Vai atkal šķēlēsim Latvijas karti? 0
Nupat Kurzemes miestiņā dzirdēju patiesu trilleri par bezmiega piemeklētu ģimenes tirānu, kurš nav ļāvis gulēt arī saimei – pēc principa: ja man nav miera, lai citi mokās līdzi! Nezinu, vai šis sadzīves vardarbis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs ir pazīstami, bet domubiedri kaut kādā ziņā noteikti.
Jo arī ministram liekas aplam netaisni vienam vārīties paša Reformu partijas (RP) duļķainā diskomforta grāpī, kamēr citi, viņaprāt, laimīgi gaida pavasari. Tāpēc E. Sprūdžs rīkojas atbilstoši savam izglītības līmenim, uzņēmējdarbības sasniegumiem un valsts pārvaldē gūtajai pieredzei, kādā rītā publiskojot jaunu administratīvi teritoriālo redzējumu un laupot miegu visiem, kas jau bija paspējuši mazliet nomierināties pēc Latvijas sašķērēšanas novados. To sanācis briesmīgi daudz, ministrs uzskata, pampst galva no tāda lēruma, kurš var iegaumēt, pietiktu ar trijiem desmitiem.
Iespējams, skaitlis 30 Sprūdža kungam saistās ar kaut ko personīgu vai gluži vienkārši liekas patīkami apaļš no skata. Taču nav izslēgts, ka pievilcīgs numeroloģiski – gribot negribot izskaidrojumu jāsāk meklēt nezinātniskajās teorijās. Jo, apcerot pēkšņi piedzimušo ideju, ne pats ministrs, ne viņa padotie ar nupat svaigi īstenotās administratīvi teritoriālās reformas analīzi nav sevi apgrūtinājuši.
Rodas iespaids, ka valdības sēdēs, kur daudzkārt apsprieda un beigās akceptēja “Nacionālo attīstības plānu 2014 – 2020”, laikam piedalījies tikai E. Sprūdža fiziskais ķermenis, bet gars tikmēr brīvi klejojis astrāla bezgalībā, tāpēc ministram, šķiet, būtu pirmā dzirdēšana par minētajā dokumentā nostiprinātajiem mērķiem, kas neiet kopā ar viņa iecerēto reformu.
Tai “ierullējot”, nojuktu daudzas iestrādnes, kuros novadi ieguldījuši finansiālus un cilvēciskus resursus. Bet naudas izkūpēšana nav pati lielākā nelaime. E. Sprūdža iecerētā Latvijas kartes izmaiņa uzspiež neglābjamu nomales zīmogu vietām, kur cilvēki tik tikko sākuši noticēt iespējai saglabāt dzīvesvietu un tuvumā atrast darbu.
Sazvērestības teoriju dievinātāji jau berzē rokas un nākuši klajā ar viedokli, ka E. Sprūdža solītie 100 000 latu lielākās pašvaldībās brīvprātīgi sanākušajiem patiesībā ir reformas saiņojumā ievīstīta ēsma RP atbalstītāju pievilināšanai vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Izklausās diezgan samocīti, turklāt līdz 1. jūnijam šo kumosu dabūt nav iespējams un tālāko pagaidām grūti prognozēt. Ja ņem vērā minēto pašreizējās situācijas analīzes trūkumu, teritoriālās reformēšanas ideja iegūst stipri dīvainu nokrāsu, kur pilnīgi zūd līdzsvarotas reģionu attīstības mērķis. Nu, bet kāpēc vispār jāmusina cilvēki? Taisnību sakot, mums būtu reiz jābeidz brīnīties par atsevišķu RP ministru ierosmēm, kas atgādina bērnudārznieku spēlītes smilšu kastē: ja šī kūka neizdosies, iemīcīsim atpakaļ un ķepināsim citu. Diemžēl lielo puiku rotaļas notiek par mūsu naudu, un E. Sprūdža kārtējā vēlme tracināt pašvaldības ir ļoti bezatbildīga. Optimisti cer, ka prātīgāki vīri neļaus ministram pārāk tālu aizklejot numeroloģijā. Bet piesardzīgākie mudina atcerēties gadījumus, kad koalīcijas saturēšanas vārdā gan jaunas ministrijas taisītas, gan ļauts eksperimentēt ar pārmaiņām uz to cilvēku rēķina, kuri par spīti visam vēl turpina ticēt normālai valsts attīstībai.
