Vai atņems Latvijas pilsonību? 19
Nacionālboļševiks Beness Aijo, kurš uzturas promaskavisko teroristu grupējumu kontrolētajā Donbasā, paziņojis, ka pieņēmis Doņeckas “tautas republikas pilsonību”. Notikušais radījis jautājumu – vai B. Aijo var atņemt Latvijas pilsonību? Pašlaik šo jautājumu izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
“Vēlos pateikties DTR prezidentam Aleksandram Zaharčenko, ka viņš parakstīja nekavējošu lēmumu izdot man DTR pasi. Tas ir nepieciešams, jo es joprojām biju Latvijas, atklāti fašistiskas, rusofobiskas valsts pilsonis,” interneta vietnē “Youtube.com” apgalvo Aijo. Latvijas mediju vidē Aijo regulārie vēstījumi parasti tiek uztverti kā mēstules, tomēr pret viņu ierosināts kriminālprocess par prettiesisku dalību konfliktā Ukrainā. Jau iepriekš izskanējuši jautājumi, vai karošana militārā formējumā varētu būt pamats atņemt viņam Latvijas pilsonību, un tagad šis jautājums atkal aktualizējies, jo pats Beness Aijo ir paziņojis par atteikšanos no pilsonības, lai arī viņa jaunā pase ir fiktīva.
PMLP sākusi vērtēt juridiskos aspektus. Pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte “LA” uzsvēra, ka Pilsonības likums nosaka, ka personai 30 dienu laikā ir jāinformē Latvijas varas iestādes, ja tā ir saņēmusi citas valsts pilsonību. Ja tas nav darīts un top zināms, ka cilvēks to saņēmis, viņam automātiski var atņemt Latvijas pilsonību. Tomēr lielākais juridiskais jautājums, lasot Pilsonības likumu, rodas, vai tā tvērumā ietilpst arī pašpasludinātas un neeksistējošas valsts pilsonības, un politiskā kontekstā – vai atņemot uz šā pamata Aijo pilsonību, vienlaikus netiek atzīts, ka Doņeckas “tautas republika” ir valsts.
Pilsonības likuma 21. pants paredz, ka pilsonību var atņemt, ja cilvēks bez valdības atļaujas brīvprātīgi dien citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, un tas gan atbilst šim gadījumam. Pārējās iespējas liegt pilsonību ir: ja cilvēks, iegūstot pilsonību, sniedzis nepatiesas ziņas un ar tiesas spriedumu atzīts, ka persona veikusi darbības, lai gāztu Latvijas valsts varu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) uzskata, ka jautājums ir juridisks, nevis politisks, tādēļ tā risināšanu uzticējis PMLP, informē viņa padomniece Daiga Holma. Pamatjautājums juridiskajā analīzē, cik noprotams, ir par to, vai, atņemot Aijo pilsonību, Doņeckas “tautas republika” netiek atzīta kā valsts.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) uzsver, ka uzticas PMLP juristu lēmumam. “Gribētos jau cerēt, ka ar Doņeckas “tautas republikas pilsonības” iegūšanas faktu tam pietiktu, taču negribam, lai šādā veidā mēs atzītu neeksistējošu valsti un formējumus, kuri vēršas pret Ukrainas valstiskumu,” piebilst A. Latkovskis. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) norāda, ka neesošas valsts pilsonība nav izejas punkts, bet pietiekot arī citu nodarījumu. Tikmēr Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) uzsver, ka B. Aijo pats aktīvi aizstāv jauniegūto pseidopilsonību, karo Donbasa “separātistu pusē”, un personiskā līmenī no Latvijas un tās vērtībām jau ir attālinājies. “Šiem cilvēkiem Latvijas pilsonības vērtība nav liela. Aijo to ieguvis no dzimšanas, līdz ar to mēs nevaram runāt par naturalizācijas zvēresta pārkāpumu,” piebilst J. Iesalnieks. Pēc viņa domām, būtu nepieciešama skaidrāka Pilsonības likuma redakcija, kura sīkāk reglamentētu gadījumus, kad tiek atņemta Latvijas pilsonība.
