“Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība.” Vai antibiotiku ēras beigas? 8
Uldis Graudiņš, “Agro tops”, AS “Latvijas Mediji”
Antimikrobiālo līdzekļu, tostarp antibiotiku, lietojumu labākajos ganāmpulkos aizvien vairāk aizstāj ar profilaktiskiem līdzekļiem un vakcināciju.
Oficiāli sestais mazākais patēriņš
“Pārdoto antimikrobiālo līdzekļu (AB, aktīvo vielu) daudzums Latvijā ir aptuveni sešas tonnas gadā. Ja šo pārdošanas daudzumu salīdzina pa gadiem, ņemot vērā dzīvnieku skaitu valstī, tad redzam, ka šis rādītājs pakāpeniski mazinās – no 41,3 mg/pcu 2012. gadā līdz 36,1 mg/pcu 2018. gadā,” teic ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe.
Paskaidrosim, ka Eiropas Zāļu aģentūra veido salīdzināmu statistiku, ņemot vērā katrā valstī izplatītā AB apjoma proporciju pret dzīvnieku skaitu (aprēķinā ņem vērā valstī izplatīto AB aktīvās vielas un dzīvnieku kopējās masas tonnās proporciju, kas izteikta miligramos uz populācijas korekcijas vienību (mg/pcu)).
Eiropas Zāļu aģentūra ziņo, ka Latvijā ir sestais zemākais veterināro AB izplatīšanas daudzums ES dalībvalstīs jeb aptuveni 30% no ES vidējā (vidējais ES – 118,3 mg/pcu), tomēr aizvien ir diezgan daudz ļoti šauram cilvēku lokam zināmu gadījumu, kad Latvijas ganāmpulku saimnieki AB lieto neprofesionāli, darbojas nelegālais tirgus, un AB uzskaite sniedz vien aptuvenu priekšstatu par to lietojumu.
Tādējādi mazinās dzīvnieku produktivitāte, tiek nodarīts kaitējums dabai un cilvēku veselībai un nelietderīgi izmantoti naudas līdzekļi. Gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem veidojas antimikrobiālā rezistence (AMR) – situācija, kad antibiotikas vairs neiedarbojas un slimību izārstēt nevar.
Jaunajā ES Zāļu regulā, kas stāsies spēkā nākamajā gadā, un Dzīvnieku veselības regulā izvirzītie uzdevumi situāciju uzlabos maz, ja nebūs pašu saimnieku un visas sabiedrības gribēšanas darboties atšķirīgi no šā brīža salīdzinoši plaši izplatītā darbošanās modeļa.
Ir arī labas ziņas. Daudzās lopkopības saimniecībās AB lietojums jau patlaban ir samazināts par vismaz 50%. Atgādināsim, ka ES Zaļā kursa stratēģijā No lauka līdz galdam šo aizvien vispārīgo mērķi (detalizēts izklāsts sekos vēlāk) iecerēts sasniegt līdz 2030. gadam.
Agro Tops pētīja zinošu un pieredzējušu Latvijas veterinārārstu pieredzi AB izmantošanā, kā arī devās uz Jeru pagasta ZS Ceriņi, kur Baltijas valstīs visražīgākā ganāmpulka saimnieks Aldis Kļaviņš iepazīstināja ar savu pieredze AB lietojuma mazināšanā.
Ko rāda PVD pārbaudes
PVD Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vecākā eksperte Andra Vernere: “Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām antibiotiku un aizliegto vielu atliekas tiek meklētas liellopu, cūku, aitu, zirgu, putnu, zivju, fermās audzēto medījumu, trušu, olu, piena un medus paraugos.
2020. gadā antibiotiku atliekvielas atrastas viena liellopa, viena svaigpiena un vienā olu paraugā. Salīdzinājumam – 2019. gadā sešos olu paraugos tika atrastas kokcidiostatu atliekas, bet antibiotiku atliekas – vienā piena paraugā. 2018. gadā antibiotiku atliekas atrada divos liellopu un septiņos olu paraugos no mazajām saimniecībām, tika konstatētas hloramfenikola (viens gadījums) un kokcidiostatu (seši gadījumi) atliekas.
Raugoties apmēram 10 gadu griezumā, redzams, ka samazinājušies aizliegtās vielas – hloramfenikola – lietošanas gadījumi. Pēdējos gados vairāk konstatēti pārkāpumi antibiotiku lietošanā, bet to var skaidrot ar mērķtiecīgāku paraugu ņemšanu aizdomu gadījumos.
Ja tiek konstatēts, ka ir pārsniegtas maksimāli pieļaujamās normas vai arī konstatēta kādas vielas klātbūtne, produktu uzskata par neatbilstošu un iznīcina. Turklāt, ja produkta izcelsme ir cita valsts, tiek sastādīts ātrās brīdināšanas ziņojums, tiek informēta gan izcelsmes valsts, gan arī visas citas valstis, kas šādu produktu saņēmušas.”
Tatjana Pastare, PVD Novietņu uzraudzības daļas eksperte, skaidro, ka gadījumos, kad atliekvielu daudzums pārsniedz pieļauto normu vai tiek konstatēta zāļu neatļauta lietošana vai aizliegto vielu lietošana, novietnē tiek noteikti produkcijas realizācijas un dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi līdz gadījuma izmeklēšanas beigām; pret personu tiek uzsākta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā; novietnē tiek veikta ārpuskārtas pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot zāļu apritei novietnē un dzīvnieku ēdināšanai. Pārbaudes laikā ņem nepieciešamos paraugus.
Ja atkārtotajā paraugā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums, novietnei tiek atcelti produkcijas realizācijas un dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.
Ja paraugā atkārtoti tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums, produkcijas realizācijas un dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi novietnē tiek saglabāti, līdz maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums paraugā netiks konstatēts, un vismaz turpmākos sešus mēnešus pēc pēdējā pozitīvā izmeklējuma PVD veic pastiprinātu atliekvielu kontroli attiecīgajā novietnē.
Turklāt, dzīvnieki, kuriem konstatēta zāļu neatļauta lietošana vai aizliegto vielu lietošana, tiek likvidēti. Tiek iznīcināta arī ar aizliegtām vielām piesārņotā barības partija. No pārējiem īpašniekam piederošiem dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegto vielu lietošanu, ņem oficiālus paraugus. Ja vismaz pusē paraugu ir konstatēta neatbilstība, dzīvnieku īpašniekam dod iespēju izvēlēties – pārbaudīt visus novietnē esošos dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas par zāļu neatļautu lietošanu vai aizliegtu vielu lietošanu, vai likvidēt visus minētos dzīvniekus.
Gadījumos, kad tiek konstatēta zāļu neatļauta lietošana vai aizliegto vielu lietošana, vismaz turpmākos 12 mēnešus vienam un tam pašam dzīvnieku īpašniekam piederošās novietnēs veic pastiprinātu atliekvielu kontroli, nepieļaujot produktu izplatīšanu vai dzīvnieku pārvietošanu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.
Trīs pēdējo gadu laikā gadījumi, kad tika pārsniegts atliekvielu daudzums paraugos, konstatēti sešās novietnēs. Gadījumi, kad tika konstatēta zāļu neatļauta lietošana vai aizliegto vielu lietošana, konstatēti arī sešās novietnēs.
Ienaidnieks vispirms ir jāiepazīst
Jautājums par AMR kļuvis īpaši aktuāls kontekstā ar uzstādījumu viena pasaule – viena veselība, kas nozīmē cilvēka, dabas un dzīvnieku savstarpējo saistību, uzsver SIA Vidzemes veterinārais serviss veterinārārsts Egils Juitinovičs.
Viņš vērš uzmanību vārda anti nozīmei – pret – un mikrobiālajai rezistencei.
“AMR attiecas uz pretvīrusu līdzekļiem, tie ir arī pretparazitārie un pretsēnīšu līdzekļi, ne tikai antibiotikas. Tie ir līdzekļi, kas neskaitās gluži antibiotiku grupā, tiem ir iedarbība pret dažādām mikrobu sugām, piemēram, pret tuberkulozes ierosinātāju.
Pateicoties mikroorganismu spējai pielāgoties un mainīties, daudzi tradicionālie antimikrobiālie līdzekļi vienkārši vairs nepalīdz. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība. No kāda konkrēta mikroorganisma atbrīvoties vienkārši nevar.
Gan antibiotiku lietošanā, gan arī pretparazitāro līdzekļu lietošanā ir jāsaprot bīstamība – var izveidoties pieradums, un tad preparāti vairs nelīdzēs. Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto,” tā Juitinovičs.
Viņš savas profesionālās darbības gandrīz 30 gadu laikā antibiotiku lietojumu samazinājos teju par 90%, aizvietojot tās ar imūnsistēmu stiprinošiem profilaktiskajiem līdzekļiem un dzīvnieku vakcināciju.
E. Juitinovičs uzsver – lai cīnītos pret kādu, šajā gadījumā – nosacītu ienaidnieku, kas ir mikroorganismi, tas pirmām kārtām ir jāiepazīst.
Proti, jānoskaidro, kas tas ir un cik lielu bīstamību tas var radīt. Produktīvo dzīvnieku ārstēšana ar AB neizbēgami noved līdz patērētājam. Respektīvi, pie sabiedrības, kas šos dzīvnieku valsts produktus ražo.
Esam saistīti vienā apritē, AMR attiecas uz visu veidu dzīvniekiem, tostarp uz tiem, kas dzīvo zemē, virszemē, ūdenī, tas skar augus, gaisu, augsni. Visur ir darīšana ar mikroorganismiem, kas var būt gan labi, gan arī sliktie patogēni.
Rezistences attīstības risku mikroorganismos, kas dzīvo apkārtējā vidē, rada gan neizlietotie AB, gan jau rezistentie mikroorganismi, kas nokļūst apkārtējā vidē, piemēram, ar sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem, kūtsmēsliem.
Skaitļi neparāda visu
Tiek lēsts, ka ar AB lietošanu dzīvnieku un cilvēku veselības aprūpē saistītā rezistence ik gadu ES izraisa aptuveni 33 000 cilvēku nāves gadījumu. Aptuveni ceturtā daļa šo gadījumu varētu būt saistīti ar lauksaimniecību un pārtikas produktu apriti, trīs ceturtdaļas – ar infekciju veselības aprūpes iestādēs.
Kā iecerēts rīkoties, lai uzlabotu situāciju pārtikas apritē? Eiropas Komisija pērn solīja darboties tā, lai līdz 2030. gadam lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētie AB pārdošanas daudzumi samazinātos par 50%.
Jaunās regulas par veterinārajām zālēm un ārstniecisko barību paredz plašu rīcību klāstu, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi un veicinātu pieeju viena pasaule – viena veselība.
Latvijas Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānā Viena veselība 2019.–2020. gadam norādīts, ka AMR jau patlaban rada nopietnu sociālekonomisko slogu. ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) speciālisti prognozē, ka laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam aptuveni 2,4 miljoni cilvēku Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā zaudēs dzīvību rezistento mikroorganismu izraisīto infekciju dēļ, ja netiks apturēta AMR izplatība.
Eksperti ir aprēķinājuši, ka trīs no četriem rezistento mikroorganismu izraisītajiem nāves gadījumiem varētu tikt novērsti, ieguldot divus ASV dolārus, rēķinot uz cilvēku, un ieviešot vienkāršus pasākumus – roku mazgāšana un atbildīga AB izrakstīšana. To var paveikt īsā laikā, iegūstot rezultātu uz ilgu termiņu.
33 ESAO dalībvalstīs AMR izraisītās veselības problēmas rada aptuveni 3,5 miljardus ASV dolāru zaudējumu vidēji katru gadu, toskait 10% no šiem zaudējumiem ir saistīti ar veselības aprūpes izmaksām.
No ES dalībvalstīm visaugstākās izmaksas ir Itālijā – 662 000 dolāru uz 100 000 personām. Latvijā ir vieni no zemākajiem zaudējumiem veselības sektoram, tomēr Nīderlandē un Igaunijā šis rādītājs ir vēl zemāks.
Gan Latvijā, gan arī ES publicētie skaitļi par AB lietojumu ir ļoti aptuveni vājās statistikas uzskaites dēļ. Gan jaunajai ES Zāļu regulai, kas spēkā stāsies nākamajā gadā, gan arī Dzīvnieku veselības regulai, kas spēkā stājas šā gada 21. aprīlī, šī situācija ir būtiski jāuzlabo.
Riski, un kā tos novērst
Jau 2010. gadā pasaulē izlietoja 63 000 tonnu antibiotiku. Milzīgs daudzums. Gan cilvēku, gan arī dzīvnieku uzņemto antibiotiku lielākā daļa, 75–85% no aktīvajām vielām, organismā nesadalās un nonāk apkārtējā vidē, kanalizācijas sistēmā, vēlāk – ūdeņos.
Latvijā reģistrēto veterināro zāļu skaits pakāpeniski palielinās. Šā gada sākumā veterināro zāļu reģistrā bija iekļautas 1049 veterinārās zāles (2017. gadā – 892).
Zemkopības ministrija (ZM) aicina veterinārārstus, lauksaimniekus, mīļdzīvnieku saimniekus ikdienā piesardzīgi un atbildīgi lietot AB, vadīties pēc principa – tik maz, cik iespējams, tik daudz, cik nepieciešams.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe nosauc vēl trīs vissvarīgākos izaicinājumus AMR ierobežošanā: sabiedrības un jomas profesionāļu informētība un ieinteresētība AMR jautājumu risināšanā; datu apkopošana par valstī lietotiem AB, kas ļaus sasniegt ES klimata mērķus un īstenot ES stratēģiju No lauka līdz galdam; savlaicīga slimību diagnostika un jaunāko zinātnes metožu izmantošana labturībā, profilaksē un ārstēšanā.
Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) uzsver – dzīvojam pasaulē, kur notiek nemitīga kustība. Pārvietojas cilvēki, transports, mikroflora. Šā iemesla dēļ nekad nevaram būt droši, ka nesastapsim ko tādu, ko nevēlamies sastapt. Visprātīgāk un visdrošāk ir pirkt zināmas izcelsmes pārtikas produktus no zināma pārdevēja.
Vislabāk – Latvijā ražotus produktus, jo to drošībai varam uzticēties visvairāk. Ikvienam saimniekam ir jāatceras – ja dzīvnieks ir slims un to ārstē ar antibiotikām, tad būs jāievēro ierobežojumi. Labāk izvērtēt un utilizēt no šādā veidā ārstēta dzīvnieka iegūtu pienu, nevis to pārdot.
Biedrībā vērš uzmanību – mānīgs ir uzskats, ka neredzamā mikroorganismu pasaule mums līdzās neeksistē. Cilvēkam aizvien vairāk iedarbojoties uz mikroorganismiem, tie arī aizvien vairāk cenšas iedarboties uz cilvēku.
“Tās ir divas pretstatītas pasaules,” smaidot teic LVB vadītājs Valdis Šmēliņš, piebilstot, ka nekādi aizliegumi lietot AB nelīdzēs. Tikai kopīgi izprotot problēmas būtību, sasniegsim gribēto rezultātu.
Antibiotiku lietošanai ir alternatīvas
Jeru pagasta ZS Ceriņi no vienas gotiņas aizvadītajā piena pārraudzības gadā izslauca 15 622 kg piena. Kļaviņu ģimenei piederošais aptuveni 370 slaucamo govju ganāmpulks ir visražīgākais Baltijas valstīs un atrodas arī starp pasaules ražīgākajiem ganāmpulkiem.
Ne mazāk svarīgs rādītājs par izslaukumu ir somatisko šūnu daudzums pienā, kas liecina par govju veselību. ZS Ceriņi šis rādītājs pērn bija 111 000 sš/ml – aptuveni četras reizes mazāks nekā ES noteiktais pieļaujamais normatīvs piena pārdošanai. Uz jautājumu par antibiotiku lietojuma nepieciešamību
A. Kļaviņš atbild īsi: “Lietojam tās maz. Vien tad, kad ir nepieciešams.” Ceriņos katrai slimībai ir izveidotas ārstēšanas protokola vadlīnijas, tāpēc, kā norāda veterinārārsts Egils Juitinovičs, daudzos gadījumos līdz antibiotikām nenonāk. Šādus protokolus veido veterinārārsts kopā ar saimnieku.
“Ceriņu saimnieki ir zinoši. Viņi saprot, ka dzīvnieks nav vesels, un veic pirmo izmeklējumu. Ja lieta ir vienkārša, iziet protokolu. Ja nezina, ko darīt, iziet imūnsistēmas stiprinošu vispārspēcinošu protokolu. Ja labāk nepaliek, zvana veterinārārstam. Parasti līdz tam nenonāk. Nostrādā profilakses darbības,” tā Juitinovičs.
A. Kļaviņš atzīst – jau pirms daudziem gadiem viņš pārliecinājies par SIA Vidzemes veterinārais serviss paustā ieteikuma – profilakse vienmēr ir lētāka nekā ārstēšana, turklāt tā ir par 100% efektīva – pareizību.
“Dzīvnieku ārstēšanas izmaksas ir lielas, neefektīvas. Pastāv arī sabiedrības uztraukums par AMR. Jo vairāk ārstēsim, jo vairāk medikamentu ienesīsim gala produktā. No ārstiem esmu iemācījies – ja lietojam antibiotikas, tad tas ir jādara mērķtiecīgi, tikai tad, kad nepieciešams. Ja esam kļūdījušies ar antibiotiku lietojumu, ja tās lietotas ne tad, kad vajag, drošības pēc kurss tomēr ir jāiziet līdz galam. Konkrētā antibiotika nostrādās uz ierosinātāju, kuram tā ir paredzēta. Iespējams, ierosinātājs nebija vainīgs mūsu problēmā, tomēr tur atrodas. Antibiotikas tik un tā to nokaus līdz galam. Rezistence neiestāsies,” tā A. Kļaviņš.
Par vissvarīgāko profilakses pasākumu antibiotiku lietošanas mazināšanai un labas dzīvnieku veselības uzturēšanai Kļaviņš nosauc svaigu gaisu. Tīrs ūdens ir nākamais svarīgākais slimību profilakses nosacījums. Tālāk seko augstas kvalitātes lopbarība un citi nosacījumi.
Profilakses pasākums augstas kvalitātes rupjās lopbarības gatavošanā ir toksīnu neitralizētāja un saistītāja pievienošana. Sēnītes ir visos laukos un visos augos. Jautājums ir par līmeni, lai govij imūnsistēmai nebūtu pārslodzes, tāpēc no lopbarības jādabū laukā indes, kas tajā var nonākt caur graudiem. Inžu nonākšana dzīvnieku organismā sagandē veselību, produktivitāti.
Tās caur pienu un gaļu var nonākt arī cilvēku uzturā. Lai govīm palīdzētu cīnīties ar dažādām stresa situācijām, tām dod antioksidantus. Tajos ir dzīvie raugi un aktīvie augu ekstrakti. Karstuma stresa vai nezināmas izcelsmes caureju gadījumos, kur varētu būt aizdomas par toksīniem, dod papildvielas, kas palīdz darboties imunitātei un tikt galā ar toksīnu kaitīgo iedarbību.
Pastiprināti dod A, D vitamīnu un cinku. Izplatītās tesmeņa iekaisuma slimības – mastīta – gadījumu Ceriņos ir maz.
“Antibiotikas nelietoju, ir citi veidi, kā tikt galā ar šo slimību. Mastītu ārstēšanā būtiski lietot pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļus, šķīduma terapiju, antioksidantus un iekšķīgi kalcija preparātus. Piena atdeves veicināšanai var lietot oksitocīnu. Un govis lielākoties atveseļojas arī bez antibiotiku lietošanas,” stāsta saimnieks. Antibiotikas tāpat kā daudzās citās saimniecībās Ceriņos dod profilaksei, govi cietlaižot. Patlaban vērtē, kā atteikties no to lietojuma arī šajos gadījumos.
E. Juitinovičs uzsver, ka Ceriņos ievēro dzīvnieku piecas brīvības (skat. uzziņu), tāpēc arī ir rezultāti.
“Mēs ieguldām naudu arī citos zaļajos pasākumos, īstenosim zaļo kursu. Lai nebūtu kaitīgo SEG emisiju, aptuveni divas trešdaļas kūtsmēslu iestrādājām augsnē ar tiešo iestrādi. Pavisam drīz saņemsim vēl vienu agregātu un tad varēsim veikt visu šķidrmēslu tiešo iestrādi augsnē. Nebūs nekādu kaitīgo emisiju! Patlaban slaukšanas zāli, saimniecības biroja ēku apsildām ar piena dzesēšanas procesā iegūto siltumu. To izmantojam arī ūdens sildīšanai. Fosilo kurināmo fermā neizmantojam,” stāsta Ceriņu saimnieks.
Viņš savā saimniecībā AB lietojumu jau ir samazinājis daudz vairāk nekā ES iecerētie 50% un, visticamāk, samazinās vēl. Tomēr pavisam no tām atteikties nevarēs, jo ir slimības, kuru ārstēšanā tās ir vienīgā izvēle. Piemēram, pneimonija.
Dzīvnieku piecas brīvības
Mūsdienu dzīvnieku aizsardzības izpratne balstās uz pieciem galvenajiem pamatprincipiem jeb piecām brīvībām, kas jānodrošina dzīvniekam:
– brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura, nodrošinot pastāvīgu pieeju svaigam ūdenim un barībai, kas uztur veselību un spēku;
– brīvība no diskomforta, nodrošinot atbilstošu vidi, tostarp pajumti un ērtu atpūtas zonu;
– brīvība no sāpēm, ievainojumiem un slimībām, tās novēršot vai ātri diagnosticējot un ārstējot;
– brīvība normālas uzvedības izpausmei, nodrošinot pietiekamu telpu, atbilstošu aprīkojumu un sugasbrāļu sabiedrību;
– brīvība no bailēm un spriedzes, nodrošinot apstākļus un rīcību, lai izvairītos no garīgām ciešanām.
Eksperta viedoklis
n Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs: – Patlaban ES stratēģijā No lauka līdz galdam ir nosaukts vispārējs mērķis mazināt antimikrobiālo līdzekļu (AB) lietošanu par 50%. Ir ļoti grūti šajā kontekstā vērtēt Latvijas iespējamos mērķus, jo ES nav pateikusi, cik patlaban ES vidēji patērē AB.
Ir pretruna – ja mēs, kam AB lietojuma rādītājs nav tik kritisks, samazinām to par 50% un ja tikpat daudz samazina Itālija, tai arī pēc samazinājuma šis rādītājs būtu ļoti kritisks. Latvija iebilda EK, prasīja, lai tā nosauc konkrētu skaitli, no kura vērtēsim 50%.
Ir jāsaprot, ka dienvidvalstis savas lauksaimniecības nozares bez īpašas papildu piesardzības nevar attīstīt. Ziemeļvalstīs, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Dānijā, antibiotiku patēriņš ir mazs tāpēc, ka šīs valstis jau krietni pirms ES vēstījuma sāka uztraukties par AMR. Šā iemesla dēļ AB lietojums tajās ir ļoti mazs.
Latvijā nedrīkstam būt optimistiski par to, ka viss ir kārtībā. Ikdienā redzam antibiogrammas, kur mīļdzīvniekiem nav jutības pret nevienu antibiotiku. Gadās, ka sunim ir milzīga rezistence, tas ir kā staigājoša rezistento mikrobu bumba un var tos izplatīt. Tas pierāda, ka cilvēkiem ne vienmēr ir pareiza izpratne par antibiotiku lietošanu.
Dažkārt dzīvnieku kautuvēs, aizdomu gadījumos veicot pārbaudes, kautķermeņos atklāj antibiotiku atliekvielas. Diemžēl dzīvnieks ir nokauts, ārstēšanas gaitā neievērojot ierobežojumus. Un pateicoties vien kautuvi apkalpojošajam veterinārārstam, kuram bijušas aizdomas par izmeklējumiem, esam pasargājuši cilvēkus no kaitīgas gaļas.
Šā iemesla dēļ mēs tam pievēršam pastiprinātu uzmanību, izglītojot gan savus kolēģus veterinārārstus, gan arī, protams, to stāstot dzīvnieku īpašniekiem, saimniekiem, sabiedrībai. Cilvēks šo rezistenci uzņem galvenokārt ar pārtikas produktiem.
Skaitļi šobrīd neraksturo patieso situāciju ar AMR ne tikai sliktā monitoringa dēļ, bet arī tāpēc, ka pastāv šo zāļu nelegālais tirgus. Patlaban, kad stingrāk kontrolē robežas, šāda iespējamība ir samazināta.
Ļoti daudz nelegālo zāļu ved no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nav pierādīts, tomēr visi to zina. Tā nav milzīga un noteicošā problēma, tomēr tā pastāv.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
