Vai atmaksātos slēgt TEC2? 4
“Ja valsts sev piederošajai akciju sabiedrībai “Latvenergo” nemaksās subsīdijas, tad TEC2, visticamāk, izslēgsies,” “Latvijas Avīzei” iepriekš izteicās Arvils Ašeradens. Bet vai tiešām cenas celtos tik būtiski, ka pārsniegtu to summu, kuru rēķinos samaksājam par TEC2 atbalstīšanu? Jāņem vērā, ka rēķins par OIK daļu – apmēram trešdaļu – jau būtu samazinājies.
Koks ar diviem galiem
Toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pērn ministrijas izveidotās darba grupas laikā OIK atcelšanai vairākkārt izteicies, ka atbalsta atcelšana TEC2 stacijai ir koks ar diviem galiem: neloģiski atbalstīt staciju, kuru darbina gāze, taču nedrīkst arī neatbalstīt, jo stacijai esot liela nozīme jaudu stabilizēšanā Latvijas elektroenerģijas sistēmās. Tajā brīdī, kad “NordPool” sistēmā trūkst elektroenerģijas, elektroenerģijas cena strauji kāpj.
“TEC2 būs liela nozīme nākotnē, kad runāsim par vēja parkiem. Neviens vairs nešaubās, ka pēc 2025. gada atbalsts vējam vairs nebūs nepieciešams. To rāda kompānijas “Eolus” piemērs, kuri bez valsts atbalsta vēlas izbūvēt vēja parku Dobeles un Tukuma novadā. Ir svarīgi tīklā sabalansēt jaudas, jo vēja parki strādā tikai tad, kad pūš vējš, bet elektrību vajag visu laiku. Svarīgi, lai mums būtu instruments, kuru var ātri ieslēgt un jaudas sabalansēt, ja vienā brīdī vējš enerģiju vairs nepiegādā.
Labāk citi risinājumi, nevis slēgšana
Ekonomikas ministrija aprēķinājusi: ja vienlaikus ar atbalsta atcelšanu TEC2 tā darbība tiktu apturēta, tad elektroenerģijas cena pieaugtu par 16–20 eiro/MWh (gada vidējā svērtā cena īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā, ar lielāku pieaugumu ilgtermiņa perspektīvā), kas sabiedrībai kopumā papildus izmaksātu vairāk nekā 123–146 miljonus eiro gadā (īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā, ar lielāku pieaugumu ilgtermiņa perspektīvā).
Ministrijā norāda, ka vidējā OIK vērtība 2019. gadā ir 22,68 eiro/MWh. Savukārt, ja TEC2 darbība netiktu apturēta, tad “Latvenergo” būtu jāmeklē risinājumi TEC2 uzturēšanas izmaksu segšanai tādā apmērā, kas pielīdzināms pašreizējam atbalsta apmēram gadā, kas varētu nozīmēt, ka pieaugtu arī elektroenerģijas tirgus cena, tomēr tā, visticamāk, konkurences dēļ nepieaugtu tik būtiski kā stacijas darbības pārtraukšanas rezultātā, secina EM. “Ja runājam par potenciālajām elektrības rēķinu izmaiņām, tad ir loģiski sagaidīt, ka, atceļot OIK maksājumus, arī elektrības rēķins katram patērētājam samazinātos aptuveni par trešdaļu jeb OIK maksājuma apjomu.”
Vietām celtos siltumenerģijas cenas
Savukārt elektroenerģijas ražotāja “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzskata, ka, ja atbalstu atņems visiem AER ražotājiem un TEC2, elektrības cenas Baltijas un Skandināvijas reģionā būtiski nemainīsies, jo Latvijas OIK saņēmēju saražotais enerģijas apjoms ir salīdzinoši niecīgs pret visa reģiona ražošanas jaudām.
“Turklāt jāņem vērā, ka ne jau visas subsīdijas saņemošās stacijas tiks slēgtas. Uzstādītās vēja stacijas un arī koģenerācijas stacijas, kuras ir vienīgais siltumenerģijas avots, turpinās darboties. Gadījumos, kur nav alternatīva siltuma avota, visticamāk, palielinātos siltumenerģijas cenas. Par TEC2 nākotni tiks izlemts atsevišķi, jo ir jāatrisina jautājums par jau avansā izmaksāto subsīdiju juridisko statusu un aprēķiniem par izdevumiem, kas nepieciešami, lai šī stacija varētu eksistēt,” domā Bethers.
Cenas celsies liela pieprasījuma dēļ
Cita elektroenerģijas tirgotāja “AJ Power Holding” izpilddirektors Krišjānis Baidekalns sacīja, ka hipotētiskajā scenārijā, kad no 1. aprīļa tiek pārtraukta jebkādu subsīdiju maksāšana elektroenerģijas ražotājiem, notikumu attīstību nozarē noteiktu elementāri mikroekonomikas likumi. “Par atcelto subsīdiju apjomu celtos iepriekšējo atbalsta saņēmēju – staciju ģenerācijas – pašizmaksa. To saražotais apjoms nonāktu biržas tirdzniecībā ar augstāku cenu, kas, pieņemot nemainīgu pieprasījuma līkni, dotu attiecīgi augstāku līdzsvara cenu. Tiesa, jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā saņemtais atbalsts nodrošina pašizmaksas samazinājumu un cik – pozitīvu ekonomisko peļņu, kas īpaši būtiski lielo termoelektrostaciju jaudas maksājumu gadījumā.”
Kā tas ietekmētu elektrības cenas? “Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgi ir savstarpēji integrēti, un to cenām pastāv cēloņsakarības ar reģionā valdošajiem laika apstākļiem un globālajām energoresursu izmaksu tendencēm. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu Latvijā lielā mērā nosaka tas, cik daudz lētas (galvenokārt ar hidroloģiskiem vai vēja resursiem) elektrības tiek saražots Ziemeļeiropā un cik daudz tās iespējams pārvadīt uz deficītā esošajām Latvijas un Lietuvas tirdzniecības zonām. Kad pārvades spējas ir ierobežotas vai lētā ģenerācija nav pieejama, elektrības cenu Latvijā nosaka vietējās ģenerācijas pašizmaksa, kas, izmantojot mūsu mikroekonomiskās analīzes rezultātus, tikko kļuvusi par atņemtā atbalsta apjomu dārgāka. Vienkāršojot un summējot minētos efektus, Latvijas elektroenerģijas cena kļūtu augstāka tādos brīžos, kad pēc tās vislielākais pieprasījums un mazākais piedāvājums,” norāda K. Baidekalns.
Vienlaikus viņš sacīja, ka salīdzināt ietekmi uz patērētāju cenām atbalsta saglabāšanas vai atcelšanas gadījumos nav tik vienkārši, jo atbalsta atcelšana nenestu vienādus rezultātus gadījumos, kad avārijas dēļ uz gadu tiek atslēgts Somijas un Igaunijas starpsavienojums vai kad tiktu pieredzēts rekordaugsts ūdens pieplūdums Daugavas baseinā.
