Vai alkohola tūrismam pienācis gals? 1
Brauciens uz Latviju, lai iegādātos gan būvmateriālus, gan grādīgos dzērienus, kaimiņiem igauņiem nav nekas jauns. Alkohols pie mums ir krietni lētāks, tādēļ pierobežā, jo īpaši Valkā, spirtoto dzērienu tūrisms plaukst un zeļ. Taču, visticamāk, nākamgad tam pienāks gals – igauņi nolēmuši iesaldēt akcīzes nodokļa likmes kāpumu alkoholam. Turpretī Latvijā, kā paredz nodokļu reforma, akcīzes nodoklis kāps līdz 2020. gada 1. martam.
Robs Latvijas budžetā
“Ja mēs nesekosim igauņu piemēram, Latvijas valsts budžetam ies secen aptuveni 40–45 miljoni eiro,” bažas pauž Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols. Lai saglabātu ienākumu plūsmu no alkohola tirdzniecības pierobežā, Latvijas varas iestādēm vajadzētu rīkoties līdzīgi.
Piemēram, šobrīd viens litrs degvīna “Zeļonaja marka” Latvijas pierobežā maksā 12 eiro un 49 centus, turpretī Tallinas ostā – 19,99 eiro. “Atšķirība ir vērā ņemama, tādēļ nav jābrīnās, ka gandrīz 20% no visa Latvijā pārdotā grādīgo alkoholisko dzērienu apjoma tiek iztirgots Igaunijas pierobežā. Taču, pateicoties Igaunijas parlamenta lēmumam, turpmāk kaimiņiem vairs nebūs pievilcīgi braukt pie mums. Prognozējam, ka tirdzniecības apmēri nākamgad samazināsies par 30%, savukārt vēl pēc gada tie praktiski izzudīs.” Uz Latviju pēc alkohola brauc ne tikai igauņi, bet arī somi, kur grādīgo dzērienu cena ir vēl lielāka. “Visticamāk, nākamgad tieši somi būs pirmie, kas pie mums pārstās braukt, jo būs zudis ekonomiskais pamatojums to darīt,” spriež LANA izpilddirektors.
Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda: ja Latvija neiesaldēs akcīzes likmju celšanu gan alkoholam, gan degvielai, tad lielākais cietējs būs Latvijas valsts. Viņš atgādina, ka pērn igauņu un somu pircēji Latvijas valsts budžetam deva aptuveni 100 miljonus eiro.
Finanšu ministrija ar to jau rēķinājās
Par jauno Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju nupat kā iecelts Mārtiņš Bondars (“AP”). Jautāts, vai, viņaprāt, mums būtu jāseko igauņu piemēram un arī jāiesaldē akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, viņš atbild: “Lai spriestu par šo jautājumu, komisijai vispirms ir jāuzklausa Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Taču uzskatu, ka valstij ar savu budžeta politiku vajadzētu maksimalizēt ienākumus, kurus pēc tam ir iespējams pārdalīt sabiedrībai. Šobrīd ir grūti spriest par nākamā gada budžetu, bet viennozīmīgi varu teikt, ka tas nestāsies spēkā 2019. gada janvārī. Nav valdības, tātad nav arī cilvēku, kas sagatavotu budžeta projektus. Tajā pašā laikā ir virkne jautājumu, kuri ir jārisina un budžeta kontekstā arī šis ir pietiekami būtisks.”
Savukārt FM norāda, ka, neraugoties uz akcīzes nodokļa kāpumu alkoholiskajiem dzērieniem un alum, tā patēriņa tendences ir pozitīvas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms šā gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 13,3%.
“Veidojot akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes, jau tika ņemta vērā iespēja, ka Igaunijā akcīzes nodokļa likmes 2019. un 2020. gadā vairs netiks paaugstinātas un patēriņa pieauguma temps Latvijā nebūs tik straujš. Tomēr, ņemot vērā to, ka akcīzes nodokļa likmes Igaunijā joprojām būs ievērojami augstākas, tāpat tiks nodrošināti stabili ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un alum,” informē FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde. Piemēram, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas veido lielāko daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, ar nākamā gada 1. martu akcīzes nodokļa likme Igaunijā būs par 36,3% augstāka nekā Latvijā, bet ar 2020. gada 1. martu – par 23,9% augstāka.
