Vai aizliegs Ždanokas partiju? 26
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzdevis Uzņēmuma reģistram pārbaudīt, vai partijas Latvijas Krievu savienība (LKS) darbība nav pretrunā ar Krimināllikumu, citiem likumiem un partijas statūtos norādītajiem darbības mērķiem.
Varētu minēt daudzus piemērus, kāpēc Tatjanas Ždanokas vadītā partijas darbība nonāk pretrunā ar Latvijas valstiskumu un pat vēršas pret to. Piemēram, LKS līderi piedalās organizācijas “Sutj vremeņi” saietā, kurā tiek pausts nodoms atjaunot PSRS iepriekšējās robežās (kā gan to var izdarīt, pirms tam neiznīcinot Latvijas valsti?). Dažādos saietos LKS aktīvisti skandina apvainojumus, kurus varētu apzīmēt kā nacionālā naida kurināšanu. Partija nekautrējas publiski paust atbalstu Krievijas īstenotajai Krimas aneksijai un Austrumukrainas pašpasludināto republiku teroristiem (pat izmantojot to simboliku). Juristi līdz šim ir teikuši, ka demokrātiskā valstī nepatīkams citāds viedoklis ir jāpiecieš kā zobu sāpes. Arī drošības iestādes uz šīm aktivitātēm lielākoties noskatījušās pasīvi. Bet vai tiešām valsts var atļauties šādas provokācijas?
Viena lieta ir viedoklis, ko pauž atsevišķas personas vai kāda maza nevalstiska organizācija, bet cita – politiskas partijas, kas cīnās par varu, rīcība, saka “Vienotības” politiķis Kārlis Šadurskis, kurš ar iesniegumu “Par Latvijas Krievu savienības aizliegšanu” Ģenerālprokuratūrā un Tieslietu ministrijā vērsās jau pavasarī.
Vēstule un argumenti
K. Šadurskis uzsver, ka viņš LKS darbībā ir saskatījis pret Latvijas interesēm vērstas darbības. Viņš pamato, kāpēc vērsies tieši šajās iestādes: “Politisko partiju likumā ir nosauktas institūcijas, kas uzrauga politisko partiju darbību: KNAB, Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs, kā arī citas likumā noteiktās iestādes – tātad tās, kuras veic vispārējo likumu uzraudzību, un līdz ar to tātad arī Ģenerālprokuratūra. Savukārt Valsts pārvaldes likums nosaka, ka vadošai iestādei vai tai, kas veic uzraudzību pār valsts pārvaldes iestādi, ir tiesības pārņemt funkcijas.
Tā kā šeit ir runa par politisku izvērtējums, tad būtu jocīgi, ja to darītu KNAB, VID vai Uzņēmumu reģistrs. Bet to var darīt Ģenerālprokuratūra, un to var darīt Tieslietu ministrija, kuras tiešā uzraudzībā ir Uzņēmumu reģistrs.”
Likuma pārkāpumu K. Šadurskis saskata tajā, ka Tatjana Ždanoka darbojas organizācijā, kuras mērķis ir PSRS atjaunošana: “Ždanokas kundze ir viena no trim partijas līdzpriekšsēdētājiem – pēc statūtiem redzams, ka tiesīga uzstāties partijas vārdā. Viņa darbojas organizācijā “Sutj Vremeņi”, kuras mērķis ir PSRS atjaunošana. Pārskatot šīs organizācijas materiālus, redzam karti “PSRS.2.0” (krieviski – “CCCP 2.0″), kuras veidojuma kontūrā ietvertas visas Baltijas valstis, tās ir vecajās PSRS robežās jeb citiem vārdiem – redzam Latvijas valstiskuma iznīcināšanu. Tātad skaidras darbības, vērstas pret Latviju.” K. Šadurskis uzskata, ka T. Ždanoka veic sistemātisku darbību, lai vājinātu Latvijas demokrātisko iekārtu un iekļautu Latvijas teritoriju citā valstiskā veidojumā, likvidējot teritoriālo integritāti un faktisko neatkarību.
Vēstulē Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai 12. maijā Kārlis Šadurskis lūdza brīdināt partiju par šādu darbību nepieļaujamību un, ja partija tās nepārtrauc, tad slēgt uz sešiem mēnešiem un pēc tam vērsties tiesā par partijas likvidāciju. Ģenerālprokuratūra šo vēstuli pārsūtīja Drošības policijai, kura informāciju “pieņēma zināšanai”. K. Šadurskis uzskata, ka iestāžu atbildes uz viņa vēstuli bija atrakstīšanās, apmēram tādā garā: sak, noziedzīgs nodarījums nav bijis, Latvijas valsts nav likvidēta. Viņš spriež: “Jautājums ir – vai mūsu normatīvie akti ir uzrakstīti tik neskaidri, ka tie jāpilnveido un jāpadara skaidrāki, vai arī vienkārši pietrūka politiskās gribas. Ja policijas rīcībā nonāktu ziņas par bandu, kura grib aplaupīt banku, vai policija gaidītu, kamēr nāk no bankas ar naudas maisiem? Droši vien, ka ne, un rīkotos ātrāk. Kāpēc šeit ir grupējums, kas saucas Latvijas Krievu savienība, kurš cīnās nevis par bankas aplaupīšanu, bet par to, lai likvidētu Latvijas valsti? Sabiedrībai ir jāredz, ka darbība, kas vērsta pret Latvijas valstiskumu, ātri saņem atbilstīgo novērtējumu un tiek sodīta.”
Tagad ir nācis klāt papildu arguments: LKS noslēgusi sadarbības līgumu ar Krimas premjera Sergeja Aksjonova vadīto politisko kustību “Krievu vienotība”. Šajā sakarā K. Šadurskis rosina salīdzināt – ja Londonas metro uzspridzina un iet bojā cilvēki, tad skaidrs, ka to ir darījuši teroristi; ja Ukrainā iet bojā tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, tiek notriekta pasažieru lidmašīna, ir absolūti skaidrs, ka tur darbojas bruņotas teroristu bandas. Un Krievija, kas šo procesu finansē, piegādā ieročus, algotņus, ir valsts, kas atbalsta teroristus. Krievija ir agresors, Krimas okupants un Ukrainā ved nepieteikta kara darbību.
Tā kā K. Šadurskis ir strādājis Eiropas Parlamentā, jautāju, vai ir pieredze, kā citur attiecas pret partijām, kuras darbojas pret valsts interesēm. Viņš atbild: “Laikam mūsu situācija ir unikāla, nevienā citā valstī nav tik tālu nonākts, ka tiktu reģistrētas valstij naidīgas partijas. Ja paraugāmies uz ultranacionālām partijām , piemēram, Austrijā, Nīderlandē, tās nav naidīgas savai valstij, Tās varbūt iestājas pret kādiem demokrātiskiem principiem, pret Eiropas Savienības kopējiem projektiem, bet cenšas savu valsti pasargāt. Turklāt tās ir sākušas kā radikālas, bet ne kā ekstrēmas organizācijas. Taču LKS, pirms tam “PCTVL” tiešā veidā iestājas pret Latvijas valstiskuma pamatiem, darbības ir vērstas pret Latvijas valsti.” K. Šadurskis norāda arī, ka pirms EP vēlēšanām Ždanokas partija reklamējās Krievijas medijos, tātad Krievija tiešā veidā piedalījās šajā vēlēšanu kampaņā. Un tas ir likuma pārkāpums.
Brīdina no ”civilizāciju sadursmes”
“Latvijas Krievu savienība būtu jāaizliedz,” 29. augustā konferencē par nacionālo un starptautisko drošību sacīja Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns. Viņš ir zinātnieks, nevis politiķis; savulaik beidzis Maskavas Valsts universitātes Austrumu valodu institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti, dzīvojis un strādājis Izraēlā, Libānā, Sīrijā, Singapūrā, Jordānijā, Filipīnās un Krievijā.
Leons Taivāns teic, ka viņa secinājums ir saistīts ar teoriju par civilizāciju robežām, ar notikumiem Ukrainā, un satraucošs ir lielais Krievijas sabiedrības atbalsts agresīvajai Krievijas politikai, pēc aptauju datiem – ap astoņdesmit procentiem.
L. Taivāns pašlaik raksta zinātnisku rakstu, kurā mēģina pamatot savus vērojumus un pārliecību, ka Krievija ir zeme un civilizācija, kas ir tuvāka islāmam nekā kristietībai. “Es neesmu viens šajos uzskatos, jo zinātnieks Semjuels Hantingtons 1993. gadā “The Foreign Affairs” publikācijā nolika blakus islāma civilizāciju, kurai, viņš saka, “ir asiņainas robežas”, un tajā pašā teikumā pieminēja krievu ortodokso civilizāciju.
Redzam, ka šī krievu ortodoksā civilizācija ir ļoti līdzīga daudzām citām civilizācijām, visciešāk, protams, islāma civilizācijai, ar kuru tā ir bijusi vēsturiski cieši saistīta. Nedemokrātisms izriet no islāma reliģijas, pareizticība jeb ortodoksija savā dogmatiskajā uzbūvē šai ziņā ir ļoti līdzīga,” skaidro zinātnieks. Reliģijas tradīcija ļoti sīksti dzīvo cilvēku apziņā arī tad, ja pats indivīds vai tauta jau sen nav saistīta ar baznīcu. Viņš vērtē, ka Krievija ceturtdaļgadsimtu ir cīnījusies par demokrātisku valsts iekārtu un sabiedrība šajā cīņā zaudējusi.
“Krievija īsteno tikpat necivilizētus karus kā dažādas Tuvo Austrumu politiski militārās grupas – kā “Hamas”, “Hezbollah” un tagad “Islāma valsts”: kari ir nepieteikti, bez noteiktām robežām, bez Ženēvas konvenciju ievērošanas, ar murgainu ideoloģiju,” spriež L. Taivāns.
Viņš piemetina, ka pēc politologa Hantingtona teorijas un arī vēsturnieka Toinbija teorijas robežas starp Eiropas civilizāciju un Krievijas civilizāciju iet pa Igaunijas, Latvijas un Lietuvas austrumu robežām: “Ņemot vērā, ka mums ir liels skaits sveštautiešu, kuri ir piederīgi austrumnieciskajai krievu kultūrai, nevis Eiropas civilizācijai, Baltijas valstis ir kļuvušas par izplūdušu robežzonu, līdzīgu Ukrainai. No civilizāciju konflikta viedokļa situācija ir bīstama.” Profesors brīdina, ka pie mums var būt mēģinājumi izraisīt nekārtības, kurās NATO vairs nebūtu ne motīva, ne tiesību iejaukties.
L. Taivāns uzskata, ka arī daļa latviešu šodien jūtoties piederīgi krievu civilizācijai, jo okupācijas laikā ietekmējušies no tās ideoloģijas. Savukārt Latvijas krievu sabiedrība ir sadalījusies “Eiropas krievos”, kuri iestājas par Eiropas identitāti, Eiropas vērtībām, un “Āzijas krievos”.
LKS lieto vārdu salikumu “krievu intereses.” L. Taivāns jautā, vai vispār kāds ir aizdomājies par šī termina jēgu: “Runājot par “krievu interesēm”, šī partija pozicionē sevi kā Krievijas interešu aizstāvi Latvijā – tā šeit lobēs un kārtos Krievijas lietas; nevis “krievu kopienas”, bet Krievijas lietas.”
