“Melnā saraksta” vietā vajag balto 4
Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas ieviesa īpašas caurspīdības prasības ārzonu kompānijām, ja tās iegulda kapitālu Latvijas komercsabiedrībās. Jau kopš 2011. gada 13. jūlija mums spēkā ir norma Komerclikumā, ka dalībniekam, kurš nav fiziskā persona un kura līdzdalība kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti, un kurš nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, ir pienākums 14 dienu laikā iesniegt kapitālsabiedrībai paziņojumu par personām, kuras uzskatāmas par šā dalībnieka dibinātājiem, dalībniekiem vai šiem statusiem pielīdzināmām personām, kuras paziņojuma iesniegšanas brīdī gūst labumu no šā dalībnieka pastāvēšanas. Savukārt gan kapitālsabiedrībai, gan arī personālsabiedrības biedriem 14 dienu laikā šī informācija jāiesniedz Uzņēmumu reģistram.
Ar ziņām par personālsabiedrības un kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgas iepazīties tiesībaizsardzības iestādes un kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privātās partnerības jomā. Droši vien bija gadījumi, kad Latvijai gāja garām investīcijas, ja uzņēmēji negribēja atklāt savu identitāti valstij, jo kaimiņvalstīs šādu prasību nebija.
Kas Latvijā joprojām nav izdarīts? Mums joprojām spēkā ir tā saucamais ārzonu jurisdikciju melnais saraksts (Oficiālais nosaukums: Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām”), kas nepamatoti sadala pasauli divās daļās: ir sliktās ārzonas, kas ir sarakstā, un labās, kas nav. Jau 2003. gadā norādīju, ka ir jāievieš tā saucamais baltais saraksts. Tajā iekļautos visas valstis un jurisdikcijas, ar kurām ir iespējama informācijas apmaiņa – ES dalībvalstis, valstis, ar kurām ir noslēgtas divpusējās nodokļu konvencijas, kā arī tagad vēl varētu attiecināt valstis, kuras ir pievienojušās Globālajam forumam caurspīdības un informācijas apmaiņai nodokļu vajadzībai.
Vai ārzonu kompānijas ir valsts apzagšanas instruments? Jā un nē. Arī galda nazi mēs varam izmantot gan maizes griešanai, gan cilvēka nogalināšanai. Tāpēc Krimināllikums nosaka sodu par galda naža prettiesisku izmantošanu. Līdzīgi ir ar ārzonu kompānijām: neviens pasaulē netaisās aizliegt ārzonu kompānijas; taču valstīm ir jāmēģina ierobežot to izmantošanu nelikumīgiem mērķiem.
