Vai Latvijas aizsardzības koncepcija jau novecojusi tikai divus gadus pēc tās apstiprināšanas? 80
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš Ukrainā ir viens no iemesliem, kas licis ātrāk, nekā paredzēts, sākt sarunu par jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, nozares ekspertu diskusijā šonedēļ atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Pašlaik spēkā ir 2020. gadā Saeimas pieņemtā koncepcija, kas paredzēta četriem gadiem – tātad līdz 2024. gadam. Tomēr tajā nav nekas teikts, piemēram, par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu. Lai gan VAD šobrīd ir kļuvusi par vienu no galvenajām tēmām, runājot par Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, taču par tā nozīmi joprojām ir dažādi viedokļi, ko netieši varēja just arī šajā diskusijā Kara muzejā.
Aizsardzības ministre VAD ieviešanu uzsvēra kā vienu no galvenajiem uzdevumiem līdzās NATO klātbūtnes palielināšanai, Zemessardzes stiprināšanai un valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, bet Nacionālo bruņoto spēku komandieris (NBS) Leonīds Kalniņš savā uzrunā joprojām visvairāk izcēla visas sabiedrības iesaisti jeb visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, kas bija prioritāte, izstrādājot iepriekšējo koncepciju.
“Mēs varam uzrakstīt ideālus dokumentus, koncepcijas, stratēģijas, bet, ja mēs visi kopā to nemēģināsim realizēt, tad nav vērts rakstīt. Aicinu izvērtēt, cik mēs visi esam piedalījušies valsts aizsardzības spēju veicināšanā un ko katrs varētu pilnveidot,” sacīja NBS komandieris. VAD ieviešanu viņš īsi raksturoja kā “jauno iniciatīvu, kas ieies sistēmā kā papildelements”.
Apstākļi mainījušies
Vai tiešām Valsts aizsardzības koncepcija novecojusi jau tikai divus gadus pēc tās apstiprināšanas? I. Mūrniece atgādināja, ka apņēmība paātrināt darbu pie jauna dokumenta iekļauta arī Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta deklarācijā. “Apstākļi ir strauji mainījušies. Tas, ko mēs redzam, ir ļoti agresīvs Krievijas karš Ukrainā, kur karadarbība notiek ne tikai frontes līnijā, bet visā valsts teritorijā. Tā vērsta ne tikai pret pretinieka karaspēku, bet pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. (..) Krievijas taktika ir mainījusies,” sacīja ministre.
Asāk izteicās militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš, norādot, ka runa nav tikai par negaidītu apstākļu maiņu, bet par kļūdu analīzē, jo tai būtu jāredz ne tikai četrus, bet arī 10, 20 un 30 gadus uz piekšu. Arī bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris, pašlaik Saeimas deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (“Apvienotais saraksts”) uzskata, ka ir tikai pareizi vērtēt, kas nav pareizi līdzšinējā koncepcijā, un “nav jākautrējas mainīt, ja kaut kas jāmaina”.
Bet Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) pat spriež, ka pašlaik izmaiņas nozarē notiek ačgārnā secībā – esot nepareizi vispirms ieviest Valsts aizsardzības dienestu un tikai tad sākt apspriest izmaiņas koncepcijā. Tas esot kā no ēkas “izņemt vienu ķieģeli”, nevis skatīties uz situāciju kopumā.
Tomēr NBS komandiera L. Kalniņa vērtējumā nebūtu pareizi teikt, ka pašreizējā koncepcija vairs nav derīga un ka, pat neskatoties uz kara apstākļiem, tajā nepieciešamas straujas izmaiņas. “Koncepcijas pēc savas būtības ir stratēģisks dokuments, ko mēs apņemamies uz ilgāku laiku, un šajā gadījumā tie ir četri gadi. Mainīt koncepciju pēc gada nav lietderīgi, tas nav pieļaujams. Mums ir ļoti dinamisks laiks, kad mainās situācija, bet tāpēc nav uzreiz jāmaina koncepcija,” norādīja L. Kalniņš, atgādinot, ka aktuālos aizsardzības uzdevumus risina citi dokumenti.
Satraucošie aptaujas dati
“Kaujas gatavība ir absolūta prioritāte,” tā valsts aizsardzības prioritāti raksturo M. Vērdiņš. Aizsardzības ministre savā uzrunā nosauca pat konkrētu periodu – Latvijai jābūt gatavai pretoties jebkāda veida agresijai un draudiem vismaz desmit dienas. Lai gan bieži esot pieņemts atsaukties uz NATO līguma 5. pantu un kolektīvās aizsardzības principu, tomēr, kā atgādināja I. Mūrniece, pirms tā līgumā ir 3. pants, kas paredz katrai valstij pašai stiprināt savas aizsardzības spējas. Jāņem vērā, ka Krievija palikšot drauds reģionā pat tad, ja tās armija tiks sakauta Ukrainā.
Nesen publiskots pētījums rāda, ka kopš 2015. gada sarukusi to Latvijas iedzīvotāju daļa, kas aptaujās pauž gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās. Iepriekš tie bija 40% no aptaujas dalībniekiem, tagad – 32%. Uz šo faktu diskusijas dalībnieku uzmanību vērsa Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, kura skatījumā viens no svarīgākajiem cēloņiem šai tendencei ir zemais valdības darba vērtējums. “Dāmas un kungi, jebkurš nozagts eiro, jebkuri muļķīgi lēmumi mazina vēlmi aizsargāt valsti,” atgādināja J. Ikstens.
Klātesošie politiķi atzina, ka kopumā šī, protams, ir slikta zīme, taču nevajadzētu to dramatizēt. “Nevajag no vienas aptaujas izdarīt apokaliptiskus secinājumus,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Viņaprāt, iemesls ir arī tas, ka mainījies sabiedrības domāšanas veids un tagad daudzi izmanto to, ka Eiropas Savienībā ir brīva kustība, nav šķēršļu aizbraukt dzīvot citur, ja rodas draudu sajūta.
Aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei (NA) šķiet, ka cilvēku attieksmi varētu būt ietekmējis tas, ka daudzi tagad ieraudzījuši karu tuvplānā: “Piekrītu, tie skaitļi ir bažīgi. Taču mēs esam jaunā situācijā. Tās šausmas, ko mēs redzējām Bučā, Irpiņā un citur, ļoti mainīja arī mūsu skatu, kāds tas konflikts varētu būt Latvijas teritorijā. Vīrieši ir gatavi iet Zemessardzē un aizstāvēt valsti, man tā gribētos cerēt, lai aizsargātu savas ģimenes. (..) Cilvēkam ir bail no tā, ko viņš nezina. Ja viņš zina, ko darīt “x stundā”, un ir tam trenēts, tad viņš ir gatavs. Ļoti ceru, pēc tam, kad būs ieviesta valsts aizsardzības mācība, šādas aptaujas dati būs pozitīvāki.”
32% neesot maz
Savukārt militārie eksperti sprieda, ka 32% patiesībā nav nemaz tik maz, jo karadarbībā tik daudzi cilvēki vienlaikus nemaz nepiedalās. Ukrainas iedzīvotāju skaits ir nepilni 40 miljoni, no kuriem bruņotajos spēkos pašlaik ir mazāk nekā miljons, taču neviens neapšauba, ka Ukrainai šobrīd ir visspēcīgākā armija Eiropā, atgādināja I. Rajevs, bet “svarīgi, lai pārējie, kas nav gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem, tomēr būtu gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā”.
Tikmēr M. Vērdiņš sacīja, ka aptaujā uzdotais jautājums drīzāk rāda, cik liela daļa būtu morāli gatava doties karot par valsti, taču tas vēl nenozīmē, ka viņiem visiem ir atbilstoša kvalifikācija, lai to tiešām varētu darīt. Tieši nepietiekama sagatavotība šobrīd ir iemesls, kāpēc reāli ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju būtu spējīgi tikai apmēram viens procents no iedzīvotājiem, kas ir nepietiekami.
Uzziņa
Valsts aizsardzības koncepcija
* Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, ņemot vērā Militāro draudu analīzi un Latvijas ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju.
* Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai. Informācija par Valsts aizsardzības plāna saturu sabiedrībai nav publiski pieejama drošības apsvērumu dēļ.
* Pašlaik Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Latvijas aizsardzība balstās uz četriem galvenajiem darbības virzieniem:
– Nacionālie bruņotie spēki,
– visaptveroša aizsardzība,
– NATO kolektīvā aizsardzība,
– starptautiskā sadarbība.
