Vai ārzonu kompānijas ir valsts apzagšanas instruments? Vērtējums pēc 13 gadiem 4
Tā saucamo Panamas dokumentu noplūde atkal ir aktualizējusi jautājumu par ārzonu kompāniju izmantošanas tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Pēc “Latvijas Avīzē” (2016. gada 13. aprīlī) publicētās informācijas, ārzonu kompāniju izmantošana biznesā Latvijā ir pieaugusi. Kopš šo rindiņu autors uzrakstīja savu iepriekšējo rakstu “Ofšori – valsts apzagšanas instruments” (“Latvijas Avīze”, 2003. gada 10. decembrī), ir pagājuši gandrīz 13 gadi. Bet vai Latvijā, Eiropā un pasaulē kaut kas ir mainījies?
Latvijas bankas ierobežo ofšorizāciju
Pēdējos desmit gados OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – latviešu val.) sadarbībā ar G-20 valstīm ir veikušas pasākumus, lai pasaules mērogā vairotu lielāku caurspīdību attiecībā uz nodokļiem un informācijas apmaiņu, tāpat lai noskaidrotu ārzonu kompāniju patiesos labuma guvējus. OECD izveidots Globālais forums caurspīdības un informācijas apmaiņai nodokļu vajadzībai jau aptver kopumā 133 valstis. No tām 132 jurisdikcijas ir piekritušas standarta informācijas apmaiņas nosacījumiem pēc pieprasījuma no citas jurisdikcijas; 96 jurisdikcijas ieviesīs automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz finanšu informāciju tuvākajos divos gados. Gandrīz 100 jurisdikcijas, tajā skaitā Latvija, ir pievienojušās Daudzpusējai konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos.
Vienlaikus joprojām valda asa konkurence starp jurisdikcijām, kas piedāvā šos pakalpojumus, un tām, kas to apkalpo. Saistībā ar Latvijas vēlmi iestāties OECD notiek Latvijas komercbanku, kuras pamatā apkalpo nerezidentus (tajā skaitā atver kontus ārzonu kompānijām), darbības izvērtēšana. Kā zināms, vienai banka licence jau atsaukta. Vai sekos vēl kāda banka, to parādīs tuvākā nākotne.
Nepatīkams laiks ir “Rietumu bankai” un tās prezidentam Aleksandram Pankovam, pret kuriem ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā. Galvenais apsūdzētais gan šai lietā ir kādreizējais kompānijas “France Offshore” vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par “ofšoru karali”. Pēc noplūdušajiem Panamas kompānijas “Mossack Fonseca” dokumentiem var secināt: tās klienti bija iecienījuši “Rietumu banku”.
Var prognozēt, ka FKTK, pieņemot lēmumu par Rietumu banku, liela ietekme būs Francijā notiekošā kriminālprocesa iznākumam. Tajā pašā laikā OECD dalībvalstī Šveicē bāzētā ārzonu pakalpojumu sniedzēja “Fidusuisse offshore” ir pārsteigta, kāpēc Latvijas komercbankas slēdz kontus ārzonu kompānijām. Tiek norādīts, ka “Baltikums banka” vairs neatver Seišeļu salu, Belizes, Britu Virdžīnu salu, Panamas, Sent Lūsijas, Angīlijas un citu jurisdikciju kompānijas, bet joprojām atver Eiropas ārzonu jurisdikciju – Maltas, Kipras un Skotijas kompāniju kontus. Banka “Citadele” un “Nordea” jau iepriekš pārtraukusi atvērt kontus ārzonu kompānijām, “Rietumu banka” paaugstina tarifus. Līdzīgas minētās tendences arī “AB LV” bankā. Vienlaikus minēto Latvijas komercbanku klientiem tiek piedāvāta alternatīva kontu atvēršanai citās jurisdikcijās.
