Vāgnera līnijas tapšana: “Visas tranšejas, ko šobrīd izrokat, pārvēršas purvā. To malas iebrūk un iekšā krājas ūdens” 73
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas armija atbrīvos Hersonu, iespējams, līdz šī gada beigām, taču apgalvojumiem, ka krievi no pilsētas jau bēg, jo “viss pagalam”, nav īsta pamata, šonedēļ intervijā izdevumam “Ukrainska pravda” uzsvēra Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
No vienas puses krievi spiež Hersonas iedzīvotājus doties prom un izved no pilsētas visu vērtīgāko, tajā pašā laikā Krievijas armija gatavojas pilsētas aizsardzībai un būvē nocietinājumus.
Līdzīgu redzējumu vakar publiskoja ASV Kara pētījumu institūts (ISW), kura ieskatā krievi šobrīd gatavojas kaujām par pilsētu Dņepras labajā krastā, taču to pametīs un pārcelsies uz kreiso krastu, ja aizstāvēšanās draudēs izvērsties sakāvē. ASV izlūkdienesti Hersonas krišanu prognozē decembra sākumā.
Nebūs šķērslis
Krievijas mediji un sociālie tīkli oktobra vidū pēkšņi sāka runāt par tā sauktās Vāgnera līnijas būvi, kas sargāšot promaskavisko spēku Ukrainas austrumu “Luganskas tautas republiku” un pie viena arī Krievijas robežlīnijas. Tāpat topot nocietinājumi uz Ukrainas un Krievijas starptautiskās robežas Belgorodas un Kurskas apgabalos.
Pirmās nepieciešamību vēl var izskaidrot ar vēlmi kavēt Ukrainas armijai atbrīvot visu Ukrainas teritoriju, bet Krievijas robežu aizsardzība drīzāk ir propaganda, jo ukraiņi nekad nav pauduši vēlmi ielauzties Krievijas teritorijā. Arī par Vāgnera līniju, kas sākta būvēt septembra beigās un savu nosaukumu guvusi no tā, ka to veido algotņu grupas “Vagner” dalībnieki, novērotāji šaubās, vai tā izvērtīsies par ko vērā ņemamu.
“Maxar Technologies” satelītattēli liecina, ka pirms nedēļas Doneckas apgabalā pie Gorskoje ciema tanku apturēšanai domātas betona piramīdas bija izliktas, tāpat prettanku grāvji aiz tām izrakti vien divu kilometru garumā, kamēr pieteiktais līnijas garums ir 217 km. Ukrainā šobrīd sācies lietus periods.
Tas bremzē ne tikai ukraiņu pretuzbrukumu. “Visas tranšejas, ko šobrīd izrokat, bez tālākas inženiertehniskas nostiprināšanas pārvēršas purvā. To malas iebrūk un iekšā krājas ūdens,” ukraiņu medijiem paudis militārais eksperts Olehs Ždanovs. Arī būvniecības tehnikas izmantošana tādos apstākļos kļūst problemātiska.
Apskatniekiem ir dziļas šaubas, vai nacistu laiku Zigfrīda līniju vai somu Mannerheima līniju atgādinoša Otrā pasaules kara stila šķēršļu josla apturēs Ukrainas armiju, kad tā šīs vietas sasniegs. Pat ja Vāgnera līniju paspēs izbūvēt garāku nekā patlaban, tā joprojām būs gana īsa, lai to apietu.
Otrkārt, ar artilērijas uguni un īpašām inženiertehniskajām kaujas mašīnām līnijā var izveidot ejas. Attiecīgas sapieru mašīnas nezināmā skaitā jau ir Ukrainas rīcībā gan no padomju laikiem, gan kā trofejas no Krievijas armijas, gan kā militārā palīdzība no Vācijas. Ja ar tādiem šķēršļiem varēja tikt galā Otrajā pasaules karā, ar pašreizējo tehnikas līmeni varēs arī tagad.
“Vagner” pašdarbība
Britu BBC krievu valodas dienesta žurnālisti, rūpīgāk papētot par Vāgnera līniju zināmo, konstatējuši, ka tās salīdzināšana ar Mažino, Mannerheima vai Zigfrīda līnijām ir krietns pārspīlējums. Vāgnera nocietinājumi neatbilst pat PSRS armijas laiku sapieru mācību grāmatu priekšrakstiem.
Piemēram, tanku un kaujas tehnikas apturēšanai paredzētās betona piramīdas nav pareizi izkārtotas un vismaz metru daļēji ieraktas zemē, tātad viegli izkustināmas vai saspridzināmas. Tāpat aplami šķēršļus izlikt klajā, pretiniekam labi pārskatāmā vietā. Šķēršļiem jābūt negaidītiem un tur, kur tos nevar viegli apiet, sašaut ar lielgabaliem tiešā tēmējumā. Turklāt nocietinājumu līnijai tikai tad būs jēga, ja pieejas tai segs kājnieku un artilērijas pozīcijas.
ISW analītiķu ieskatā tādu līniju celtniecība un demonstratīva atspoguļošana propagandas kanālos tāpēc drīzāk izskatās pēc mēģinājuma pieklusināt krievu “patriotu” kritiku valdībai un militāristiem, reaģējot uz prasībām darīt kaut ko, lai apturētu ukraiņu uzbrukumu un glābtu Krievzemi no “ukraiņu nacionālistu” ielaušanās.
Paša grupējuma “Vagner” runasvīri interesantā kārtā apgalvo, ka betona piramīdu līniju būvēt tiem neviens neesot licis – tā esot paša “Vagner” iniciatīva, “izejot no operatīvās situācijas un pašu plāniem”. Apskatnieki ne reizi pauduši, ka algotņu armijas šefs Jevgeņijs Prigožins pēdējā laikā kļuvis ļoti drošs, cenšas spēlēt ko līdzīgu savai spēlei un kritizē pat Krievijas Aizsardzības ministriju, bet kā pietuvināta persona arī prezidenta Vladimira Putina lēmumus.
Ja par šķēršļiem, tad nopietnākas grūtības ukraiņiem varētu sagādāt Dņepras Kahovkas HES dambja uzspridzināšana. Krievijas armija, kas kontrolē spēkstaciju, to ir mīnējusi, paralēli ierastā veidā dambja sagraušanas plānu perināšanā apsūdzot Ukrainas armiju.
Speciālistiem ir dažādas prognozes, cik katastrofāls būtu Dņepras paisuma vilnis apdzīvotām vietām lejpus HES, taču var sacīt, ka plašas teritorijas uz dienvidiem no upes uz zināmu laiku pārvērstos purvā. Tiesa, tas radītu sarežģījumus arī Krievijas armijai, tomēr vairāk, iespējams, kavētu ukraiņus, kuri perspektīvā plāno šķērsot upi, lai turpinātu atbrīvot teritorijas otrā krastā.
