Vai 10 miljoni eiro dronu infrastruktūrai ir samērīgs cipars? Eksperti uzskata, ka labāk šo naudu investēt dronu ražošanā 0
Ja reiz dronu iepirkumiem paredzēti 10 miljoni eiro, tad aktuāls ir jautājums, kas īsti ir tā infrastruktūra, kurā paredzēts ieguldīt otrus desmit miljonus? Pēc militārā eksperta domām, kurš vēlējās palikt anonīms, tāda summa dronu infrastruktūras veidošanai ir nesamērīga.
Ja šim nolūkam ir nepieciešama, teiksim, ēka, tad Latvijā ir pietiekami tukšu, labā stāvoklī esošu skolu, kuras lieliski varētu piemērot šādām vajadzībām. LA.LV uzrunātais militārais eksperts norāda, ka jaunas infrastruktūras uzbūvēšanai nepieciešami kā minimums pieci gadi.
“Tagad svarīgāka ir personāla apmācība un dronu iepirkšana. 10 miljoni droniem – uz visiem bruņotajiem spēkiem tas nav nekas. Attiecīgām vajadzībām piemērotiem droniem jābūt katrā līmenī, sākot no nodaļas līdz vadam, rotai, bataljonam un tad jau stratēģiski.
Ņemot vērā, ka viens komplekts lielo novērošanas dronu maksā vismaz desmit miljonus eiro, pie situācijas, kad mums maksimāli jāceļ savas kaujas spējas, mēs nevaram naudu guldīt betonā. Es saprotu, ja jābūvē noliktavas munīcijas un ieroču glabāšanai, bet vienkārši likt naudu betonā, infrastruktūrā, tas, manuprāt, ir nesaprātīgi.”
Savukārt Viesturs Silenieks pieļauj, ka ar infrastruktūru domāts dronu mācību un testēšanas poligons Sēlijā. Pēc šī poligona atkāšanas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsita sev uz pleca, paziņojot, ka dronu testa poligons ir jauna šķautne arī dronu koalīcijas attīstībā. Tomēr Silenieks par šo paziņojumu ir skeptisks.
“Pēc būtības – kam tas drons ir domāts? Ja tas ir izlūkošanas drons, tad viņam vajag vienus apstākļus, kas ir gan pilsētvide, gan lauki, meži un tamlīdzīgi. Jo tu vari trenēties tikai reāliem apstākļiem maksimāli pietuvinātā vidē. Es šaubos, vai Sēlijā viņi būvēs pilsētu priekš droniem, un par tādu naudu arī neko nevar uzbūvēt. Savukārt kamikadzes dronu testēšanai pietiek ar vienu finiera tanku. Pacel dronu gaisā un triecies tajā iekšā, kaut vai ar sprāgstvielu svaru imitējošu ķieģeli. Bet tam nevajag desmit miljonus, to var izdarīt jebkurā Latvijas malā! Kas attiecas uz elektronisko karadarbību, tad vajag apvidu, kurā tu ar šīm pretdronu ierīcēm nenoslāpē lidmašīnas un privātmājās nepazūd internets, tātad tam vajadzētu atrasties dziļi mežā. Kas tur jābūvē? Nekas! Paņem iekārtu un slēdz iekšā. Ja iekārta tiek pieskaitīta pie infrastruktūras, labi. Taču viena konteinera uzlikšana, kur iedzert tēju vai patverties no lietus, desmit miljonus nemaksā,” tā Viesturs Silenieks.
Viņš norāda, ka treniņu trasi varētu uzbūvēt tā saucamajiem “kamikadzes droniem”, taču viena šāda trase jauniešu apmācībai dronu pulciņā Ādažos jau ir. “Tādu trasi no dēļiem var sanaglot kaut vai rītdien. Var jau to aprīkot ar visādiem sensoriem un datoriem, bet arī tādā gadījumā tā tik dārgi neizmaksās. Protams, ja gribam uztaisīt kaut ko tik unikālu, kā nekur citur pasaulē nav un uz kurieni brauc trenēties ārzemnieki, tos desmit miljonus varētu “sazīmēt”, bet ja cilvēkiem vajag vienkārši trenēties un testēt dronus, neko tādu nevajag,” saka Viesturs Silenieks.
Nacionālā industrija un izredzēto pulciņš
Aizsardzības ministrs Sprūds uzsvēris, ka viena no viņa kā aizsardzības ministra prioritātēm ir attīstīt Latvijas aizsardzības industriju un militāro rūpniecību. Ar Aizsardzības ministrijas preses nodaļas starpniecību jautājām ministram, kā dronu koalīcijas kontekstā konkrēti tiek aizstāvētas Latvijas ražotāju intereses un kādas ir viņu iespējas iegūt atbilstošu pasūtījumu?
Ministrija skaidro, ka “Dronu koalīcijas ietvaros veic iepirkumus no Latvijas aizsardzības industrijas ne mazāk kā 50% apmērā no Dronu koalīcijai piešķirtā finansējuma. Šogad tie ir 15 miljoni eiro, 5 miljonus eiro novirzot kopīgajam iepirkumam. Tāpat tiek nodrošināta bezpilota lidaparātu testēšana Latvijā, tādā veidā gan argumentējot Latvijas ražotāju dronu piemērotību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, gan sniedzot iespēju mūsu vietējiem ražotājiem caur testiem tehnoloģiski pilnveidot bezpilota lidaparātus. Tāpat Aizsardzības ministrija sniedz informatīvo atbalstu uzņēmējiem dalībai Dronu koalīcijā.”
Par to, kā realitātē notiek AM un dronu ražotāju sadarbība Dronu koalīcijas ietvaros, stāsta Viesturs Silenieks.
“Februārī publiski tika izsludināta pirmā tikšanās un visi dronu ražotāji tika aicināti uz semināru ministrijā. Šajā seminārā tika izstāstītas tehniskās prasības, specifikācijas, kāds drons būtu vajadzīgs un kādam viņi būtu gatavi dot naudu. Un tad, lūdzu, uz nākamo sapulci pēc divām nedēļām atnesiet savu piedāvājumu, pat prototipu. Ar tiem, kas atnesīs, runājam tālāk. Ar šiem ražotājiem tad arī tika uztaisīts iekšējais konkurss, un tie, kas atbilda visām prasībām un spējām, arī ir tas mazais klubiņš, kas varēs pieteikties. Ja drons ir tehniski labs, var pacelt, piemēram, trīs kilogramus un nolidot 15 kilometrus, ja ukraiņi to ir notestējuši un atzinuši par labu esam, tad Latvijas valsts arī ir gatava no tiem iezīmētajiem 10 miljoniem tā ražošanai piešķirt kādu daļu. Bet tāda publiska konkursa, par kuru var izlasīt elektroniskajā iepirkumu sistēmā nav, un, domāju, arī nebūs.”
Atbildot uz jautājumu, vai ar šiem iepirkumiem viss ir kārtībā, viņš atbild, ka simtprocentīgas pārliecības par to nav, taču nav arī nekādu iespēju pārliecināties, jo par šiem iepirkumiem ir ierobežotas pieejamības informācija un neviens tai klāt netiek.
Tikmēr Aizsardzības ministrija skaidro, ka “(..) caur iepirkumiem un dronu testēšanu tiek stiprināta nacionālā industrija. Tādā veidā gan finansējums tiek ieguldīts Latvijas militārās industrijas attīstībā, gan arī industrijas uzņēmumi var tehnoloģiski attīstīt un pielāgot savus produktus aktuālajai situācijai pasaulē. Viens no aizsardzības nozares nacionālajiem mērķiem Dronu koalīcijas ietvaros ir arī veidot ciešāku dialogu starp nozari un industriju, kā arī starptautiskos formātos padarīt mūsu ražotājus un to inovācijas redzamākas un atpazīstamākas.”
Nauda NBS dronos jāgulda visu laiku
Pirmie droni NBS ienāca aptuveni pirms četriem gadiem un to skaits bija tāds, ka katram bataljonam to nepietika. Šobrīd situācija ir mainījusies, taču ar dronu vien nepietiek. Ir daudz dažādu sastāvdaļu vai inventārs, kas ir ikdienā nepieciešams. Piemēram, kaut vai dronu baterijas. “Dronam viena baterija skaitās kaujas spējīga līdz 50 uzlādes reizēm. No 50 līdz 80 uzlādēm drons ir piemērots tikai mācību uzdevumu veikšanai. Kas notiks tālāk, neviens nevar garantēt – lidojuma laikā drona baterija var gluži vienkārši uzpūsties un drons nokrist, kā ar šādiem droniem arī nereti notiek,” skaidro Viesturs Silenieks.
Pēc viņa teiktā drona baterija vidēji maksā 100 – 250 eiro. Savukārt ļoti labs mācību drons maksā aptuveni 5000 eiro. “Ja raugāmies pēc algoritma, ka kaujas spējīgam dronam ir 50 uzlādes cikli, tas nozīmē, ka viena uzlādes reize maksās 5 eiro. Kas ir svarīgāk, ļaut piecu tūkstošu eiro vērtam dronam nokrist zemē tikai tādēļ, ka tam nav atbilstošas baterijas, vai tērēt 10 miljonus infrastruktūrai?”
Savukārt militārais eksperts uzsver, lai droni būtu aktuāli arī pēc gada, diviem, četriem, tie nepārtraukti ir jāpilnveido. Ražotājs viens pats bez saiknes ar NBS to nevar izdarīt. “Tādēļ pēdējā muļķība ir tagad iepirkt pēc trīs vai pieciem gadiem piegādājamus dronus, jo viņi nebūs vairs aktuāli. Tādēļ jau Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tika izveidots Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs, lai radītu bāzi, kurā komersanti var nākt kopā ar NBS testēt, eksperimentēt un nonākt pie kaut kāda kopsaucēja.”
Pēc viņa teiktā mums ir daudz teorētisko ekspertu, kuri zina, kādas kaujas mašīnas ir labākās, bet ja tu neesi lietojis un testējis to mašīnu, nezini, kā tā izskatās, tad īpašas jēgas nav. “Nav māka nopirkt labāko mersedesu ar ko braukt pa labiem ceļiem, māka ir atrast sev piemērotāko ekipējumu, kurš mūsu apstākļos izbrauks cauri purviem, mežiem un tamlīdzīgi. Mūsu ģeogrāfija ir atšķirīga no Ukrainas un tas, kas der viņiem, nederēs arī mums. Tādēļ ir būtiski, lai NBS piegādātie droni būtu atbilstoši tieši Latvijas vajadzībām.”
Iespējas apmainīties idejām ir, bet ne visiem
Ne mazāk svarīga ir arī ražotāju iespēja apmainīties idejām un ģenerēt jaunas. Šim nolūkam Aizsardzības ministrija šopavasar rīkoja ideju hakatonu “Droni Ukrainai”, bet nākamā gada sākumā Latvijā notiks starptautisks dronu samits. Tomēr augusta nogalē Lielbritānija bija vēl kāds pasākums, kuram tika pievērsta nepelnīti maza uzmanība. Proti, aizsardzības ministra Sprūda vizītes ietvaros 9.augustā notika arī Apvienotās karalistes un Latvijas dronu industrijas forums.
Atbildot uz jautājumu, cik industrijas pārstāvji no Latvijas šajā forumā piedalījās un kādi kritēriji noteica viņu dalību, Aizsardzības ministrija norādīja: “Apvienotās Karalistes un Latvijas dronu industrijas forumu organizēja, tajā skaitā dalībai forumā aicināja industrijas uzņēmumus, Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē. Pēc Aizsardzības ministrijai pieejamās informācijas forumā piedalījās astoņi aizsardzības industrijas uzņēmumu pārstāvji no Latvijas.” Tikmēr industrijas pārstāvji norāda, ka ne Sargs.lv, ne ministrijas mājas lapā nav redzējuši informāciju par iespēju piedalīties forumā. Viesturs Silenieks saka, biedrība “Drone Force – Europe” saviem biedriem, ražotājiem arī būtu pārsūtījusi šādu informāciju un piebilst, ka diemžēl ministrija kopš februāra nav atbildējusi uz vēstuli par to, ir vai nav gatava slēgt sadarbības līgumu ar biedrību. “Tādejādi var uzskatīt, ka ministrija nav ieinteresēta, lai vairāk uzņēmēju, vairāk dronu tehnoloģiju izstrādātāju būtu informēti un varētu kaut ko ražot,” saka biedrības valdes priekšsēdētājs.
“Jāsaprot, ka nav neviena uzņēmuma Latvijā un pat pasaulē, kas pats ražotu 100% visas detaļas – dronu rāmjus, propellerus, motorus, kontrolierus, mikroshēmas, elektriskos vadus un pat alvu lodēšanai. Tas viss tiek pirkts no daudziem ražotājiem, tirgotājiem. Taču ir Latvijas ražotāji vai tikai tehnoloģiju izstrādātāji, kas taisa tikai vienu detaļu.
Piemēram, “Drone Force – Europe” ir biedrs, kas pats izstrādājis un gatavs ražot drona kontrolieri (mikroshēmu, kas ir drona galvenās smadzenes). Ir programmētāji, kas izstrādā droniem programmas. Ir, kas izgatavo tikai rāmjus. Ir, kas komplektē dronus un jau kādu laiku sūta uz Ukrainu pa tiešo dažādām vienībām bez ministrijas iesaistes, jo ministrija vienkārši nav gatava atbildēt. Viņi būtu gatavi uzsākt ražošanu, ja būtu kāds pasūtītājs, taču ministrija to uzņēmēju kontaktus, kas Dronu koalīcijas ietvaros ražo dronus, nedod,” saka biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs.
Pieņemsim, ka Latvijai šādi ražotāji nav vajadzīgi, jo vai gan citādi ministrija viņus tik spītīgi neredzētu, taču tādi pasākumi, kā 29.augusta forums, par kuru diemžēl informācija bija pieejama tikai izredzētājiem, būtu ļoti labs veids jaunu kontaktu nodibināšanai. Kā uzsver Vieturs Silenieks: “Varbūt vietējais detaļu izstrādātājs aizbrauktu uz forumu un vienotos, ka gatavs tās pārdot britu ražotājiem. Kaut vai ne ražot – saņemot regulāru informāciju no ministrijas par jaunumiem, iespējām, forumiem utt., cilvēks spētu uzlabot to, kas tam jau ir un tad piedāvāt kādam ražotājam.”
Raksta autore: Ilona Bērziņa
