“Vagner” algotņu grupējums izmanto nestabilitāti Nigērā. ASV nobažījušās – viņi, iespējams, “izpaudīsies” 123
“Vagner” algotņu grupējums izmanto nestabilitāti Nigērā, “BBC” sacīja ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens. Pēc prezidenta Muhameda Bazuma gāšanas pirms gandrīz divām nedēļām valsti pārvaldījusi hunta.
Apvērsuma vadītāji ir lūguši palīdzību “Vagner”, kas, kā zināms, atrodas kaimiņos esošajā Mali. Blinkens sacīja, ka, viņaprāt, Krievija vai “Vagner” nav izraisījuši Nigēras apvērsumu. Tomēr ASV bija nobažījušās par to, ka grupējums “iespējams, izpaudīsies” Sāhelas reģiona daļās, viņš sacīja “BBC” raidījumā “Focus on Africa”.
“Katrai vietai, kur šī Vāgnera algotņu grupa ir devusies, ir sekojusi nāve, iznīcināšana un ekspluatācija,” sacīja Blinkens. Nedrošība ir pieaugusi, nevis kritusies.”
Viņš piebilda, ka “atkārtojas tas, kas noticis citās valstīs, kur viņi atnesa tikai sliktas lietas”.
Gan ASV, gan Francija izmanto militārās bāzes Nigērā, lai sagrautu džihādistu grupējumus, kas darbojas plašākā reģionā. Nigēra kļuva par galveno franču karaspēka bāzi pēc tam, kad viņiem tika lūgts atstāt Mali pēc tur notikušā apvērsuma.
Tiek uzskatīts, ka “Vagner” ir tūkstošiem kaujinieku tādās valstīs kā Centrālāfrikas Republika (CĀR) un Mali, kur tam ir ienesīgas biznesa intereses.
Grupējuma kaujinieki ir apsūdzēti plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumos vairākās Āfrikas valstīs. Neskatoties uz to, ir notikušas spekulācijas, ka Nigēras armija ir lūgusi “Vagner” palīdzību, jo valstij draudot militāra iejaukšanās.
Pirmdien ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulenda rīkoja, pēc viņas teiktā, “sarežģītas un atklātas” sarunas ar apvērsuma līderiem, kuri, viņasprāt, saprot riskus, kas saistīti ar darbu ar algotņiem.
Patlaban aizturētais Bazuma kungs arī izteicies par savām bažām par “Vagner” ietekmi Āfrikā. “Ar pučistu un viņu reģionālo sabiedroto atklātu uzaicinājumu viss Sāhelas centrālais reģions var nonākt Krievijas ietekmē ar “Vagner” grupas starpniecību, tās brutālais terorisms Ukrainā ir bijis pilnībā redzams,” viņš raksta viedokļu rakstā Vašingtonas izdevumam. Ziņa publicēta pagājušajā nedēļā.
“”Vagner” līderis Jevgeņijs Prigožins balss ziņojumā, kas otrdien tika augšupielādēts “Telegram”, mudinājis huntu piezvanīt mums. Mēs vienmēr esam labā pusē, taisnīguma pusē un to pusē, kas cīnās par savu suverenitāti un savas tautas tiesībām,” viņš teica.
Nigēra ir bijusī Francijas kolonija, un apvērsums valstī ir izraisījis pret Franciju vērstu un prokrievisku noskaņojumu vilni, līdzīgi tam, ko piedzīvoja kaimiņvalstis Mali un Burkinafaso.
“Viena lieta ir skaidra, [Mali] prezidents Goita un [Burkinafaso] prezidents Traorē ir skaidri pateikuši nē, nē un nē. Mēs nevēlamies militāru iejaukšanos Nigērā. Viņi nāk mūsu izdzīvošanas dēļ.”
Jau vēstīts, ka Nigērā 26.jūlijā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts 2021.gadā ievēlētais prezidents Mohameds Bazums. Reaģējot uz to, kaimiņvalstis ir piemērojušas Nigērai sankcijas. Bazums tika gāzts 26.jūlijā, kad prezidenta pilī viņu apcietināja paša apsardzes karavīri.
Pēc apvērsuma Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) piemēroja Nigērai tirdzniecības un finanšu sankcijas. Bloks arī deva Nigēras huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā gāzto prezidentu Bazumu, kā arī brīdināja, ka pretējā gadījumā var tikt izmantots spēks. Ultimāta termiņš beidzās sestdien.
Huntas vēstulē ECOWAS pārstāvniecībai Niamejā teikts, ka sabiedrības neapmierinātība ar ECOWAS noteiktajām sankcijām neļauj šo delegāciju uzņemt mierīgos un drošos apstākļos.
ECOWAS bija iecerējusi otrdien nosūtīt delegāciju uz Nigēras galvaspilsētu Niameju pirms ceturtdien gaidāmā bloka samita Abudžā, kur tiks apspriesta krīze Nigērā.