– Pēc Reformu partijas reformām tik tiešām nav lielas atsaucības. Kas konkrēti darāms minētajās sfērās? Nu ņemsim reģionu politiku. 14
– Uzskatu – plus mīnus, bet vecais 26 rajonu modelis ir ekonomiski lietderīgi pamatots. Bija aprēķini, kādēļ to izveidoja, bija pietiekamā skaitā iedzīvotāji. Kaut izglītības reforma – tā izriet un ir ļoti saistīta ar novadu kartējumu. Ja “vēsturiskajā” rajonā ir izveidojušies vairāk nekā četri novadi, bērni migrē pāri robežām, ir grūti koncentrēt līdzekļus, lai celtu izglītības kvalitāti. Sākumskolām jābūt tuvu bērnu dzīvesvietai, bet pēc 7. klases izglītība tomēr jākoncentrē, lai klases ir piepildītas, lai pedagogi saņem normālu atalgojumu, lai var uzturēt modernu materiāli tehnisko bāzi. 13 – 14 gadu vecumā vairs nav mazie bērni, bet dzīvē šo to redzējuši jauni cilvēki. Viņiem jāmācās atbilstošā vidē, atbilstošā skolā. Nenoliedzami – sekmīgi var mācīt arī mazā lauku skoliņā. Tikai jautājums – vai esam tik bagāta valsts, lai uzturētu milzīgu izglītības iestāžu tīklu. Jūtu, ka tik bagāti neesam.
– Jūs runājat kā tā rajona pārstāvis, kur maksimāli nodalījās astoņi novadi. Kāpēc tā notika? Gulbenieši, piemēram, var turēties kopā vecā rajona robežās, cēsnieki – ne.
– Lien ārā viens apstāklis. Ka tur, kur pirms reformas pilsētas un rajona padomes vadītājs bija viena persona, lielākoties viss palika vecajās robežās. Acīmredzot viņi spēja pierunāt uz konsolidēšanos. Citviet varbūt nerada kopēju valodu, skatījās ar zināmu neuzticību viens uz otru.
– Tomēr pat trūcīgos novados iecirtīgi grib pastāvību, nemana, ka darbotos centrtieces spēki. Ko darīt?
– Ir indikācijas, un arī Cēsu pusē, ka varētu apvienoties. Ja teritoriālo reformu gribētu kārtot absolūti demokrātiski, tas būs ilgais ceļš kāpās, zaudējot daudz resursu. Sešos gados novadi, protams, izveidojuši savu dienas kārtību, tāpēc atgriešanās pie rajonu modeļa var notikt vien labprātīgi, taču nepieciešams motivēt, ka tā būtu jādara un tā ir pareizāk.
– Ko jūs domājat par aktuālo bēgļu jautājumu? Cēsis gatavas pieņemt ienācējus no Sīrijas?
– Šinī brīdī tam nav ne juridiskās, ne finansiālās bāzes. Par to nav pat diskutēts. Latvijas mērogam 250 bēgļi nav liels skaits, bet notiekošais Eiropā, milzīgā pārcelšanās plūsma mūs dara ļoti uzmanīgus.
