Vai atļaus no 7. aprīļa darboties visiem tirgotājiem? Ko lēma valdība 48
Valdība trešdien atlika lemšanu par Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem četriem soļiem pakāpeniskai ierobežojumu mīkstināšanai, uzdodot to atkārtoti izvērtēt atsevišķai ekspertu grupai.
Valdība minēto jautājumu turpinās skatīt piektdien, 26.martā, plkst.15.
Trešdien valdība vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas tostarp paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.
Sēdes gaitā radās neizpratne par Operatīvās vadības grupas darbā iesaistīto ekspertu viedokli par piedāvātajiem ierobežojumiem.
Pēc Operatīvās vadības grupas sniegtās informācijas, tika izveidota analītiska ekspertu darba grupa. Ietekmi uz Covid-19 izplatību novērtēšanu veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne un RSU profesore Ludmila Vīksna.
Darba grupā sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai darbojās Latvijas Universitātes (LU) sociālpsihologs Ivars Austers, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, dizainere Ingūna Ēlere un komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.
Savukārt darba grupā sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību novērtēšanai darbojās ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore Feliciāna Rajevska un psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Darba grupā ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai darbojās LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, ekonomisti Kārlis Vilerts un Mārtiņš Āboliņš.
No vadības grupas sagatavotās priekšlikumu prezentācijas izriet, ka piesaistītie eksperti no akadēmiskās un finanšu vides, kā arī komunikācijas un medicīnas eksperti ir atbalstījuši plānu mīkstināt ierobežojumus.
Tomēr valdības sēdes laikā ekspertu grupas darbā iesaistītais Sedlenieks norādīja, ka ekspertu grupa nav atbalstījusi ierobežojumu mīkstināšanu, bet drīzāk to noraidījusi.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka konkrētā ekspertu grupa vērtēja patlaban spēkā esošos ierobežojumus un sniedza savu atzinumu par to ietekmi uz sabiedrību.
Tāpat ekspertu grupa sniegusi ātru novērtējumu par piedāvāto plānu ierobežojumu atvieglojumu ieviešanai, atzīstot, ka šis piedāvājums ir riskants un tas nesasniegs mērķi – līdz šā gada jūnijam panākt kumulatīvo 14 dienu saslimstības ar Covid-19 rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200.
Uzklausot šo informāciju, atsevišķi ministri rosināja neatlikt šī jautājuma izskatīšanu, bet atsevišķi ministri aicināja atlikt, lai piesaistītie eksperti sniegtu savu vērtējumu par piedāvāto plānu ierobežojumu mīkstināšanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzina, ka Operatīvās vadības grupa ir paveikusi apjomīgu darbu un piedāvātie soļi šķiet loģiski.
Ministrs arī atzinīgi izteicās par ierobežojumu noņemšanu tirdzniecības nozarei. Vienlaikus Gerhards brīdināja, ka nevajadzētu arī sabiedrībai sniegt liekas cerības, jo epidemioloģiskā situācija var mainīties.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda atzinīgus vārdus par Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem priekšlikumiem ierobežojumu mīkstināšanai. Linkaita ieskatā, pirmajā solī jeb no 7.aprīļa varētu atļaut strādāt arī muzejiem. Vienlaikus viņu dara piesardzīgu priekšlikums ļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas ministrs vēlējās uzklausīt Veselības ministrijas viedokli.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda atbalstu pasākumu kopumam, kas attiecas uz izglītību, bet vienlaikus viņš iebilstu piedāvājumam vērt vaļā visus veikalus, tostarp lielveikalu ierobežotu darbības atsākšanu. Pēc viņa paustā, būtu iespējams un varētu virzīties uz iepirkšanās organizēšanu pēc iepriekšēja pieraksta.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka, mīkstinot ierobežojumus, svarīgākais ir saglabāt piesardzību. Viņaprāt, reģionu princips ir izmantojams arī turpmāk, turklāt uzsvars būtu jāliek uz ārtelpām, kur inficēšanās riski ir zemāki. Ministrs arī sacīja, ka lielākais izaicinājums patlaban ir sabalansēt “pirmā soļa platumu”.
Arī uzņēmēju organizācijas mudināja tomēr pieņemt lēmumu par ierobežojumu mīkstināšanu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atzinīgus vārdus par pirmo soli ierobežojumu mīkstināšanas virzienā. Viņš to novērtēja kā “sabalansētu un atbilstošu situācijai”. Endziņš pauda pārliecību, ka nebūtu pamatoti turpināt ierobežot tirdzniecības nozari.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģeslone aicināja pieņemt četru soļu plānu, uzsverot, ka tas ir izsvērts, izstrādāts ar “veselo saprātu un ir balstīts datos”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Ministru kabinets nav vienots šajā jautājumā, tāpēc premjers ierosināja šo jautājumu skatīt piektdien.
“Man nav grūtību piekrist vai nepiekrist ekspertiem, bet man nav zināms viņu viedoklis,” secināja Kariņš.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets trešdien bija plānojis skatīt Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.
Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.
Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais pirmais solis ierobežojumu mīkstināšanai paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 400, no 7.aprīļa varētu īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa – klātienē atļaujot mācīties 1.-6.klasēm un 12.klasei, savukārt 7.-11.klases ievērotu rotācijas principu – divas dienas nedēļā klātienē.
Tāpat iecerēts atļaut individuālās konsultācijas telpās, interešu izglītību un profesionālās ievirzes izglītību varētu nodrošināt ārā grupās līdz desmit cilvēkiem.
Profesionālajā izglītībā varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktisko saturu apgūt telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut pēc reģionālā principa nodarbības ārā līdz desmit cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām, kā arī varētu atļaut individuālās konsultācijas telpās.
Pirmajā solī no 7.aprīļa varētu atļaut pulcēties divu mājsaimniecību ietvaros ārā līdz desmit cilvēkiem. Šajā soli varētu arī atļaut piketus un gājienus līdz desmit cilvēkiem.
No 7.aprīļa varētu darboties visas tirdzniecības vietas, tostarp ielu tirdzniecība, tiesas, savukārt tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem brīvdienās strādātu tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.
Otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem.
Tāpat varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem, centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit cilvēkiem. Savukārt 9.klases obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā līdz desmit cilvēkiem varētu kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus, bibliotēkas un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa beigās varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu mājsaimniecību ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25 kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam. Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu atļaut rīkot sporta sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu izglītību telpās, kā arī varētu rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp paredzot tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai jāapliecina, ka tā ir vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut kultūras jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi varētu atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
