Vai, atklājot infekcijas slimību, ārsts nenosūdzēs darba devējam? 0
Nesen nolēmu kļūt par donoru un nodevu asinis. Ja konstatēs, ka es, piemēram, esmu inficējies ar HIV vai C hepatītu, vai man par to kāds paziņos? Vai šādu informāciju var saņemt vēl kāda sveša persona? KASPARS RĪGĀ
Kas teikts Satversmē
Latvijas Republikas Satversmes 111. pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Kādā Satversmes tiesas spriedumā, piemēram, norādīts: ja konkrētas sociālās tiesības ir iekļautas pamatlikumā, valsts no tām vairs nevar atteikties. Šīs tiesības nav tikai deklaratīvas. Tulkojot 111. pantā ietvertās normas kontekstā ar starptautisko tiesību dokumentiem un to piemērošanas praksi, var secināt, ka valsts aizsargā cilvēku veselību, garantējot tiesības uz veselības aizsardzību un atsakoties no darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību.
Infekcijas slimības un drošība
Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pants nosaka: ja pacientam konstatēta infekcijas slimība vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir:
• nekavējoties organizēt pacientam medicīnisko pārbaudi un ārstēšanu;
• organizēt nepieciešamās laboratoriskās pārbaudes diagnozes precizēšanai;
• pieprasīt no pacienta nepieciešamās ziņas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem;
• reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
• veikt pretepidēmijas pasākumus.
Tāpat ārstniecības personas pienākums ir sniegt pacientam neatliekamo medicīnisko palīdzību, līdz infekcionists vai cita ārstniecības persona pārņem pacienta ārstēšanu, kā arī informēt pacientu par infekcijas slimības pazīmēm.
Epidemioloģiskās drošības likuma 18. panta pirmajā daļā teikts, ka personām, kurām ir infekcijas slimības pazīmes vai par kurām radušās aizdomas par inficēšanos, ir tiesības uz medicīnisko pārbaudi; konsultācijām infekcijas slimības diagnozes noteikšanai; arī uz anonīmām medicīniskajām un laboratoriskajām pārbaudēm, ja sabiedrības veselību neapdraud šīs slimības uzliesmojums vai epidēmija; konfidenciālu laboratorisko pārbaudi, ārstēšanu un konsultācijām veselības jautājumos; nepieciešamo pretepidēmijas pasākumu veikšanu dzīvesvietā, darba vai uzturēšanās vietā.
