Kas notiek, ja slepus ieraksta telefonsarunu un pēc tam to izmanto kā pierādījumu? 7
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vai drīkst veikt telefonsarunas audioierakstu? Kas notiek, ja bez brīdinājuma ieraksta telefonsarunu un pēc tam to izmanto kā pierādījumu? Regīna O.
Datu valsts inspekcijā (DVI) skaidro, ka personai, kura plāno veikt audioierakstu telefonsarunas laikā, sākotnēji jāizvērtē, kādam mērķim tiek veikts audioieraksts.
Ja ierakstu plānots izmantot tikai savām vai mājsaimniecības vajadzībām un nesaistīt ar profesionālu vai komerciālu darbību, ja nav plānots nodot ierakstu trešajām personām (arī publicēt internetā, piemēram, sociālajos tīklos), tad, ievērojot Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ieļauto izņēmumu, regulas prasības šādām darbībām netiek piemērotas (to skaitā noteiktās informēšanas prasības).
Tātad, ja persona izmanto ierakstu tikai savai vajadzībai, nevienam nenodod un nepublicē, to drīkst veikt, arī par to neinformējot sarunas adresātu. Tomēr DVI vērš uzmanību, ka šis izņēmums attiecināms tikai uz personas datu apstrādi personīgajām vai mājsaimniecības vajadzībām, kuru veic fiziskas personas.
Tikai saskaņā ar prasībām
Ja audioieraksts tiek veikts ar iepriekšēju nodomu to nodot trešajai personai, tad tam jānotiek saskaņā ar regulas 5. un 6. pantā noteiktajām prasībām. Proti, jāatbilst visiem datu apstrādes principiem un vismaz vienam no regulā minētajiem tiesiskajiem pamatiem. Kopumā tādi ir seši: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tikai pastāvot kādam no tiem, sarunas ierakstu var atzīt par tiesisku.
Papildus tam personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tādā apjomā, kā nepieciešams mērķa sasniegšanai. DVI klāsta, ka tiesiskais pamats telefonsarunu ierakstu veikšanai (ja to veic fiziska persona) varētu būt regulas 6. panta 1. punktā noteiktais – apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Jāievēro tiesiskais līdzsvars
Tas nozīmē, ka personas datu apstrādei, ierakstot un saglabājot telefonsarunu ierakstus, jābūt līdzsvarotai un balansētai, ņemot vērā telefonsarunas biedra intereses.
Tātad sākotnēji jādefinē nolūks, kura sasniegšanai nepieciešams veikt ierakstu (tam jābūt likumīgam, skaidram un reālam), jānovērtē, kāpēc mērķa sasniegšanai vispār tas vajadzīgs (piemēram, kāpēc mērķi nav reāli sasniegt, izmantojot citus – mazākus līdzekļus), jāizsver sarunas ierakstītāja interešu veids (komercintereses, sabiedrības intereses, pamattiesības u.c.), potenciālais kaitējums, ja ieraksts netiktu veikts, jāņem vērā datu subjekta statuss (piemēram, nepilngadīgais, pensionārs, nodarbinātais), kā arī sarunas ieraksta apstrādes veids un tas, cik lielā mērā tiek aizskartas telefonsarunas adresāta tiesības un citi aspekti. DVI uzsver – ja minētais process nav veikts, personas datu apstrāde neatbildīs prasībām.
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai un principu ievērošanai jāizpilda arī citi regulas nosacījumi, piemēram, jāinformē adresāts par sarunas ierakstu, savu identitāti, sarunas ieraksta izmantošanas nolūku, pamatojumu un citu regulā noteikto.
Slepus ierakstīt un izmantot par pierādījumu
2015. gada nogalē DVI lūdza Latvijas Republikas tiesībsargam sniegt viedokli par gadījumu, kad kāds darbinieks slepus ierakstīja telefonsarunu ar darba devēju, lai ierakstu lietotu savu tiesību aizsardzībai mobinga pierādīšanai.
Tiesībsargs savā vēstulē par slepenu sarunu ierakstīšanu norādīja, ka sarunu ierakstīšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevarētu tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu.
Proti, neesot pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas sarunu prettiesiska ierakstīšana, bet gan vērtējami konkrēti apstākļi, piemēram, kādos apstākļos tā notikusi (vai bijusi saprātīga paļaušanās uz privātumu), kādiem nolūkiem sarunas ierakstītas (vai bija leģitīms mērķis un cik būtisks ir iegūtais audioieraksts savu tiesību aizsardzībai), kāds bija sarunas ietvars (vai nav pārkāptas tiesības uz dziļi personīgu privātās dzīves detaļu aizsardzību, izpaužot tās plašam sabiedrības lokam), kā ierakstītais materiāls tika izmantots (kādu interešu aizsardzībai lietots). Turklāt jāvērtē, vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrēto pārkāpumu, kā arī vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana.
Ņemot vērā šo tiesībsarga viedokli, DVI norāda, ka atsevišķos gadījumos slepena fiziskas personas sarunu ierakstīšana, par to neinformējot šo personu, lai vēlāk ierakstu varētu izmantot kā pierādījumu, piemēram, tiesvedības procesā, lai aizsargātu savas tiesības, ir attaisnojama rīcība, neievērojot regulā noteiktās informēšanas prasības.
Tiesas kompetencē izvērtēt pierādījumu
Piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 95. panta pirmo daļu tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesai spriedumā jānorāda, kāpēc tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.
Ņemot vērā minēto, tiesas kompetencē ir veikt pierādījumu pieļaujamības pārbaudi, jo tiesa var pamatot nolēmumu tikai ar tiem pierādījumiem, kas iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Tas nozīmē, ka katrā konkrētajā gadījumā tiesai, lemjot par audioieraksta kā pierādījuma pievienošanu lietai, būtu jāvērtē, vai bijusi samērīga iejaukšanās otras puses (personas, kuras saruna tiek ierakstīta) privātajā dzīvē, iegūstot minēto pierādījumu. Attiecīgus secinājumus iespējams izdarīt, tikai kopsakarā vērtējot visus lietas apstākļus.
UZZIŅA
Datu apstrāde – jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
