Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, kardiologs Gustavs Latkovskis: “Šāds saraksts izraisa izbrīnu, pat sašutumu. Mums jādomā par to, kā savā valstī uzlabot rezidentu sagatavošanu, nevis jāpieņem rezidenti no ārvalstīm. Kardiologu biedrība jau vairākus gadus lūdz piecas valsts apmaksātas rezidentu vietas kardioloģijā, bet tiek piešķirtas tikai divas. Grūti iedomāties, kā Latvijā varēs strādāt ārvalstu psihoterapeits, ja viņš labi nepārvaldīs valsts valodu. 0
Jāatzīst, ka nereti rodas diezgan lielas atšķirības starp cilvēkresursu plānošanu un profesionālo ārstu asociāciju statistiku. Izveidotais ārstu speciālistu saraksts apliecina, ka Ekonomikas ministrija ir saņēmusi samērā vienpusīgu informāciju,” norādīja kardiologs Latkovskis. Bet Slimnīcu biedrības vadītājs Kalējs uzsvēra, ka reālā aina izgaismosies tikai tad, kad visi mediķi sāks strādāt vienu darba slodzi un pārtrauks izdegt četrās piecās darbavietās.
Globālā cīņa par “smadzeņu resursiem” jeb augsti kvalificētiem speciālistiem sākās 2007. gadā, kad ES vadošie politiķi nolēma iesaistīties šajā cīņā tāpēc, ka uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm pārcēlās arvien vairāk Eiropas spožāko prātu. Tāpēc Eiropas Komisijas prezidents Ž. M. Barozu 2007. gadā nāca klajā ar direktīvas projektu, kurā tika paredzēta ES “zilās kartes” ieviešana. Tā domāta tam, lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu kārtošanu un kvalificētie speciālisti kopā ar saviem ģimenes locekļiem varētu iebraukt un uzturēties ne tikai vienā valstī, bet viņiem pēc noteikta laika tiktu dota iespēja strādāt arī pārējās ES valstīs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pieejamie statistikas dati liecina, ka visvairāk Latvijā ierodas viesstrādnieki no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.
