Vai aizbraukušie nepilsoņi ir mūsu diaspora? 1
Politiķi nespēj vienoties par diviem strīdīgiem jautājumiem diasporas regulējumā. Pirmais no tiem ir saimnieciskas dabas – kādu neapliekamo minimumu piemērot pensionāriem, kuri pēc darba Rietumeiropā, piemēram, Lielbritānijā, atgriezušies Latvijā. Kļūstot oficiāli par rezidentiem dzimtenē, viņiem šeit būtu jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par saviem ienākumiem, tostarp par Lielbritānijas pensiju. Taču Anglijā neapliekamais minimums pensijai ir aptuveni 1000 eiro mēnesī, bet Latvijā tie ir tikai 235 eiro.
Tādēļ dažādas diasporas organizācijas pieprasīja Saeimai, lai šādā gadījumā Latvijā viņu ienākumiem tiktu ņemts vērā tāds neapliekamais minimums, kāds ir valstī, kur pensija nopelnīta. Pagājušās nedēļas nogalē gan komisijai beidzot izdevās vienoties par šo jautājumu un, apvienojot vairāku deputātu un Ārlietu ministrijas priekšlikumus, nolemts, ka “remigrantam tiek piemērots neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu”.
Neoficiālās sarunās gan vairākas amatpersonas paudušas bažas, ka šāda deputātu vēlme priekšvēlēšanu periodā zvejot diasporas balsis var radīt neapmierinātību vietējo pensionāru vidū.
Politiķiem nāksies pasvīst, lai izskaidrotu vietējiem pensionāriem, kādēļ viņi maksā nodokļus no saviem ienākumiem, kas pārsniedz 235 eiro, bet citi – tikai no tiem, kas pārsniedz 1000 eiro.
Otrs problēmjautājums ir vairāk ideoloģiskas dabas – deputātiem nāksies vienoties par diasporas definīciju. Proti – vai arī Latvijas nepilsoņi likuma kontekstā būtu jāuzskata par mūsu emigrējušajiem tautiešiem. Ārlietu komisija gan šobrīd jau likumprojektā ir apstiprinājusi šādu diasporas definīciju – “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuri ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, un to ģimenes locekļi”.
Taču komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”) uzskata, ka tā ir nepilnīga. “Šāds regulējums faktiski izslēdz lībiešus. Tā bija pārsteidzīga kļūda, ka mēs iebalsojām projektā šādu variantu, lai tikai likums varētu virzīties uz priekšu,” skaidroja Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka pie viņa neoficiāli esot vērsušās vairākas diasporas organizācijas, lūdzot pārskatīt šo pantu. Lībieši gan, visticamāk, ir tikai atruna – drīzāk satraukums ir par to, ka ārpus diasporas loka atstāti nepilsoņi.
“Mūsuprāt, definīcija būtu jāpadara iekļaujošāka, lai diasporā ietilptu ne tikai Latvijas pilsoņi un latvieši, bet arī nepilsoņi un nelatvieši,
kuri tomēr ir saistīti ar Latviju. Savā darbā ar diasporu mēs galvenokārt vadāmies no šo cilvēku saiknes ar Latviju, nevis tautības vai pilsonības. Pašreizējā izslēdzošā definīcija atsvešinās daļu cilvēku un apgrūtinās mūsu darbu ar viņiem,” teica Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto. Tādēļ ELA aicina deputātu diasporas jēdzienā ietvert ne tikai ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošus Latvijas pilsoņus un latviešus, bet arī “citus, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļus”. Šādam viedoklim pievienojas arī Ārlietu ministrija.
Turpretim Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Rihards Kols uzskata, ka pašreizējā definīcija ir gana precīza un juridiski korektākā. “Sēdē, kad apstiprinājām šādu definīciju, bija klāt visu diasporas organizāciju pārstāvji, un neviens nekādus iebildumus nepauda. Arī Juridiskais birojs to atzina par korektu. Kalniņa kungs nodarbojas ar demagoģiju un laika vilcināšanu. “Vienotība” vienkārši mēģina iedabūt arī nepilsoņus diasporas lokā. Nepilsoņiem jau tagad pieejami visi konsulārie pakalpojumi, nav nekādas diskriminācijas. Viens no šī likuma mērķiem ir diasporas locekļu pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana. Par kādu politisko līdzdalību var būt runa nepilsoņu sakarā? Tad jau var sanākt, ka būs jāver vaļā Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumi, ļaujot nepilsoņiem balsot. Citādi sanāks pretrunas starp likumiem,” brīdināja Kols.
Viņaprāt, ELA piedāvātā iekļaujošā definīcija ir juridisks brāķis, jo “saikne ar Latviju” ir pārāk plašs jēdziens.
“Pēc tā jau sanāk, ka teju ikvienu tūristu, kurš uz brīdi pabijis Latvijā, varam uzskatīt par mūsu diasporas pārstāvi,” aizrādīja deputāts.
Diskusiju par definīciju komisija turpinās šodien. Tomēr šāda aizķeršanās rada bažas, ka pašreizējā Saeima nepagūs pieņemt emigrējušo tautiešu vidū tik ļoti gaidīto Diasporas likumu. Kalniņš gan pauda pārliecību, ka 4. oktobrī likums tiks apstiprināts otrajā lasījumā un atlikušo trīs nedēļu laikā pašreizējais sasaukums pagūšot to pabeigt.
