Vai apcirps Latvijas Banku? 0
Ir vairākas indikācijas, ka Latvijas Bankas funkcijas var veikt efektīvāk, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Viņš pauda viedokli, ka Latvijas Bankai ir jābūt iestādei, kurai Latvijas iedzīvotāji uzticas, taču, pēc jaunākajiem aptauju datiem, šobrīd Latvijas centrālajai bankai uzticas tikai 45,3% iedzīvotāju, tādējādi situācija ir uzlabojama. “No institūcijām, kuras atbild par finanšu stabilitāti valstī, var sagaidīt labākus rezultātus,” sacīja Cērps.
Iespējams dzīvot ekonomiskāk
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas Bankas funkcijas būtu īstenojamas ar ekonomiskāku budžetu, taču šobrīd Latvijas Bankas budžets ik gadu ir par 16 miljoniem eiro lielāks nekā Igaunijas centrālās bankas budžets un tāds pats, kā Lietuvas Bankas budžets, kura uzrauga arī kredītiestādes.
“Man ir jāiepazīstas ar situāciju detalizētāk, lai saprastu, kādi resursi ir vajadzīgi, kuru funkciju izpildei. Šeit nevar vienkārši pateikt, ka mēs darīsim precīzi tā pat, kā to dara valstī X vai Y, bet ir vairākas indikācijas, kas norāda, ka Latvijas Bankas funkcijas var veikt efektīvāk,” teica Cērps.
Ir arī labie darbi
Vienlaikus viņš piebilda, ka daudzas lietas Latvijas Bankā līdz šim ir arī paveiktas ļoti labi, tostarp attiecībā uz maksājumu sistēmu.
Tāpat Cērps atzina, ka līdz šim saistībā ar kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu ir ticies ar divu politisko partiju frakcijām – ar nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un ar “Attīstībai/Par!”.
Uzziņa:
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas šogad 21.decembrī.
Kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 29.novembrim. Centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma.
Līdz šim gatavību ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu apliecinājuši Cērps, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Finanšu ministrijas bijusī valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.