Vai “Akropoles” efekts? Ekonomisti vērtē neparasti straujo mazumtirdzniecības kāpumu 0
“Swedbank” ekonomiste Linda Vildava: Straujš mazumtirdzniecības kāpums aprīlī
Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi (apgrozījums, izslēdzot cenu pieauguma efektu) aprīlī pieauga par 7%, salīdzinot ar pērno aprīlī.
Tas ir straujākais izaugsmes temps pēdējā gandrīz pusotra gada laikā. Mazumtirdzniecības izaugsme pārtikas veikalos diezgan būtiski paātrinājusies un augusi par 6,7%, kamēr nepārtikas veikalos izaugsmes temps saglabājies līdzīgs kā iepriekš – proti, 8,1%.
Spilgtākais notikums šī gada aprīlī mazumtirdzniecībā neapšaubāmi bijis “Senās Grieķijas pilsētiņas” – “Akropoles” – atvēršana.
Pēc tirdzniecības centra pārstāvju sniegtās informācijas atklāšanas četrās dienās centru apmeklējuši 150 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 8% no Latvijas iedzīvotājiem un 15% no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem.
Iespējams, centra atvēršanās pamudinājusi cilvēkus iegriezties centra pārtikas veikalā. Taču savu lomu, visticamāk, spēlējis arī saulainais aprīlis, kas varētu būt ļāvis laicīgi atklāt piknika sezonu, kā arī bāzes efekts no vājāka pērnā gada aprīļa.
Līdz ar to kopējais izaugsmes temps, izslēdzot šo faktoru, visticamāk, ir mazāks.
Bez fiziskās iepirkšanās šogad diezgan strauji aug arī mazumtirdzniecība pa pastu un internetā. 2019. gada pirmajos četros mēnešos apjomi gada laikā auguši par 17,9% iepretim kopējai mazumtirdzniecības izaugsmei 4,6% apmērā tajā pašā laika periodā.
Straujā izaugsme daļēji skaidrojama ar maziem kopējiem apjomiem un vājākiem izaugsmes tempiem iepriekš, tomēr norāda arī uz pakāpenisku pircēju paradumu maiņu par labu tiešsaistes pirkumiem.
Pēdējo piecu gadu laikā iepirkšanās īpatsvars Latvijā reģistrētos interneta veikalos mazumtirdzniecībā ir dubultojies līdz aptuveni 3-3,5%.
Tas ir rezultāts digitālo ierīču lietošanai, īpaši telefonu. Cilvēku īpatsvars, kas internetu izmanto galvenokārt caur telefonu, pēdējo piecu gadu laikā astoņkāršojies, sasniedzot teju 50%.
Tas arī ļāvis attīstīties mobilajām aplikācijām, kas piedāvā iepirkties internetā.
Tomēr cilvēki Latvijā, šķietami, galvenokārt iepērkas ārzemju internetveikalos.
Latvijā uzņēmumu īpatsvars, kas aktīvi pārdod internetā (proti, vismaz ceturto daļu savu preču vai pakalpojumu pārdod tiešsaistē), ir zems (3,5%), tomēr pēdējo piecu gadu laikā arī tas audzis par divām trešdaļām.
Šī brīža zemie apjomi var tradicionālajiem mazumtirgotājiem radīt nepatiesu drošības sajūtu, ka interneta iepirkšanās Latvijā nav izaicinājums. Jā, maz ticams, ka tā tik drīz izkonkurēs ierasto iepirkšanos.
Tomēr, pieaugot popularitātei, tehnoloģiju attīstībai un pakalpojumu pieejamībai, pāreja uz iepirkšanos internetā var arī kļūt straujāka.
Šobrīd pieejamie dati liecina, ka mazumtirdzniecībai varētu turpināties gana laba izaugsme šogad. Algu pieaugums, lai arī lēnāks, tomēr joprojām pārsniedz inflācijas kāpumu, kā rezultātā iedzīvotāju pirktspēja pieaug.
Arī patērētāju noskaņojuma dati pēdējos mēnešos ir gana iepriecinoši, iedzīvotāju pārliecībai par savu finanšu situāciju tuvākā gada laikā uzlabojoties un tādējādi arī plāniem izdarīt lielākus pirkumus pieaugot.
Šo iemeslu dēļ mājsaimniecību patēriņš būs galvenais kopējās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks šogad.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: Tērējot jāatceras par iespējām
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 6,7%.
Nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neskaitot degvielu, palielinājās par 8,1%, autodegvielas par 4,9%. Pieaugums bija vērojams visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecību.
Bažas, kas skar ārējās tirdzniecības perspektīvas, šobrīd nekādi neietekmē privātā patēriņa izaugsmi.
Turklāt aprīlī uzrādītais kāpums ir pat pārsteidzoši straujš, kas norāda uz visai pozitīvo noskaņojumu mājsaimniecību vidū.
Spēcīgais darba tirgus un pirktspējas kāpums ir galvenie iemesli, kas iezīmē arī patēriņa kāpuma saglabāšanos un uztur pozitīvu skatījumu uz visas ekonomikas attīstību šogad.
Tālāko norišu attīstība izrietēs no joprojām neprognozējamo ģeopolitisko notikumu attīstības pasaulē, kas noteiks visa reģiona rūpniecības un eksporta attīstību.
Pagaidām praktiski tas nav ietekmējis iekšzemes ekonomikas gaitu.
Taču, sarežģījumiem ieilgstot vai pastiprinoties, ekonomikas izaugsme var strauji palēnināties un iedzīvotāju skatījums un attiecīgi arī patēriņš var ātri noplakt.
Kaut pēdējos mēnešos vērojamais uzrāviens pilda tirgotāju maciņus un budžetu, pašreizējais kāpuma temps liek raidīt arī signālus un neaizmirst par uzkrājumiem.
Izaugsme palēninās, bet risku ir pietiekami daudz, lai saglabātu pozitīvu, bet izsvērtu skatījumu uz savām vēlmēm un arī iespējām.
Finanšu ministrija: Mazumtirdzniecības izaugsmi veicina nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 7%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums kopš 2017. gada decembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šo pieaugumu nodrošināja gan pārtikas tirdzniecības kāpums par 6,7%, gan straujais nepārtikas preču apgrozījuma pieaugums par 7,2%.
Kopumā šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecība ir pieaugusi par 4,6%, tajā skaitā pārtikas tirdzniecības apjomi palielinājās par 2,5% un nepārtikas, atskaitot degvielu, apgrozījums bija par 7,3% augstāks nekā pirms gada (degvielas pārdošanas apjomi šajā periodā palielinājās par 2,2%).
Šā gada aprīlī nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums, atskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību, sasniedza 8,1%.
Nepārtikas preču tirdzniecības kāpumu visvairāk veicināja apgrozījuma pieaugums būvmateriālu tirdzniecībā, metālizstrādājumu, krāsu un stikla pārdošanas apjomiem šā gada aprīlī gada griezumā palielinoties par 13,6%.
Šīs preču kategorijas mazumtirdzniecības apjomu pieaugums ir vērojams jau kopš 2017. gada, kas sakrīt ar būvniecības sektora straujo izaugsmi Latvijā.
Tādējādi, tā kā šogad ir sagaidāms būvniecības izaugsmes tempu palēninājums, nākamajos periodos vājāku pieaugumu varētu sagaidīt arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla preču tirdzniecībā.
Aizvien lielāku popularitāti gūst mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kas mazumtirdzniecības struktūrā veido jau aptuveni 4% (2010. gadā šis īpatsvars bija 1,8%), no kā ¾ veido mazumtirdzniecība pa pastu un interneta veikalos.
Iedzīvotāji internetā iegādājas ne tikai nepārtikas preces, piemēram, apģērbu, elektropreces, mēbeles, bet aizvien biežāk arī pārtikas produktus.
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos kopā palielinājās par 17,1%.
Starp nepārtikas precēm spēcīgs apgrozījuma pieaugums šā gada aprīlī tika reģistrēts arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā (+13% gada griezumā).
Savukārt lēnāk nekā citus mēnešus palielinājās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība – aprīlī tikai par 1,5%.
Apgrozījuma sarukums tika reģistrēts tikai farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā, kas uzrādīja pārdošanas apjomu kritumu par 3,4% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīļa tirdzniecības apjomiem.
Savukārt, auto degvielas tirdzniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 4,9%.
Latvijas mazumtirgotāju un patērētāju konfidences indeksa līmenis saglabājas stabils, lai gan maijā ir strauji sarucis mazumtirgotāju novērtējums par sagaidāmajiem pasūtījumu apjomiem nākamajos trīs mēnešos.
Šis rezultāts vēl gan neliecina par tūlītējām izmaiņām mazumtirdzniecībā, taču, turpinoties šādai tendencei, nozares attīstības tempi varētu samazināties.
Tajā pašā laikā citi priekšnoteikumi privātā patēriņa pieaugumam Latvijā joprojām ir labvēlīgi, piemēram, turpina pieaugt iedzīvotāju ienākumi, vidējai bruto darba algai šā gada pirmajā ceturksnī palielinoties par 7,8%.
Tāpat, martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu par 6,2% palielinājās no jauna izsniegto patēriņa kredītu apjoms un par 2,3% pieauga mājokļa iegādei paredzētie kredīti, kas attiecīgi veicinās mājokļa labiekārtošanai paredzēto preču iegādi un mazumtirdzniecību kopumā.
