Vai atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem sāk “buksēt”? Latvieši par palīdzību, pašvaldību atbalstu un reālo situāciju šobrīd 102
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Drīz apritēs pieci mēneši, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Tas nozīmē, ka pagājis tikpat ilgs laiks, kopš mainījās miljoniem Ukrainas cilvēku dzīve. Daudziem bija jāpamet sava dzimtene, kā dēļ vairāk nekā 30 000 ukraiņu šobrīd patvērumu raduši Latvijā.
Pašlaik pat vēl vairāk nekā nežēlīgā kara sākumā viņiem nepieciešams mūsu atbalsts: Rīgā no 1. jūlija vairs netiek nodrošināta izmitināšana jauniebraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat ukraiņiem paredzētās vietas, kur apmesties, beigušās arī citās pašvaldībās. Kā rast izeju no situācijas? Vai esam gatavi turpināt palīdzēt?
Dzīvesvietas jautājums Ukrainas bēgļu kontekstā šobrīd ir vissarežģītākais – to apstiprina arī organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jēkabsone. Viņa atzīst, ka tas ir liels izaicinājums un ka valsts atbalsta mehānismi nenodrošina plašu mājokļu izīrēšanu Ukrainas ļaudīm, tāpat dienesta viesnīcām un viesnīcām kopumā finansējums nav pietiekams, lai tas segtu izmitināšanas izmaksas.
Kara sākumā Latvijas amatpersonas aicināja mūs nepārforsēt ar atbalstu jeb salāgot savas iespējas, jo jāpalīdz būs ilgtermiņā. Sākums bija jaudīgs – atbalstīt gribēja visi. Arī Linda uzsver, ka atbalsts bija koordinēts un saprotams: “Latvija sniedza visaptverošu un koordinētu atbalstu, kurā solidāri iesaistījās gan valsts pārvalde, gan pašvaldības, gan uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.
Nevalstiskās organizācijas visā valstī sniedza un turpina sniegt visāda veida atbalstu Ukrainas bēgļiem Latvijā – izmitināšana, pārtika, kopienas iesaiste, valodu mācības, atbalsts ar mentora pakalpojumu, dažādas mantas, transports. Kopumā plašs atbalsts tiek sniegts dažādās jomās.”
Un tomēr jāatzīst, ka ir nācies saskarties ar situācijām, kurās lēmumi netika pieņemti laikus: “Noslēdzoties pirmajām deviņdesmit atbalsta dienām, valsts līmenī regulāri tiek veiktas dažādas izmaiņas primārā atbalsta sniegšanā. Šī neskaidrība rada nedrošības sajūtu Ukrainas cilvēkos, kā arī nepalīdz organizēt nedz pašvaldību, nedz nevalstisko organizāciju darbu un atbalstu.” Brīvprātīgo un ziedotāju resursi arī paliek ierobežotāki, tie vēl vairāk varētu samazināties rudenī. Tāpēc ir jādomā, kā veicināt brīvprātīgo darbu, piemēram, jauniešu un senioru iesaisti darbos, kas viņiem ir viegli paveicami. Piemēram, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem ir gaidīti jaunieši jau no 14 gadu vecuma.
Pašvaldību resursi izsīkst
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Ella Pētermane uzsver, ka LPS jau laikus darīja zināmu: pārmitināšana no 1. jūlija būs vajadzīga aptuveni 3000 Ukrainas civiliedzīvotāju, un vislielākais šādu personu skaits ir Rīgā. Tāpat problēmas ir arī citās pašvaldībās: “Ar pārmitināšanas iespējām sarežģīti ir lielākajā daļā pašvaldību, jo to rīcībā nav pietiekami liels dzīvojamais fonds, ko piedāvāt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī tam dzīvojamajam fondam, kas ir pieejams, ir nepieciešami uzlabojumi.
Izskanējis, ka bēgļus varētu izmitināt sporta zālēs, taču tas ir īslaicīgs risinājums uz vasaras periodu. Šajā gadījumā ir arī jāveic ieguldījumi, lai sporta zāles pielāgotu – būtu kur gulēt, novietot mantas, gatavot ēst, kā arī vajadzētu ierīkot higiēnas telpas tik lielam skaitam cilvēku. Šādu rezervju pašvaldībām nav. Tāpat lielā daļā pašvaldību nav arī brīvo īres dzīvokļu vai to ir ļoti maz.”
Pētermane skaidro, ka pašvaldības savu iespēju robežās meklē izmitināšanas iespējas un mudina iedzīvotājus uzņemt pie sevis bēgļus – tam ir paredzēts arī valsts atbalsts par brīvprātīgu izmitināšanu, kā arī ir iespēja slēgt trīspusēju īres līgumu – īres maksu sedz valsts noteiktā apmērā: “Jāatceras, ka bēgļus uzņem valsts, deleģējot šā pienākuma izpildi pašvaldībām, kam attiecīgi arī būtu jāpiešķir adekvāts finansējums šā uzdevuma izpildei.
Situācija ar jaunajiem atbalsta apmēriem, protams, ir sarežģīta, taču pašvaldības turpinās sniegt atbalstu bēgļiem savu iespēju robežās.” Rīgā no 1. jūlija vairs netiek nodrošināta izmitināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri tikko ieradušies pilsētā. Rīgas domes Komunikācijas departaments atgādina, ka no 1. jūlija mainījās valdības izmitināšanas nosacījumi un maksimālā maksa par vienu personu mēnesim, ko drīkst maksāt tūristu mītnēm: “No 1. jūlija tūristu mītnēs iespējams izmitināt par summu, kas nepārsniedz 100 eiro par personu mēnesī, ja tiek izmitinātas trīs personas, un 50 eiro par katru nākamo personu.
Ar šādiem nosacījumiem izmitināšanu Rīgā faktiski nav iespējams veikt, jo par tik zemām cenām neviena tūristu mītne nav gatava izmitināt cilvēkus. Tiem, kuri izmitināšanai pieteikušies līdz 1. jūlijam un kuriem vēl nav beidzies likumā noteiktais 120 dienu izmitināšanas atbalsta termiņš, kā arī tām iedzīvotāju grupām, uz kurām saskaņā ar izmaiņām likumā šis termiņš vairs neattiecas, pašvaldība turpinās apmaksāt mītni no saviem līdzekļiem līdz septembrim. Pašvaldībai tas izmaksās aptuveni 300 000 eiro mēnesī, tātad līdz septembrim – aptuveni 600 000 eiro no rīdzinieku naudas.” Šāda situācija radusies tādēļ, ka Rīgā šobrīd jau ir ieradušies 17 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, kas ir par četriem tūkstošiem vairāk, nekā noteikts valdības izstrādātajā bēgļu uzņemšanas plānā.
Pavisam nesen valsts ieviesusi jaunu sistēmu, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem pieteikt savus mājokļus ukraiņu izmitināšanai. Arī Rīgas dome aicina iedzīvotājus pieteikties jaunajā sistēmā – “cak.iem.gov.lv”.
Katrā pašvaldībā – citādi
Ir cilvēki, kuri kara sākumā varēja pie sevis uzņemt Ukrainas iedzīvotājus ar domu, ka īslaicīgi spēs pilnībā nodrošināt visas viņu vajadzības: pajumti, ēdienu, drēbes, medikamentus, apmaksāt komunālos maksājumus u. tml. Gluži tāpat kā valsts un pašvaldības resursi samazinās, arī privātpersonu līdzekļi izsīkst un pilnībā nodrošināt visas Ukrainas iedzīvotāju vajadzības vairs nav iespējams.
Vita šobrīd tur rūpi par astoņiem cilvēkiem no Ukrainas. Divi dzīvo vienā no Vitas ģimenes dzīvokļiem, divi kaimiņu dzīvoklī, trim cilvēkiem mājoklis tika atrasts ar “Facebook” palīdzību. Vita stāsta, ka ļoti lielu atbalstu sniedz Ķekavas novada pašvaldība: “Mēs visi dzīvojam Ķekavas novadā un saņemam palīdzību jau no pirmās dienas.
Saņemam pārtikas pakas reizi nedēļā, un ukraiņi saka, tās ir tik lielas, ka visu pat nevar apēst.” Valsts pabalstus par izmitināšanu maksājot tikai no 25. maija: “Līdz tam mums maksāja pašvaldība – pat ļoti dāsni. Ja pareizi atceros, tie bija 12,25 eiro dienā par vienu cilvēku mīnus 10% nodoklis.
Kopš 25. maija pabalsts ir pielīdzināts valsts pabalstam, tātad šobrīd jau vairs tikai 300 eiro mēnesī par vienu mājokli.” Saņemto naudiņu Vitas ģimene novirza kredīta un komunālajiem maksājumiem: “Tā kā par pirmajiem mēnešiem saņēmām vairāk nekā iztērējām, iekrāto naudu novirzīsim nākamajiem mēnešiem. Jāskatās – iespējams, ka līdz pat jaunajam gadam nebūsim mīnusos un ukraiņiem pašiem neko nelūgsim maksāt. Cik zinu, citi saimnieki gan prasīs maksāt uzreiz, kā beigsies pabalsti.” Visās trīs ukraiņu ģimenēs katrā ir pa vienam vīrietim, kurš strādā – tāpēc ar iztikšanu nav nekādu problēmu. Vitas ģimene Ukrainas iedzīvotājiem “uzsauc” izklaides – ekskursijas, sporta nodarbības, restorānus: “Piemēram, mana jogas skolotāja no ukraiņiem naudu par nodarbībām neprasa.
Tātad ejam divatā, trijatā, bet maksāju tikai es. Iztiekam visai labi.” Vita atzīst, ka ir pamanījusi: daudzi medijos sūdzas, ukraiņi jau te kā nieres taukos dzīvojot: “Bet viņi taču te nav braukuši naudas dēļ! Visi mūsu ukraiņi ir no Mariupoles, un viņiem fiziski vairs nav ne māju, ne arī pilsētas.” Pie Vitas draudzenes Beberbeķos dzīvojot septiņi cilvēki no Ukrainas, un līdz 25. maijam, kad valsts sāka maksāt pabalstus tiem, kuri pie sevis izmitina ukraiņus, nebija nekādas palīdzības: “Viņiem no pašvaldības nebija ne atbalsts mājoklim, ne pārtikas paku, taču pabalsti pienācās pašiem ukraiņiem. Tā ka daudz nosaka, kā rīkojas pašvaldība.”
Anastasija Romaņenko, bēgot no kara Ukrainā, ir pārcēlusies uz dzīvi Brocēnos. Viņa stāsta, ka apmetusies dzīvoklī, kuru laipni piedāvāja kāda jauna latviešu ģimene: “Esam aizpildījuši visus vajadzīgos dokumentus, lai cilvēki, kuriem pieder dzīvoklis, varētu saņemt pabalstu par to, ka mūs izmitina. Šobrīd valsts sniedz atbalstu 100 eiro apmērā par vienu izmitināmo cilvēku un 50 eiro par katru nākamo. Pašiem līdz šim ir izsniegts pirmreizējais krīzes pabalsts 272 eiro apmērā, kā arī saņemam ikmēneša pabalstu 109 eiro apmērā.”
Anastasija atgādina, ka, sākot strādāt Latvijā, Ukrainas iedzīvotāji ir tiesīgi iegūt 500 eiro pabalstu – vienu reizi. Tāpat reģionālais transports – vilciens, autobuss – ukraiņiem ir bez maksas: “Šāda palīdzība ļoti noder, lai mēs adaptētos jaunajā vidē. Mums ir dots laiks, lai varētu integrēties un pierast pie jaunās dzīves situācijas. Varu teikt, ka esmu iedzīvojusies. Man ir darbs, dzīvesvieta, jauni draugi. Ir ļoti labas attiecības ar brīvprātīgajiem, kuri palīdz dažādos jautājumos. Bet, protams, neskatoties uz to, ka viss ir labi, es ilgojos pēc dzimtenes.”
Ukraiņi integrējas sabiedrībā
Manikīra speciāliste Jana jau iepriekš “Mājas Viesim” stāstīja par savu situāciju, to, kā atradusi darbu skaistumkopšanas salonā. Tolaik Jana ar ģimeni vēl dzīvoja valsts apmaksātā viesnīcā, taču jau tad zināja, ka vēlas atrast savu mājokli, lai nostātos uz kājām stabilāk. Nu tas ir noticis. Kā saka Jana – dzīvokli par mazāku summu, nekā tas parasti maksā, viņiem izīrēja latviešu ģimene: “Tie ir brīnišķīgi cilvēki, kuriem ļoti rūp, kas ar mums notiek. Viņi iedziļinās mūsu problēmās un vēlas palīdzēt.
Atrast dzīvokli gan nebija viegli, jo īres cenas ir augstas un ne visi ir gatavi izīrēt savus dzīvokļus ģimenei no Ukrainas.” Jana skaidro, ka valsts nekā īpaši nepalīdz dzīvokļa meklējumos: “Pieteicāmies atbalstam, bet piedāvājumu nebija, tāpēc visu darījām paši saviem spēkiem.” Tā kā Jana Latvijā strādā, papildu pabalstus viņa nesaņem – tikai bērnu pabalstu 25 eiro mēnesī, kā arī humāno palīdzību. Jana ir aizkustināta par latviešu vēlmi palīdzēt: “Brīnišķīgie Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir gatavi atbalstīt. Mēs gan reti izmantojam palīdzību, jo strādājam un varam sevi nodrošināt.”
Arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro, ka integrācijā galvenā loma ir dalībai darba tirgū. Nodarbinātība nodrošina ekonomisko pašpietiekamību un atvieglo līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē. Pieaugošais pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka Eiropas Savienībā un augstais Ukrainas bēgļu/civiliedzīvotāju kvalifikācijas līmenis ir labs priekšnoteikums šā procesa veiksmīgai norisei.
Protams, iekļauties darba tirgū nav tik vienkārši – valodas barjera, liela daļa bēgļu ir sievietes ar bērniem – tā ir sabiedrības daļa, kas, visticamāk, nemaz nav bijusi aktīva arī Ukrainas darba tirgū. Latviešu valodas apguve ir vēl viens nozīmīgs solis personas sociālekonomiskai iekļaušanai. SIF atklāta konkursa rezultātā noskaidrojis 33 organizācijas, kas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās bezmaksas latviešu valodas apmācības. Līdz ar to tagad var pieteikties latviešu valodas kursiem, kas pieejami visā Latvijā gan klātienē, gan attālinātā, gan arī hibrīda režīmā.
Atbalsta pasākumi
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidro: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz, ka primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – ir tiesības saņemt visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Līdz ar to fiziskās un juridiskās personas atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu saņems par periodu līdz 120 dienām (līdz šim tas bija noteikts līdz 90 dienām), taču ne ilgāku kā līdz šā gada 31. decembrim: “Vienlaikus atgādinām, ka Ministru kabinetā š. g. 8. jūnijā apstiprinātās izmaiņas regulējumā paredz, ka no š. g. 1. jūlija pašvaldībai par noslēgtajiem Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas īres līgumiem ar privātpersonu (izīrētāju) segs izīrētājam samaksāto atlīdzību par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli.
Savukārt, izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldību īpašumā, valdījumā, lietošanā esošās vai citās izmitināšanas vietās, tostarp – tūristu mītnēs, izmitināšanas izmaksas pašvaldībām tiek segtas ne vairāk kā 100 eiro par personu mēnesī, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas. Ja dzīvošanai pielāgotajās telpās tiek izmitinātas vairāk kā trīs personas, par katru nākamo personu valsts segs izdevumus ne vairāk kā 50 eiro apmērā mēnesī.” Plānots, ka primārais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem no valsts budžeta izmaksās aptuveni 8,8 miljonus eiro.
Urpena skaidro, ka turpmākās izmaiņas valsts atbalsta nosacījumos ir grūti prognozēt: “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēti arī pasākumi, kas papildinātu izmitināšanas vietu skaitu. Likums paredz, ka pašvaldības var veikt uzlabojumus dzīvojamās ēkās vai, piemēram, dienesta viesnīcās, kuras pašvaldībām pieder, lai tajās varētu dzīvot. Pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par ēkām, kuras pēc sakārtošanas var izmantot, lai izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotājus, vērtē un lēmumu par atbalsta apmēru lemj Ministru kabineta izveidota komisija, kura izvērtē katra konkrētā nekustamā īpašuma uzlabošanas lietderību.”
Kremļa vēstījums?
Kara sākumā sociālajos tīklos un interneta portālos nevarēja atrast teju nevienu pašu negatīvu komentāru, kas būtu raidīts Ukrainas un ukraiņu virzienā, bet tagad, kaut vai aši uzmetot aci, var manīt, ka situācija ir nedaudz mainījusies. Vita, kura pie sevis izmitina Ukrainas iedzīvotājus, jau minēja, ka ir lasījusi naidīgus komentārus. To, ka tādu komentāru skaits ir audzis, apstiprina arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Viņš skaidro: kopš 24. februāra komandas veiktā analīze liecina, ka Ukrainas kara bēgļi sociālajos medijos tiek uztverti neviennozīmīgi. Daļa sociālo mediju lietotāju aktīvi izrāda atbalstu Ukrainai un bēgļiem no Ukrainas, savukārt daļa izsakās kritiski vai izplata nepatiesu informāciju: “Visbiežāk novērota nepatiesa informācija par nenotikušiem gadījumiem, kuros “bēglis no Ukrainas it kā esot uzbrucis” vai “bijis agresīvs”, vai “bijis nepateicīgs pret kādu vietējo iedzīvotāju”. Līdzīgi vēstījumi tiek izplatīti arī citās Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs, kas, ļoti iespējams, liecina par mērķtiecīgiem mēģinājumiem ietekmēt attiecīgo valstu sabiedrības no Kremļa puses.”
Bambals gan uzsver, ka vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju (12%) izmanto internetu, lai izteiktu savu viedokli, tostarp rakstot komentārus. Tāpēc interneta komentāri nav objektīvs sabiedriskā viedokļa rādītājs: “Jāuzsver, ka kopumā Latvijas sabiedrībā ir vērojams liels atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem. To pierāda gan Latvijas izmēriem netipiski iespaidīgie iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumu un humānās palīdzības apjomi, gan socioloģiskie pētījumi. Marta sākumā Valsts kancelejas uzdevumā veikta “Latvijas faktu” aptauja liecināja, ka 74% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā.”
Uzziņa
Izmitinot ukraiņus, var saņemt 100 eiro atbalstu par pirmo iedzīvotāju un 50 eiro par katru nākamo, taču ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienu mājokli.
Atbalsts tiks sniegts 120 dienas.
Savus mājokļus ukraiņu izmitināšanai iespējams pieteikt vietnē “cak.iem.gov.lv”.
