“Vai apzināti politiķu meli nav viltus ziņa, kas grauj valsts pamatus?” Kreituse jauno likumu sauc par populistisku 117
“Es uzreiz iedomājos Mērnieku laikus, kur iznāk vecais zemnieks un saka “Nu sieniet manas rociņas!” Man, skatoties uz interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvēto lobēšanas likumu gribas teikt tā, tiem, kuri ievēlēti parlamentā un mums ir daudz ko solījuši – vai mēs varam uzskatīt, ka viņi bija godīgi un tās nebija viltus ziņas? Cik izanalizēts tas bija?” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” viedokli izsaka Ilga Kreituse, RSU profesore, politoloģe.
“Vai tad daļai deputātu ar nebūtu jāizstiepj godīgās rociņas, lai sien ciet un soda? Tas ir mazliet populistisks un līdz galam neizsvērts likums, jo likums darbojas vien tad, ja pretī ir mehānisms, kas šo likumu regulē un var to iedarbināt. Šeit ir tik daudz neskaidru lietu par šiem solījumiem,” viņa uzskata.
Kā piemēru Kreituse min – vai partijas meli vēlēšanu kampaņas laikā, ka notiks tas un tas, zinot, ka tas nav iespējams, ir viltus ziņa, kas grauj valsts pamatus?
“Daži teiks “kā var nesolīt”, tāpēc izvērtēt šīs lietas tādā veidā, kā tas šobrīd ierakstīts likumā, ir ļoti grūti un, kā mēs zinām, ir daudz klaju, atklātu melu, kas nav īpaši jāpierāda – tie ir konstatējami tūlīt un uz vietas,” profesore uzskata.
Viņa uzskata, ka ir pārāk maz atmaskojošu rakstu, publikāciju, raidījumu, kas to atklāj plašākai auditorijai.
Jau ziņots, ka Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja parlamenta deputātes Ineses Voikas (AP) vadītās darba grupas izstrādāto Interešu pārstāvības atklātības likumprojektu jeb tā dēvēto lobēšanas likumprojektu.
Iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas diskusijās iezīmējās iespēja, ka daļa no likumprojekta regulējuma varētu stāties spēkā 2023.gadā un daļa 2024.gadā. Uzņēmumu reģistram (UR) drīzāk būtu iespēja no 2024.gada sākt izpildīt likumprojektā iecerēto informācijas publicēšanu.
Komisijā UR vadītāja jeb galvenā valsts notāre Guna Paidere iepriekš norādīja, ka likumā būtu jānosaka, kurām personām un kas tieši būtu jādeklarē. Paideres paustajam piekrita Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe, norādot, ka Ministru kabinets tad izstrādātu tehnisko risinājumu.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā paredzēts vēl spriest, kurās platformās publicēt ar interešu pārstāvību saistīto informāciju – šajā jautājumā plānots uzklausīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras atbildībā ir valsts informācijas sistēmu jautājumi.
Kā ziņots, Voika iepriekš norādījusi, ka jaunizstrādātajā Interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvētajā lobēšanas likumā ļoti plaši un visaptveroši definēts interešu pārstāvības jēdziens.
Likuma izpratnē, interešu pārstāvība ir jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu.
Savukārt par interešu pārstāvību nav uzskatāma saziņa, kuras mērķis ir informācijas iegūšana vai apmaiņa, publiskās varas pārstāvju tikšanās un saziņa ar politisko partiju pārstāvjiem politisko diskusiju ietvarā.
Par interešu pārstāvību netiks uzskatīta arī deputāta tikšanās un saziņa ar vēlētāju, zvērinātu advokātu darbība, sniedzot juridisku palīdzību, diplomātiskā un konsulārā dienesta amata pienākumu veikšana un profesionālu konsultantu darbība, ciktāl tās mērķis nav publiskās varas lēmumu izstrādes, pieņemšanas vai īstenošanas procesu ietekmēšana.
Arī jebkuru personu saziņa vai pārstāvība saistībā ar administratīvu procesu iestādē, tiesvedību vai samierināšanas vai starpniecības procedūru netiks uzskatīta par interešu pārstāvību. Tāpat šajā jēdzienā netiek ietverta saziņa ar publiskās varas iestādēm vai to pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju un lai saņemtu informāciju, ieskaitot preses un citu masu informācijas līdzekļu informācijas pieprasījumus.
Likumā paredzēts noteikt, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas, ja tie sistēmiski, vismaz trīs reizes gadā, īstenos interešu pārstāvību.
Reģistrācija varēs notikt divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistēmiskai interešu pārstāvībai, tātad pēc saziņas ar publiskās varas pārstāvi.
Par pārstāvētajām interesēm pirmajās reizēs būs jāziņo publiskās varas pārstāvim interešu pārstāvības reģistrā. Interešu pārstāvības reģistrā būs jānorāda tikai tās ziņas, kuras vēl nav iesniegtas un reģistrētas jebkurā no Uzņēmumu reģistra uzturētajiem reģistriem.
Likums noteiks, ka reģistrā reģistrētiem interešu pārstāvjiem būs jānodrošina iespēju labprātīgi deklarēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kamēr tas nav noteikts obligāti.
Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.
Pienākums nodrošināt informāciju un uzturēt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ar likumprojektu tiks uzticēts Ministru Kabinetam, kam būs jāizstrādā attiecīgs regulējums kopējai informatīvas sistēmai.
Interešu pārstāvim būs pienākums atturēties no apzināti nepatiesas informācijas sniegšanas, no acīmredzami pretrunīgu interešu pārstāvības, no solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību vai lēmumu.
Likumā paredzēts aizliegt kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības, pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kuras interesēs tas darbojas, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai citu personu vajadzībām.
Tāpat amatpersonām būs aizliegts izmantot dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no interešu pārstāvjiem nodrošinātu ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām, kuras ir atbildīgas par interešu pārstāvja vai tā pārstāvamās personas interesēs esošo lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, kā arī maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu par iespēju nodrošināt ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām vai iespēju ietekmēt to rīcību.
Amatpersonām būs aizliegts lūgt interešu pārstāvi materiāli atbalstīt to publiskās varas iestādi, kurā viņš ir nodarbināts, vai par tās līdzekļiem rīkot pasākumus.
Kā LETA jau ziņoja, plānots, ka lobēšanas atklātības likums noteiks ietvaru sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanai un interešu aizstāvju komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošinās atklātību varas institūciju lēmumu pieņemšanas procesam. Latviju par šāda regulējuma trūkumu iepriekš vairākkārt kritizējušas starptautiskās institūcijas.
Likums nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.
Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu. Likumprojekts nosaka arī interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.
Atsevišķas detaļas tikšot pielabotas, likumprojekta tālākajā izskatīšanā.
