Vai atminēs sibīriešu kaula bruņu noslēpumu? 0
Krievijas arheologi izrakumos netālu no Omskas pie Irtišas upes atraduši uz bronzas laikmetu attiecināmas kaula plāksnīšu bruņas. Kaut bruņas ir 3900 – 3500 gadu senas, tās ir labi saglabājušās, tāpēc atradums jau nosaukts par unikālu un izsaucis sensāciju zinātnieku aprindas, vēsta “Discovery news”.
Interesantais atradums glabājās pusotra metru dziļumā un atklājās, izdarot izrakumus kādā apmetnē, kas attiecas uz tā saukto Rietumsibirījas mežastepes joslas Krotovas kultūru. Tās nesēji bija lopkopji. Izrakumus sāka, jo konkrētajā vietā paredzēts būvēt pieczvaigžņu viesnīcu.
Vēl nav analizēts, kādu dzīvnieku kauli bruņu pagatavošanā izmantoti, taču pēc sākotnējās apskates var teikt, ka tajās iestiprināti brieža, aļņa un zirga kauli. Līdzīgām bruņām Omskas apkaimē nav analoga, toties tādu darinājumi fragmenti sastapti arheoloģiskajos izrakumos Altaja kalnu apkaimē, ap 1000 kilometru attālumā no šī atraduma. Speciālisti norāda, ka šāda veida bruņas senatnē varēja piederēt tikai ļoti elitāram karotājam.
“To vērtība bija lielāka nekā cilvēka dzīvībai, jo tās sargāja dzīvību,” angļu valodā rakstošajam izdevumam “The Siberian Times” sacījis arheologu ekspedīcijas vadītājs Boriss Koņikovs. Aizsargtērps varēja pasargāt karotāju no tajā laikā lietotajiem ieročiem – bultām ar kaula un akmens uzgaļiem, bronzas nažiem, cirvjiem un šķēpu uzgaļiem. Var tikai minēt, kādēļ tas ierakts un kur palicis bruņu nēsātājs. Tā varēja būt dāvana, kara laupījums, maiņas objekts vai arī upuris ar reliģisku nozīmi.
Arheologs Jurijs Gerasimovs no Omskas Arheoloģijas un etnogrāfijas institūta aizrāda, ka nav bijis jēgas uz ilgu laiku slēpt vērtīgās bruņas tik dziļi zemē, ja kāds tāds plānoja pēc tam izrakt – mitruma iedarbībā kaula gabalu stiprinājumi sairst un bojājas arī pats kauls. Zinātnieki atzīst, ka var tikai fantazēt par iemesliem, kādēļ bruņas atradās tur, kur atradās. Patieso iemeslu noskaidrot tāpat nav cerību.
