Vai Āboltiņas mantinieks? Vēl pagaidiet. Saruna ar Jāni Rozenbergu 14
“Latvijas Avīze” viesojās Cēsīs, lai tiktos ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu. Cēsnieks pārstāv partiju “Vienotība” un arī tajā ir domes priekšsēdētājs. Viņu pēdējā laikā uzcītīgi min kā vienu no iespējamiem Solvitas Āboltiņas “mantiniekiem” – reizē ar bijušo eirokomisāru, citu vidzemnieku – Andri Piebalgu. Rozenbergs tiek pieteikts arī kā kandidāts uz augstākajiem amatiem valdībā.
– Lūdzu, īsumā iepazīstiniet ar sevi “LA” lasītājus. Viņiem vēl esat jauns, maz zināms cilvēks.
– Esmu cēsnieks daudzās paaudzēs. Pētījumos tiku līdz piektajai paaudzei, par tālāku vēsturi gan nezinu. Esmu beidzis Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, absolvējis Vidzemes augstskolu un no 2001. gada sāku darba gaitas Cēsu pašvaldībā. Biju attīstības nodaļas speciālists un vadītājs, pēc tam izpilddirektors, domes priekšsēdētāja vietnieks, un iepriekšējās vēlēšanās mērs Šķendera kungs man atstāja vietu un amatu. Strādāt pašvaldībā man ļoti patīk. Aizrauj tas, ka neilgā periodā vari redzēt paliekošas lietas, kas paveiktas. Bieži ir gandarījums, ka tas būs mantojumā cēsnieku bērniem un mazbērniem. Ar lepnumu pilsētas viesiem rādu lietas, ko aiz sevis atstājis mans vectēvs, būdams mākslinieks dekorators. Kāpnes lejup uz Cēsu Pils parku vai Skolēnu rotas pieminekli. Gribētos, lai arī manu veikumu tā kādreiz novērtētu pēcnācēji.
“Vienotībā” iestājos 2011. gadā, esmu salīdzinoši jauns biedrs. Biju “Latvijas ceļā”, taču nepārreģistrējos, kad ceļinieki apvienojās ar Šlesera partiju. Kādu laika sprīdi dzīvoju kā brīvs pilsonis brīvā valstī ar brīviem politiskiem uzskatiem.
– Tagad esat atpakaļ valdošajā partijā, un patlaban “Vienotība” pievērš cilvēku uzmanību. Pārsvarā ar nesaprašanos, kas netiek paturēta iekšienē, bet laužas uz āru. Jums kā krietnam, godīgam politiķim, kurš nav apkalts politbirojā un uz Rīgas bruģa, var jautāt pēc atklātas atbildes – kāpēc krīt “Vienotības” reitings?
– Trīs iemeslu dēļ, bet tas ir mans subjektīvs viedoklis. Pirmkārt, ja iecerētie procesi valstī nenotiek tik strauji, kā sabiedrība gribētu, ja vidējā alga un labklājība neaug zibens ātrumā, tad pliķus saņem un cieš tās partijas, kas ir valdošās un uzņēmušās atbildību. “Vienotība” ir spēks, kas visilgstošāk Latvijā atradies pie varas, un tādām partijām pienāk brīdis, kad atbalsts sāk sarukt. Un, ja vēl ir minētā iekšējā nesaderība un pretrunas personiskās lietās, kuras prese veikli uzķer un izpauž sabiedrībai, tad tas neveicina reitinga kāpumu. Treškārt, jau labu laiku neesam spējuši piedāvāt saturu – tās tēmas, kas vēlētājiem šķiet aktuālas, vajadzīgas un tāpēc liekamas partijas dienaskārtībā. Tā vietā vairāk nodarbojamies ar ugunsgrēku dzēšanu, iekšējo ķildošanos. Cilvēki redz, spriež: kamēr “Vienotība” netiks galā ar “iekšlietām”, tikām nevar gaidīt labu piedāvājumu, mērķtiecīgu virzību būtiskos jautājumos.
