Vai atstās tik zemi zem kājām? Kanādieši domā, ka Latvijas zemes dzīlēs atrodams dārgmetāls 24
Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdībai koncepciju, kurā paredz vairākus risinājumus zemes īpašuma tiesību grozījumiem, kas būtu nepieciešami vara, niķeļa, platīna un citu krāsaino metālu rūdu meklēšanai un ieguvei. Ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas, pirmais par to ierunājās bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš – pēc brauciena uz Kanādu un tikšanās ar ģeoloģijas uzņēmuma “Ginguro Exploration” pārstāvjiem, arī ar šī uzņēmuma viceprezidentu, mūsu tautieti Andreju Biti. Pētot agrāk Latvijā veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, kanādieši domā, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas. Un, lai gūtu pārliecību, piedāvā Latvijas valdībai veikt dzīļu izpēti.
Pašlaik dzīļu izpēte atduras pret zemes īpašuma tiesībām. Pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās līdz pat zemes asij. Divi no iesniegtās koncepcijas četriem variantiem paredz, ka īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat dzīles turpmāk piederētu valstij. Zemes īpašniekiem paliktu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.
“Pašlaik nav iespējams apgalvot, ka Latvijā noteikti ir krāsaino metālu rūdu iegulas. Bet tās būtu vērts meklēt. Ja nemeklēsim, tad nekad neko arī neatradīsim,” saka Andrejs Bite.
Viņaprāt, izpēte un meklējumi būtu jāsāk Kurzemē, kur ieži pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma ir līdzīgi daudzviet pasaulē izplatītām un sekmīgi izmantotām niķeļa, vara un platīna grupas metālu rūdas atradnēm. Latvijas zemes ieži esot līdzīgi tiem, kādi sastopami Zviedrijā, Somijā, Kolas pussalā. Vienīgā atšķirība – Latvijā ieži, kas varētu slēpt krāsaino metālu rūdas, varētu būt lielākā dziļumā nekā mūsu kaimiņvalstīs.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atklāj, ka Kanādas uzņēmuma “Ginguro Exploration Inc” (pēc nosaukuma maiņas – “Inventus Mining Corp.”) pārstāvji jau vairākkārt apmeklējuši Latviju, lai ministrijā iztaujātu par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izpētē un izmantošanā. Ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kanādieši jau noslēguši vienošanos par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.
Andrejs Bite atzīst, ka Latvijas amatpersonas izrāda interesi par dzīļu izpētes piedāvājumu, un pašlaik domā par tiesisko regulējumu šim pasākumam.
Kā zināms, pašlaik dzīļu izpēte atduras pret zemes īpašuma tiesībām. Pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās līdz pat zemes asij. Bez īpašnieka atļaujas viņa zemē nevienam nav tiesību neko ne pētīt, ne rakt, ne iegūt.
Četri plāni
Valdībai iesniegtā koncepcijas autori sagatavojuši vairākus plānus, kā varētu gludināt ceļu uz zemes dzīļu izpēti un izmantošanu.
Pirmais plāns paredz, ka īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat dzīles, turpmāk pieder valstij. Zemes īpašniekiem piederētu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.
Pēc otra piedāvātā plāna – zemes dzīles saglabā privātīpašumā. Valsts vienojas atsevišķi ar katru zemes īpašnieku par ģeoloģiskās izpētes sākšanu, nosakot konkrētus īpašuma tiesību ierobežojumus viņam piederošajam zemes īpašumam.
Trešais plāns paredz novilkt noteiktā dziļumā nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju tiesības izmantot tur atrastos derīgos izrakteņus piederētu valstij. Zemes īpašnieks saglabātu tiesības uz zemi uz augšu no šīs līnijas, ieskaitot arī zemes virskārtu. Šie plāni paredz izmaksāt īpašniekam arī atlīdzību.
Pēc ceturtā plāna – īpašuma tiesības netiek aizskartas, īpašniekam pieder zeme un viss, kas tajā varētu būt atrodams.
Lielas skaidrības joprojām nav
Kaut arī VARAM sagatavotā koncepcija publiskai apspriešanai tika nodota jau 2014. gada 23. oktobrī, pēc tā izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē, joprojām nav lielas skaidrības par to, kurš plāns būtu atbalstāms. Drīzāk otrādi – koncepcijas autori iegrimuši no ministrijām, dažādām valsts pārvaldes iestādēm un sabiedriskajām organizācijām saņemto komentāru un viedokļu jūrā.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš atzīst, ka īpašuma tiesību grozīšana par labu valstij nepārliecina. Viņaprāt, valsts nebūs labākais un atbildīgākais zemes dzīļu īpašnieks un apguvējs. Turklāt Eiropas valstu pieredze derīgo izrakteņu ieguvē liecina, ka īpašuma formai nav būtiskas nozīmes.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola gan teic, ka pašlaik ministrijā sliecas par labu otrajam plānam, kas paredz vienošanos ar katru zemes īpašnieku atsevišķi, neaizskarot viņa īpašuma tiesības. Bet pie šā plāna pilnveidošanas paredz strādāt līdz 2015. gada 31. decembrim.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka komisijas sēdēs, kurās apspriesti gan VARAM plāni, gan kanādiešu piedāvājumi, arī deputāti atbalstījuši vienošanos ar katru zemes īpašnieku atsevišķi. Taču arī viņš domā, ka šis plāns vēl būtu jāslīpē. Tā kā kanādiešu interese ir par izpēti Kurzemē, un, kamēr nav skaidrības par likumu grozījumiem, to varētu sākt valsts uzņēmumam “Latvijas valsts meži” piederošajās teritorijās.
Iebilst īpašumu nacionalizācijai
Valdībā vēl neskatītā VARAM koncepcijai, kas satur piedāvājumus ierobežot privātpersonu īpašuma tiesības vai izveidot sava veida kopīpašumu ar valsti, jau sadūrusies ar lieliem iebildumiem.
“Koncepcija ir izstrādāta bez pamatotiem faktiem un aprēķiniem. Nav izstrādāts kompensāciju mehānisms zemes īpašniekiem, atsavinot zemi vai nosakot tai ierobežojumus. Nerodas pārliecība, ka iespējamais ekonomiskais ieguvums pārsniegtu tos izdevumus, kas valstij būtu jāsamaksā zemes īpašniekiem. Ikviens zemes īpašnieks tiks pakļauts savu īpašuma tiesību brīvas izmantošanas ierobežojumiem,” uzskata Baltijas ģeologu asociācijas valdes locekle Marita Strādere.
Viņasprāt, esot jāšaubās, vai koncepcijas autori vispār veikuši Latvijas zemes dzīļu apzināšanu. “Pieejamās ģeoloģiskās kartes ir izveidotas, izmantojot agrāk veikto ģeoloģiskās izpētes un kartēšanas darbu rezultātus, tādējādi nav skaidrs, uz ko balstījusies VARAM, veidojot šo koncepciju. Tāpat nav skaidrs, uz ko balsta piedāvājumu noteikt īpašuma tiesību ierobežojumus vai izveidot dalītos īpašumus,” viņa piebilst.
“Koncepcijas projekts graus zemes īpašnieku tiesisko paļāvību īpašumu plānotai un pārskatāmai izmantošanai. Koncepcijas autori nav novērtējuši ne iespējamos ieguvumus, ne zaudējumus. Tajā nav atspoguļots zemes īpašnieku viedoklis. Jaunais regulējums būtībā var skart ikvienu zemes īpašnieku Latvijā. Pašlaik 48,4% zemes īpašumu pieder fiziskajām personām un 14,7% juridiskajām personām, un kopā tie ir 63,1% no valsts teritorijas. Nav pieļaujams, ka tiek pieņemti pavirši un neapdomīgi lēmumi,” saka Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite.
Vispirms jānovāc citi šķēršļi
Sigita Poželaite atsaucas arī uz pašas VARAM atzinumu, ka jau tagad ir lielas problēmas ar īpašuma tiesību noteikšanu zemei, kas piekrīt ministrijām, citām valsts pārvaldes iestādēm un baznīcu konfesijām. “Pašlaik vismaz 33,3% valsts teritorijas zemes dzīļu izpēti un izmantošanu var plānot arī pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros. Tāpēc, iekams ķeramies klāt privātpersonu īpašuma tiesību ierobežošanai, vispirms jātiek skaidrībā ar šo īpašumu izmantošanu,” asociācijas vadītāja piebilst. Viņasprāt, pašlaik galvenie šķēršļi investīciju piesaistei derīgo izrakteņu izpētē un iegūšanā ir birokrātija, nevis tālredzīgi un nepārdomāti teritoriālie noteikumi. Tāpēc vispirms jānovērš tie un nav jāaiztiek zemes īpašuma tiesības. Politiskie svaru kausi pašlaik, šķiet, nosvērušies par labu otrajam plānam, kas īpašumtiesības uz dzīlēm neatņems.
