Vai 2022. gadā pašvaldības cīnīsies par izdzīvošanu? 5
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no valdības svarīgākajiem darbiem pirms 2022. gada budžeta iesniegšanas Saeimā ir panākt vienošanos ar pašvaldībām par to budžeta apjomiem un kompensācijām, par dažādiem pieaugušajiem izdevumiem.
Vakar notika Latvijas Pašvaldību savienības tikšanās ar finanšu ministru. Šīs sarunas nevienu gadu nav notikušas viegli, un šī gada rudens nav izņēmums.
Valstij – 9%, pašvaldībām – 3%
Lūk, ko pašvaldību pārstāvji saka pēc tās. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka sarunas bijušas konstruktīvas, taču ir virkne jautājumu, kur vienošanās nav panākta.
“Kopumā, saskaņā ar finanšu ministrijas prognozēm, valsts budžets nākamajā gadā augs par 9%, bet pašvaldību budžeti – tikai par 3%. Pozitīvi ir tas, ka valsts apņēmusies garantēt, ka tik lieli ieņēmumi noteikti pašvaldībām būs.
Tiek palielinātas pašvaldību aizņemšanās iespējas, tāpat 2023. gada budžetā ir iestrādāts tas, ka valsts 30% apmērā līdzfinansēs izdevumus palielinātā garantētā minimālā ienākuma finansēšanai, taču pašvaldības uztrauc, kas notiks 2022. gadā, kur šādas vienošanās nav – finanšu ministrija solījusi to risināt, ja šādas problēmas radīsies.
Neskatoties uz to, draudus pašvaldībām rada gaidāmie pieaugošie izdevumi, kurus budžeta pieaugums nespēs segt. Tā pirmsskolas iestāžu pedagogu un sporta skolotāju atalgojuma pieaugums, kas prasīs apmēram 7,5 miljonus eiro no pašvaldību budžetiem, elektrības cenu palielinājums – papildus apmēram 19 miljoni no pašvaldību budžetiem, kā arī garantētā minimālā ienākumu un mājokļu pabalstu palielinājums – apmēra 20 miljoni eiro, kā arī līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidoto lielo pašvaldību darbam.
Starp jautājumiem, par kuriem nav panākta vienošanās un neizdodas jau ilgāku laiku, ir līdzekļi pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem un tiltiem – līdzekļu palielinājumu šajā jomā neizdodas panākt kopš 2014. gada, un iztrūkums šobrīd ir četri miljoni eiro.
Tāpat starp neatrisinātajiem ir jautājums par līdzekļiem vēja parku ietekmes mazināšanai, arī jautājums par mājokļu būves finansējumu – nepieciešami līdzekļi gan sociālo, gan īres mājokļu būvei reģionos. Tāpat ir saasinājies jautājums par līdzekļiem biznesa inkubatoru tīkla uzturēšanai un paplašināšanai – tas ir kļuvis gan par izaugsmes faktoru valstij, gan arī par līdzekli ieņēmumu palielināšanai pašvaldībām,” norāda Kaminskis.
Izdzīvošanas budžets
Savukārt Valkas mērs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks no novadiem Vents Armands Krauklis saka, ka noskaņojumus pēc tikšanās ar Finanšu ministriju ir duāls – no vienas puses, ir panākta sapratne virknē jautājumu, taču no otras – tas neatceļ faktu, ka nākošais gads pašvaldībām nebūs vienkāršs.
“Ir panākta vienošanās par to, ka pašvaldībām, kurām pavisam bēdīgs finanšu stāvoklis un kurām neapliekamā minimuma palielināšanas dēļ rodas lielākie iztrūkumi budžetā, valsts piešķirs papildu finansējumu – te runa ir galvenokārt par Latgales pašvaldībām.
Pašvaldību budžeti nākamgad gan pieaugs par 3%, taču vienlaikus pieaugs virkne izdevumu – būs jāceļ algas bērnudārzu pedagogiem, policistiem, medmāsām un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem – jo valsts cels atalgojumu tiem šāda veida darbiniekiem, kas strādā valsts finansētajā sektorā, pieaugs izdevumi elektrības cenu dēļ – un trīs procentus lielais pašvaldības budžetu pieaugums netiks galā ar šiem izdevumiem.
Tādēļ, neskatoties uz budžetu palielinājumu, 2022. gadā pašvaldības cīnīsies par izdzīvošanu. Tāds arī noskaņojums pēc sarunas ar Finanšu ministriju – par ko priecāties nav, bet nav arī ļoti slikti,” vērtē Krauklis.
Viens no jautājumiem, kuru LPS ļoti vēlas panākt, ir atgriešanās pie agrākajām proporcijām dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa sadalē starp valsti un pašvaldībām (pašvaldības saņem 5% no iekasētā azartspēļu nodokļa un 40% no dabas resursu nodokļa, izņemot virkni likumā atrunātu izņēmumu, kuros pašvaldības nesaņem neko vai saņem mazāk. – Aut. piez.), un šajā jautājumā nekādas pretimnākšanas no valsts nav.
Tas savukārt rada situāciju, kad pašvaldības nav ieinteresētas atļaut jaunus dabas resursu izmantošanas gadījumus, jo ar sekām – piesārņojumu un izbraukātajiem ceļiem – jācīnās pašvaldībām, kurām nepietiek līdzekļu, norāda Krauklis.
“Līdzīgi ir ar azartspēļu iestādēm – ar sabiedrības neapmierinātību un citām sekām jācīnās pašvaldību līmenī. Visbeidzot, mūzikas un mākslas skolu pedagogiem ir paredzēts algas pielikums, tāpat kā vispārizglītojošo skolu skolotājiem, bet sporta skolu treneri aizmirsti.
Ņemot vērā runas par to, cik svarīgs ir veselīgs dzīvesveids, LPS tā liekas principiāla kļūda un nepieciešamais līdzekļu apjoms nav nemaz tik liels – apmēram divi miljoni eiro, taču pagaidām vienošanās par to panākta nav,” teica Valkas mērs.
11. oktobrī, trīs dienas pirms 2022. gada budžeta iesniegšanas Saeimā, Latvijas Pašvaldību savienībā paredzēta Vienošanās un domstarpību protokola parakstīšana ar Finanšu ministriju, kas fiksēs panāktās un nepanāktās vienošanās. Šim dokumentam ir nozīme budžeta diskusiju laikā Saeimā.
