Vai ASV miljardieris Masks un Krievijas diktators Putins regulāri sazinājās? NASA vadība atklāj satraucošu informāciju 3
ASV Nacionālo aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) administrators Bils Nelsons sacījis, ka ziņojumi par “SpaceX” vadītāja Īlona Maska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunām “rada satraukumu” NASA pārvaldei, tā vēsta britu medijs “The Independent“.
Nesen uzstājoties Semafora Pasaules ekonomikas samitā (Semafor’s World Economy Summit), bijušais Floridas senators Nelsons sacīja, ka būtu jāizmeklē “Wall Street Journal” ziņojums, kurā aprakstīta gadiem ilgā Maska un Putina saziņa. “SpaceX” un NASA ir ilgstošas darba attiecības, un tās kopīgi plāno turpmākās izpētes misijas. “Es nezinu, vai šis stāsts ir patiess,” sacīja Nelsons.
“Ja tā ir taisnība, ka ir notikušas vairākas sarunas ar Īlonu Masku un Krievijas prezidentu, tad tas varētu radīt bažas, jo īpaši NASA un Aizsardzības departamentam,” viņš piebilda. Nelsons arī aicināja veikt šī ziņojuma izmeklēšanu. Tikmēr “SpaceX” pārstāvis pagājušajā nedēļā laikrakstam “The Independent” sacīja, ka žurnālā paustie apgalvojumi ir “maldinoši” un apgalvojumi ir “nepamatoti”.
Nelsons, kurš uzsvēra, ka NASA ir bezpartejiska organizācija, arī uzslavēja sadarbību ar “SpaceX” vadītāju Gvinu Šotvelu. Šotvela ir strādājusi komerciālo kosmosa lidojumu vadītājas amatā kopš 2000.gada sākuma. NASA paļaujas uz to, ka “SpaceX nodrošinās kosmosa kuģus gaidāmajai “Artemis” Mēness izpētes kampaņai. Uzņēmums tika izvēlēts, lai 2021.gadā nodrošinātu sistēmu astronautu transportēšanai no kosmosa kapsulas “Orion” uz Zemes Mēnesi un atpakaļ.
Transportlīdzeklis – “SpaceX Starship” – joprojām tiek testēts. Nesen raķete veiksmīgi startēja no “SpaceX” bāzes Teksasas dienvidos ASV, un mehāniskās rokas satvēra raķetes pastiprinātāju, kad tā atgriezās uz Zemes. Lai gan no katastrofas bija palikusi viena sekunde, raksta “The Independent”. Masks nedēļas nogalē paziņoja, ka “Starship” tiks nosūtīts uz Marsu jau pēc diviem gadiem, kas ir vēl viens NASA izpētes mērķis nākotnē.
Nelsona komentāri izskanēja pēc gadiem ilgiem centieniem uzturēt attiecības ar Krievijas kosmosa aģentūru “Roscosmos”. Programmas bijušais vadītājs bija apdraudējis sadarbību ar ASV, un Krievijas uzbrukums Ukrainai vēl vairāk saasināja šo saspīlējumu.
Pagājušajā gadā Nelsons teica, ka viņš redz krievu un amerikāņu sadarbību Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) līdz tās ekspluatācijas pārtraukšanai 2030.gadā. “Roscosmos” jūlijā paziņoja, ka tā mērķis ir līdz minētajam gadam izveidot jaunās plānotās kosmosa stacijas kodolu. Pašlaik Krievija un NASA uzrauga notiekošo sūci pašreizējā orbitālajā laboratorijā, kurā kopš 2000.gada nepārtraukti darbojas apkalpe.
Krievija bija viena no 15 valstu valdībām, kas 1998.gadā parakstīja SKS starpvaldību nolīgumu – sadarbības ietvaru. Taču šī valsts nav iekļauta nesen noslēgtajos starptautiskajos “Artemis” nolīgumos. Šie nolīgumi, kuros piedalās 47 valstis, sniedz jaunas vadlīnijas, lai uzlabotu kosmosa izpētes un izmantošanas pārvaldību. ASV ir parakstījušas šo vienošanos.
Tomēr 2024.gada sākumā Krievija un Ķīna atkārtoti apstiprināja savu partnerību kosmosā un paziņoja par iespējamu plānu no 2033.gada līdz 2035. gadam uzbūvēt automātisku atomelektrostaciju uz Mēness. To apsver arī NASA. ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka Krievija izstrādā kodolieročus, ko varētu izmantot Zemes orbītā, lai iznīcinātu satelītus un svarīgāko ASV nacionālās drošības infrastruktūru raķešu brīdinājuma vajadzībām, taču Krievija to noliedz, un tādā gadījumā tas būtu 1967. gada Kosmosa līguma pārkāpums.
Šogad Nelsons sacīja, ka ASV sacenšas ar Ķīnu kosmosa sacensībās, bet NASA ir uz pareizā ceļa, lai nogādātu astronautus uz Mēness virsmas pirms Ķīnas, jo tehnisku problēmu dēļ šis termiņš jau iepriekš ir ticis pārcelts. Ķīna šonedēļ uz savu Tiangongas (Tiangong Space Station) kosmosa staciju palaiž Ķīnas astronautus, bet savukārt Krievija un Japāna – militāru kravu. “SpaceX” palaida vairāk satelītu savai “Starlink” konstelācijai. “Starlink” ir vairāki globāli partneri, bet to vidū nav ne Krievijas, ne Ķīnas.
Laikraksts “The Journal” vēstīja, ka Putins esot lūdzis Maskam “pakalpojumu” Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vārdā neaktivizēt “Starlink” pakalpojumus virs Taivānas. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka starp Masku un Putinu ir notikusi viena telefonsaruna, kurā viņi apsprieda “kosmosa, kā arī pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas”, raksta izdevums. Tomēr viņš noliedza, ka starp abiem – Masku un Putinu – notikušas regulāras sarunas.
Savukart LETA ziņoja šā gada 25.oktobrī, ka ASV tehnoloģiju magnāts miljardieris Masks kopš 2022.gada beigām uztur kontaktus ar Krievijas diktatoru Putinu, atsaucoties uz vairākām amatpersonām ASV, Eiropā un Krievijā, tā ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal”. Žurnālisti atklāja, ka Masks un Putins “sarunājas par biznesu, personīgiem jautājumiem un ģeopolitiskiem jautājumiem paaugstinātas spriedzes apstākļos starp Krieviju un Rietumiem”.
Lai gan Masks publiski esot paziņojis, ka 2021.gadā viņam bijusi tikai viena saruna ar Putinu, saziņa ar Krievijas amatpersonām turpinājās arī 2022.gadā, tai skaitā sarunas ar tādām Kremļa amatpersonām kā Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Šo sarunu detaļas joprojām nav zināmas.
https://cdn.jwplayer.com/previews/5vPZwrHY
