Anderss Larsons: Vai 2021. būs izrāviena gads uz ilgtspēju? 4
Anderss Larsons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2 °C pārsniedza 1850.–1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas, un ko gaidīt 2021. gadā?
Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls.
Šobrīd divi galvenie banku dalības virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta, taču skaidrs, ka neilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana tiks mērķtiecīgi samazināta.
Jau no 2022. gada bankām būs jāziņo par savu Zaļo aktīvu attiecību (Green asset ratio), t.i., cik liela daļa mūsu kredītu privātpersonām un uzņēmumiem ir zaļa un cik liela daļa – brūna. Eiropas Savienības taksonomija ir gan veids, kā noteikt praktiskus mērķus dažādām nozarēm, gan ietvars, kurā definēts, kas ir zaļš un kas – nav. Piemēram, runājot par parastu vieglo automašīnu – šobrīd Eiropas Savienībā taksonomijai atbilstoša automašīna ir tāda, kuras CO2 izmešu apjoms uz kilometru nepārsniedz 50 gramus.
Savukārt 2025. gadā automašīna atbildīs taksonomijai tikai tad, ja tās izplūdes gāzu emisijas būs nulle. Vienlaikus esam būtiski stiprinājuši arī savu nozares politiku attiecībā uz fosilo kurināmo, kas ietver ogļu, naftas, gāzes un kūdras ieguvi, attīrīšanu un elektroenerģijas ražošanu. “SEB” grupā esam definējuši, ka līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtrauksim finansēt kurināmo ogļu ieguvi un līdz 2030. gadam – enerģijas ražošanu no tām.
Šobrīd nepastāv attaisnojumi, lai nedotos ilgtspējas virzienā, – visi nepieciešamie rīki, produkti un atbalsts ir pieejami. Ilgtspējai piesaistītās obligācijas, zaļie kredīti, ar ilgtspēju saistītie kredīti, zaļais līzings un citi produkti – katrs uzņēmums var izlemt, kādu ceļu iet, un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus un ātrumu, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus.
Vēlos izcelt jaunu tendenci obligāciju tirgū – ilgtspējai piesaistītās obligācijas. Atšķirībā no zaļajām obligācijām, kur uzņēmumiem nauda ir paredzēta konkrētu zaļo projektu īstenošanai, šīs obligācijas ir piesaistītas tam, cik labi attiecīgais uzņēmums spēj sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus.
Pieminēšanas vērts ir apģērbu tirdzniecības uzņēmuma “H&M” piemērs. Šis uzņēmums ir pievienojies minētajai tendencei, emitējot ilgtspējai piesaistītās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā uz 8,5 gadu termiņu. Obligācijas ir piesaistītas trīs mērķiem, kurus nesasniedzot “H&M” maksās augstāku procentu likmi obligāciju turētājiem.
Līdz 2025. gadam “H&M” ir apņēmies sasniegt šādus mērķus – līdz 30% palielināt pārstrādāto materiālu īpatsvaru, par 20% no 2017. gada līmeņa samazināt savas darbības, elektroenerģijas un siltumenerģijas iegādes radītās emisijas, kā arī par 10% samazināt kopējās emisijas no izejvielu iegūšanas, audumu ražošanas, apģērbu ražošanas procesa un transporta. Cits veiksmīgs šādu obligāciju izmantošanas piemērs ir autokoncerns “Daimler”.
2021. gada pirmajā ceturksnī ilgtspējīgo parāda vērtspapīru tirgus pārsniedza prognozes, un sagaidām, ka šogad ilgtspējīgu obligāciju emisijas varētu pārsniegt triljonu ASV dolāru jeb par 25% vairāk, nekā tika prognozēts. Finansējuma apjoms palielinās, jo pāreja uzņem straujāku tempu, nekā varēja paredzēt. 2021. gadā būtiski palielināsies arī valstu ieguldījumi enerģijas infrastruktūrā.
Jau saskatāmas pirmās pazīmes, kas pilnībā izaicinās enerģiju patērējošās nozares, piemēram, automobiļu ražošanu. Notiekošais liecina, ka 2021. gads būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam – gan attiecībā uz kredītiem, gan obligācijām.
“SEB” lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā
