“Ir jānotur esošais darbaspēks Latvijā.” Vai algu celšana un stundu uzskaite līdzēs? 4
Būvniecībā, kurā gadu gadiem fiksēts vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, pēdējo gadu laikā vērojams konstants samazinājums. Vēl vairāk to var mazināt divi pasākumi – ģenerālvienošanās par minimālo algu stāšanos spēkā un izmaiņas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā.
Aplokšņu algu mazāk
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtītā pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015–2018”, ko izstrādājis pētnieks Arnis Sauka un biedrība “BASE” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, rezultāti rāda, ka kopš 2015. gada ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies par 5,9%, sarūkot līdz 34,1% no IKP.
Būtiski, ka ievērojami samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – no 36,3% 2015. gadā tas noslīdējis līdz 28,2% 2018. gadā.
Viens no būtiskākajiem pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku būvniecībā ir ģenerālvienošanās par minimālo algu, kas stāsies spēkā šī gada 3. novembrī.
Tās galvenais mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas apjomu, palielinot minimālo algu visai būvniecības nozarei no 430 eiro līdz 780 eiro mēnesī, kvalificētam darbaspēkam – 820 eiro mēnesī.
Uzņēmumiem, kas vēl nebūs spējīgi ar 3. novembri maksāt palielināto minimālo algu, tiks dots vēl sešu mēnešu pārejas periods, kura laikā minimālās algas apmērs būs 650 eiro mēnesī.
Ģenerālvienošanās pret negodīgu dempingu
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietniece Anna Upena atzīst: “Ēnu ekonomika dempingo cenas, radot nepamatotas priekšrocības tiem uzņēmumiem, kas nav sociāli atbildīgi. Tāpēc mūsu mērķis bija savākt vismaz 50% nozares uzņēmēju parakstu, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu attiecināma uz pilnīgi visiem būvuzņēmumiem. Ģenerālvienošanos parakstījuši ļoti daudzi mazie uzņēmēji arī no reģioniem. Viņi vēlas strādāt godīgi, taču nespēj konkurēt ar tiem, kas nemaksā nodokļus.”
“Un šī minimālā alga – 780 eiro mēnesī – ir rūpīgā izpētē izanalizēts skaitlis. Ieguvām datus no 200 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, atņēmām vēl 10% no viņu sniegtajiem cipariem, ieguvām datus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par algu līmeni šajā nozarē, un tā tika izrēķināta optimāla minimālā alga. Jāsaka, ka ģenerālvienošanās mērķis nav vien ēnu ekonomikas apkarošana. Ņemot vērā darba apjoma strauju pieaugumu, ir jānotur esošais darbaspēks Latvijā. Iespējams, kāds no aizbraukušajiem atgriezīsies dzimtenē, jo teju divreiz lielāka minimālā alga un sociālās garantijas varētu būt pietiekami motivējošas.”
Uzņēmumā “LNK Industries”, kas ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedrs, apgalvo, ka ģenerālvienošanos esot atbalstījuši, tomēr atalgojuma līmenis uzņēmumā jau bijis augstāks.
“Nenoliedzami, tas dod papildu motivāciju legālām darba attiecībām nozarē kopumā, kas veicina visas nozares sakārtošanos, godīgu konkurenci visos būvniecības nozares līmeņos. Jāsaka gan, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē nav raksturīga lielajiem uzņēmumiem. Piemēram, “LNK Industries” vidējais atalgojuma līmenis krietni pārsniedz nozares vidējo atalgojumu. Tas ir raksturīgi praktiski visos lielajos uzņēmumos, kas strādā ar liela mēroga valsts un privātā sektora pasūtījumiem Latvijā un citās valstīs,” situāciju skaidro uzņēmumā.
Arī Ekonomikas ministrija atzinīgi vērtē būvniecības nozares noslēgto ģenerālvienošanos un gaida, ka tā paralēli ar dažādiem valsts kontroles pasākumiem atstās būtisku ietekmi uz aplokšņu algu samazinājumu būvniecības sektorā nākamajā gadā.
Novērst krāpšanos ar stundu uzskaiti
Ģenerālvienošanās ir tikai viens no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā. Līdz ar minimālās algas palielināšanu pastāv risks krāpties ar darba stundām, uzskaitot tās mazāk.
Lai šādas situācijas būtu pēc iespējas mazāk, no 2017. gada oktobra visās trešās grupas jaunbūvēs un būvdarbos virs viena miljona eiro ir jāievieš elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS).
Sākot ar 2020. gadu EDLUS sistēma būs jānodrošina arī tādos būvlaukumos, kuros darbi izmaksā 350 000 eiro un vairāk. Tāpat izmaiņas paredz pagarināt termiņu vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) izveidošanai, kā arī pilnveidot tehniskās prasības EDLUS sistēmām.
VEDLUDB mērķis ir analītiska instrumenta izveide, lai efektivizētu tirgus uzraudzību nodokļu nomaksas kontrolē. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2020. gada februāri (nododot datus par 2020. gada janvāri), galvenajam būvdarbu veicējam būs jāsāk nodot EDLUS dati VEDLUDB par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku.
