Vai ar stipendijām “noceļ” skolēnus? 2
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
77,92 eiro – tik lielu stipendiju ik mēnesi saņems tie Siguldas novada vidusskolēni, kuru vidējais sekmju vērtējums ir 9–10 balles. Tā ir viena no lielākajām novadu piešķirtajām ikmēneša stipendijām labākajiem skolēniem, tomēr kopumā visā Latvijā daudzās pašvaldībās labākie skolēni saņem stipendijas vai naudas balvas.
Pašvaldībās uzsver, ka tādējādi cenšas motivēt skolēnus mācīties, taču patiesībā tas ir arī veids, kā piesaistīt skolēnus tieši sava novada skolai, ja kaimiņu pašvaldībā šādu stipendiju nav vai tās ir mazākas. Jo sevišķi aktuāli tas varētu būt Pierīgā, no kuras daudzi, sevišķi vecāko klašu skolēni, dodas mācīties uz galvaspilsētu. Taču Rīgā ikmēneša stipendiju nav.
Stipendiju birums Pierīgā
Piemēram, Ķekavas novadā 10.–12. klašu skolēniem, kam vidējais vērtējums nav zemāks par 8,5 ballēm, maksā 50 eiro mēnesī, bet tiem, kas tikuši vismaz līdz 7,5 ballēm, – 30 eiro mēnesī. Attiecīgo pašvaldības noteikumu anotācijā tā arī atzīts: “Ir nepieciešams motivēt novada izglītojamos mācīties un ieinteresēt citu novadu labākos izglītojamos mācībām Ķekavas novada pašvaldības izglītības iestādēs, kurās iegūst vidējo izglītību.”
Tiesa, noteikumos norādīts arī uz nepieciešamību celt skolēnu motivāciju čakli mācīties, kā arī būt sabiedriski aktīviem. Lai kvalificētos stipendijai, nepietiek tikai ar labām sekmēm: jāpiedalās interešu izglītības pulciņos, amatiermākslas kolektīvos vai jāsporto, kā arī skolēns nedrīkst būt administratīvi sodīts vai pārkāpis skolas iekšējos noteikumus.
Ķekavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Melita Šauļe “Latvijas Avīzi” informēja, ka pērn vidusskolēnu stipendijām izlietoti 27 000 eiro no pašvaldības budžeta, stipendijas saņēma 137 skolēni.
Arī cita Pierīgas pašvaldība – Ropažu novads – pirms šī mācību gada lēma par stipendiju piešķiršanu vidusskolēniem. Tās ir no 20 eiro mēnesī (to var saņemt, ja vidējā atzīme nav zemāka par 7 ballēm) līdz pat 45 eiro mēnesī, ja vidējais vērtējums sasniedz 9,5 balles. Stipendija var pieaugt par 10 eiro, ja skolēns ir sabiedriski aktīvs klasē, skolā vai Ropažu novada sabiedriskajā dzīvē, un to novērtē klases audzinātājs un skolas direktors.
Jau pirms novada apvienošanas stipendijas maksātas gan Vangažu, gan Ulbrokas, gan arī Ropažu vidusskolās.
Arī Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais, stāstot “Latvijas Avīzei” par stipendiju ieviešanu, tomēr uzsver, ka galvenais mērķis ir celt skolēnu motivāciju mācīties, uzlabot sekmes. Skolēnu sekmes tiks pārvērtētas ik semestri. Ja mācību sasniegumi būs kritušies, stipendija būs zemāka – par vidējo vērtējumu no 8 līdz 8,99 ballēm maksās 51,95 eiro – vai arī to nāksies zaudēt pavisam.
K. Zaļais teic, ka esošajā ekonomiskajā situācijā šāda stipendija ir arī labs atbalsts skolēnu ģimenēm, jo labākie skolas bērni var sev paši nopelnīt kabatas naudu.
Pašā Siguldā agrāk šādu stipendiju nav bijis, taču tās maksātas Krimuldas un Mālpils novados, kas iekļāvās Siguldas novadā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Krimuldiešiem un mālpiliešiem bijusi pozitīva pieredze.
Riskus noliedz
Vai nav riska, ka skolēns, cerot uz stipendiju, izvēlēsies nevis sev piemērotāko skolu, bet to, kurā ir cerības tikt pie stipendijas?
K. Zaļais uzskata, ka skolas konkurē vienmēr un dažādos veidos, svarīgi, lai skolēnam bijusi laba karjeras izglītība un viņš prastu izvēlēties sev piemērotāko skolu.
Arī M. Sauļe no Ķekavas uzskata: stipendijas nebūt nevairo risku, ka skolēns to dēļ izvēlēsies sev nepiemērotu skolu. To, ka izglītības kvalitāte novadā ir laba, apliecinot centralizēto eksāmenu rezultāti.
Bet, vai zinot, cik liels ir skolotāju trūkums un pārslodze, skolēnu stipendijām paredzēto naudu nebūtu prātīgāk atvēlēt piemaksām pedagogiem? K. Zaļais atbild, ka skolēnu stipendijām gadā paredzēts tērēt aptuveni 14 000 eiro. Par šo naudu nekāds vērā ņemamais algas pielikums skolotājiem nesanāktu.
“Katrā ziņā stipendijas skolēniem nav vienīgais, kā ieguldām izglītībā,” saka K. Zaļais. “No janvāra visiem skolotājiem palielinās algas, ieguldām līdzekļus arī skolu tehnoloģiskajā nodrošinājumā. Ieguldījumi izglītībā ir mūsu novada prioritāte.”
Viņš piebilst, ka Siguldas novadā joprojām visiem 1.–9. klašu skolēniem tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Vai par stipendiju naudu nebūtu bijis prātīgāk paēdināt visus vidusskolēnus? Nē, arī šim mērķim 14 000 eiro būtu par maz, lēš K. Zaļais.
Sociālās stipendijas un naudas balvas
Citu ceļu izvēlējies Ogres novads, kas arī piešķir stipendijas vidusskolēniem, taču tās ir sociālās stipendijas, kuru saņemšanai svarīgāki ir skolēna ģimenes apstākļi nekā sekmes. Tomēr arī šajā gadījumā, lai tiktu pie finansiālā atbalsta, sekmju vidējam vērtējumam jābūt vismaz 7 ballēm un nedrīkst būt uzvedības pārkāpumu. Turklāt šīs stipendijas, kuras ir 100 eiro mēnesī, tiek piešķirtas konkursa kārtībā tikai desmit skolēniem, gada laikā tām tērējot 4000 eiro.
Ir arī pašvaldības, kas nemaksā ikmēneša stipendijas, tomēr katra semestra noslēgumā piešķir naudas balvas labākajiem skolēniem. Tā Valmiera divas reizes gadā apbalvo 4.–12. klašu skolēnus, kuriem semestra vai mācību gada noslēgumā vidējais vērtējums ir no 8,5 līdz 10 ballēm un nav neattaisnoti kavētas mācību stundas. Pamatskolēni saņem 30 eiro, bet vidusskolēni – 60 eiro.
Apbalvojumu piešķirs divas reizes mācību gadā – izvērtējot sekmes pirmā semestra noslēgumā un visā mācību gadā. Naudas balvu piešķiršanai skolēniem pašvaldība gadā atvēlē vairāk nekā 30 tūkstošus eiro.
Jūrmalā naudas balvas 50–150 eiro apmērā labākajiem skolēniem pasniedz mācību gada noslēgumā. Pērn tās saņēma pat 414 skolēni.
Rīgā – Zelta stipendija
Arī galvaspilsētā Rīgā, kā jau minēts iepriekš, ikmēneša finansiāla atbalsta labākajiem skolēniem nav. Tikai paši izcilākie var cerēt uz Zelta stipendiju, kas tiek piešķirta reizi gadā. Tā ir 1200 eiro, un pērn to saņēma 20 skolēni – Latvijas un starptautisko mācību olimpiāžu laureāti.
Rīgas Skolēnu domes prezidente Zīle Ozoliņa pati mācās Rīgas Dizaina un lietišķās mākslas vidusskolā, kur apgūst profesionālo vidējo izglītību, tāpēc stipendiju saņem. Viņa uzskata, ka tas, ka Rīgas vispārējo vidusskolu labākie skolēni nesaņem stipendijas, bet citu tuvējo pašvaldību skolēni tās var saņemt, nav īsti godīgi pret rīdziniekiem, tāpēc skolēnu dome varētu izskatīt šo jautājumu un lūgt arī galvaspilsētas vietvaru rast iespēju regulāri prēmēt labākos skolēnus.
“Skolēniem tā nav tikai kabatas nauda, bet arī iztikšanas nauda. Daudzi mani skolasbiedri stipendiju izmanto, lai samaksātu par kopmītnēm, nopirktu pārtiku. Es pati par stipendiju pērku krāsas un citus mācībām vajadzīgos materiālus, kā arī maksāju par pusdienām skolā,” stāsta Z. Ozoliņa.
Pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda – katra vietvara izlemj pati, kā skolēnus atbalstīt. Tā ir pašvaldības autonoma funkcija. Citi pērk datorus visiem novada vidusskolas desmitklasniekiem, citi apmaksā ēdināšanu visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei, bet citi iegulda stipendijās. “Tā ir sava veida sociālais atbalsts un motivēšana čaklāk mācīties. Sevišķi skolēniem no mazturīgām ģimenēm šādas stipendijas ir ļoti svarīgas,” teic I. Dundure.
Strīdi starp pašvaldībām par to, ka viena otrai ar stipendiju palīdzību “noceltu” skolēnus, neesot bijuši.
