiņu nav bijis. Piemēram, ja bijušas neaizpildītas budžeta vietas, tad attiecīgajās studiju programmās tiekot samazināts budžeta vietu skaits. Arī ministriju priekšlikumi par budžeta vietu sadali ik pa laikam mainās.
Pēta, cik tad katrs students “maksā”
Vidēji par vienu studējošo valsts augstskolām piešķir 1630 eiro. Kā norādīja A. Teikmanis: “Tas ir ļoti maz. Jau pirms pieciem gadiem bija minēts, ka vajadzētu vismaz 2000 eiro uz vienu studējošo.”
D. Laipniece solīja, ka jau šopavasar būšot gatavs pētījums par to, cik tad patiesībā katra studiju vieta izmaksā, un tad varēšot diskutēt par izmaiņām finansēšanā.
Tikmēr A. Teikmanis pieļauj, ka jau šā gada vidū būs jāgroza valsts budžets, lai piešķirtu augstskolām vairāk naudas, kompensējot energoresursu izmaksu pieaugumu. AIP arī aicina nākamajā gadā sākt diskusijas par studiju vietas izmaksām, jo augstākās izglītības finansējums kopumā un vienas studiju vietas bāzes finansējums ir nepietiekams.
Savukārt, lai veiksmīgāk saskaņotu darba tirgus pieprasījumu ar valsts apmaksāto studiju vietu sadali, AIP rosina IZM veidot diskusiju par valsts pasūtījumu valstij svarīgās nozarēs. AIP pašai esot pārāk neliels finansējums, lai pilnvērtīgi izvērtētu budžeta vietu sadalījumu.
D. Laipniece gan minēja, ka jau tagad, plānojot budžeta vietu sadali, ņem vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par darba tirgu. Tieši prognozētā lielā darbinieku trūkuma dēļ būtiski pieaudzis valsts apmaksāto studiju vietu skaits veselības aprūpes un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmās. Veselības aprūpē budžeta vietu skaits jo īpaši palielināts māszinību studiju programmās. Turpmāk studiju vietu sadalē aizvien lielāku lomu varētu spēlēt studiju programmas kvalitāte. Piemēram, tā kā ieviests vienotais juristu kvalifikācijas eksāmens, lemjot, cik studiju vietas katrai no augstskolām piešķirt juristu sagatavošanai, tiks ņemts vērā, cik absolventu nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu.
