Vai arī veselības aprūpe kļūs dārgāka un rindas vēl garākas? Ārsta skaidrojums 33
Laikā, kad teju visam paaugstinās cenas, aktuāls ir jautājums arī par veselības aprūpes cenām. Vai arī tās paaugstināsies? Un vai rindas varētu kļūt vēl garākas? TV24 raidījumā “Ziņu TOP” uz šo jautājumu atbildēja
Andris Skride, profesors, kardiologs, 13. Saeimas deputāts.
Viņš apgalvo, ka valsts sektorā veselības aprūpes pakalpojumu cenām nebūtu jāpieaug, tām būtu jāsamazinās.
“No šī gada vēl ir ļoti labi, ka cilvēkiem ar otrās grupas invaliditāti nav šie līdzmaksājumi. Zinām, ka 1. grupai nav ne par ārsta konsultāciju papildus, ne par gultasdienu slimnīcā,” saka profesors.
Diskusijas esot par to, ka būtu ļoti labi, ja to varētu nodrošināt arī 3. grupas invalīdiem.
“Ja kādi privātie pakalpojumi palielinās cenu, to mēs kā valsts nevaram regulēt un noteikt. Jārada iespēja ārstiem, ka viņi arvien vairāk pieņem universitātes, mūsu slimnīcās.”
Tas esot gan atalgojuma jautājums, gan reizēm attieksmes jautājums. Taču situācija kopumā uzlabojoties, jo pie tā daudz esot strādāts.
Taču tas joprojām esot arī atalgojuma modeļa jautājums, jo abās lielajās slimnīcās ir ieviests jaunais atalgojuma modelis. Šobrīd tas strādā. Tajā iekļautas arī ambulatorās konsultācijas.
“Mans mērķis un uzdevums ir, ka mēs arvien vairāk šīs konsultācijas varam sniegt pie lielajām universitātes slimnīcām, lai mēs strādātu tiešām uz šiem valsts pakalpojumiem,” norāda A.Skride.
Kā pozitīvu aspektu viņš min, ka “ir ļoti labs plāns un mērķi tieši zāļu cenu samazināšanai, tagad Veselības ministrijā izstrādāts.”
Plānā ir runa ne tikai par PVN samazinājumu medikamentiem, bet arī, piemēram, noteikti griesti izdevumiem par medikamentiem – ja kādam cilvēkam gada maksājums par zālēm pārsniedz 250 eiro, tad vairāk nav jāmaksā. Līdzīga sistēma ir ar slimnīcas maksājumiem.
Šis, pēc eksperta domām, ir ļoti labs risinājums, jo ir cilvēki, kuriem jau vienā mēnesī medikamenti izmaksā tik lielu summu.