Vadims Ļašenko: Mūsdienīgs stadions Lucavsalā piesaistīs Rīgai visaugstākā līmeņa pasākumus un neskaitāmus tūristus 40
Iecere par mūsdienīga multifunkcionāla stadiona būvi Lucavsalā šobrīd ir sabiedrības uzmanības degpunktā un jau šo trešdien Rīgas domei jālemj, vai piešķirt 10,3 hektārus Lucavsalas zemes Latvijas Futbola federācijai (LFF) uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā izpētes un projektēšanas darbu veikšanai. Vai augstākajām UEFA prasībām atbilstošs stadions nepieciešams tikai futbolam, vai arī tā būs Latvijas un Rīgas vizītkarte, saruna ar LFF prezidentu Vadimu Ļašenko.
Cik tuvu mēs esam sava nacionālā stadiona idejas īstenošanai? Vai šis projekts beidzot ir izkustējies no nulles punkta?
Man ir patīkami, ka beidzot nerunājam par to – vajag Latvijai savu nacionālo stadionu vai nevajag? Sabiedrība saprot, ka šāds stadions ir kritiski nepieciešams ne vien Latvijas futbolam, bet arī mūsu kultūras dzīvei un valsts starptautiskās atpazīstamības vairošanai. Futbols ir populārākais sporta veids lielākajā daļā pasaules valstu, un līdz ar to arī viens no spēcīgākajiem rīkiem, ar kā palīdzību celt valsts atpazīstamību un nacionālo prestižu, tādējādi radot arī ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai. Tādēļ esmu jo īpaši gandarīts, ka futbola sabiedrība spējusi panākt, lai visas iesaistītās puses – valsts, pašvaldība, iedzīvotāji nonāktu pie vienotas izpratnes par to, cik šāds stadions ir Latvijai nepieciešams.
Šobrīd par labāko vietu stadiona būvniecībai atzīta Lucavsala, un mēs gaidām Rīgas domes lēmumu par nepieciešamā zemes gabala piešķiršanu federācijai uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā, lai to jautājumu virzītu uz priekšu. Protams, stadiona kontekstā ir vēl ļoti daudz jautājumu, kā, piemēram, finansējums un pats projekts, taču mēs nevaram uz tiem atbildēt, kamēr skaidri nezinām, kurā vietā šo projektu realizēsim. Līdz ar to, tas solis, kuru gaidām no Rīgas domes, šim projektam ir ļoti būtisks un svarīgs. Šī 10,3 hektāru lielā zemesgabala rezervācija Lucavsalā ļaus mums turpināt pētīt un realizēt projektu, kura ietvaros plānots uzbūvēt nacionālo stadionu un Latvijas Futbola federācijas bāzi – ēku federācijas birojam un divus laukumus ar nelielu tribīni. Latvijas Futbola federācija ir gatava virzīties uz priekšu.
Atgādināšu, ka pirms desmit gadiem Latvijas Futbola federācija jau izstrādāja un virzīja projektu par stadiona izbūvi Krišjāņa Barona ielā, bet, tā kā toreizējam LFF prezidentam Guntim Indriksonam nebija pārāk laba reputācija un trūka arī sadarbības ar valsti un pašvaldību, tas nerealizējās. Šobrīd situācija ir radikāli mainījusies. Latvijas Nacionālā sporta padome stadiona projektu iekļāvusi sporta politikas plānā, atzinusi par valstiski nozīmīgu un uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt Nacionālā futbola stadiona projekta turpmākās virzības plānu, iekļaujot to sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam rīcības plānā.
Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropā bez sava augstākajām Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prasībām atbilstoša futbola stadiona. Ja vēlamies parādīt spēles ne tikai futbola sabiedrībai, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, savs nacionālais futbola stadions ir nepieciešamība. Turklāt runa nav tikai par futbola turnīriem vien – šobrīd atbilstoša stadiona trūkuma dēļ Latvijā ir problemātiski organizēt arī citus augstākā līmeņa koncertus vai pasākumus. Ja šajā ziņā gribam konkurēt ar Lietuvu vai Igauniju, par savstarpējiem strīdiem un sprunguļu bāšanas stadiona projekta “riteņos” būtu jāaizmirst.
Par futbola turnīriem tā kā būtu skaidrs. Kāds vēl labums Latvijas sabiedrībai būs no šāda stadiona? Vai tā esamība ļaus vairāk rīkot dažādus liela mēroga kultūras pasākumus kā arī piesaistīt pasaules līmeņa zvaigžņu koncertus un līdz ar to arī lielāku tūristu skaita pieplūdumu Rīgā?
Protams. Šādas infrastruktūras izveide piesaistīs gan tūristus, kuri ieradīsies Rīgā uz pasākumiem, gan arī Latvijas iedzīvotājiem būs nodrošināti komfortabli apstākļi, lai izbaudītu dažādu mākslinieku sniegumu un labi pavadītu laiku arī pašā stadionā.
Jā, mums ir arēna “Rīga”, tomēr mēs labi atceramies, ka savulaik arī šinī teritorijā bija mazdārziņi un pret arēnas būvniecību skanēja kritika. Šodien mēs kopā ar ģimenēm izbaudām arēnas “Rīga” sniegtās iespējas, ejam tur skatīties basketbolu, hokeju, koncertus un lepojamies ar šo infrastruktūru. Esmu pārliecināts, ka līdzīgi būs arī ar nacionālo stadionu Lucavsalā. Šim projektam ir valsts un pašvaldības atbalsts un mēs, kā futbola federācija, esam gatavi nest šo karogu, lai virzītu stadiona projektu uz priekšu. Pretējā gadījumā varam nonākt pie tā, ka mūsu nacionālā futbola izlase nevarēs organizēt mājas spēles Latvijā. Šis projekts ir vitāli nepieciešams gan futbolam kā sporta veidam, gan arī Latvijas sabiedrībai.
Ja stadions “Skonto” savulaik uzņēmis ne tikai futbola mačus ar pasaules līmeņa spēlētājiem, bet arī pasaules mēroga mūzikas zvaigznes kā Eltons Džons, Džo Kokers, “Depeche Mode”, “Aerosmith” un vēl citas, kā arī tur notikuši ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem saistīti pasākumi, tad jaunā stadiona iespējas būs nesalīdzināmi plašākas. Tas nozīmē tūristu pieplūdumu Rīgā no Lietuvas un Igaunijas, Skandināvijas un citām valstīm, tā veicinot Rīgas un Latvijas atpazīstamību, kā arī dodot ievērojamu pienesumu mūsu tautsaimniecībai. Dzirdēta sūrošanās, ka Vecrīga tagad ir tukša, varu garantēt, ka pēc mūsdienīga multifunkcionāla stadiona uzbūvēšanas tā atkal būs pilna ar tūristiem. Jaunais stadions būs milzīgs ieguvums ne vien Latvijas futbola sabiedrībai, bet arī mūsu valsts kultūras dzīvei un visiem iedzīvotājiem.
Lucavsalu, kā plaša mēroga pasākumu norises vietu, Latvijas sabiedrība jau ir pieņēmusi un novērtējusi. Piemēram, festivāls “Positivus” jau vairākus gadus notiek Lucavsalā, te uzstājās pasaulsslavenā grupa “Rammstein”, bija “Red Hot Chili Peppers” brīvdabas šovs un vēl neskaitāmi citi pasākumi.
Tomēr Rīgas mērs Vilnis Ķirsis izteicies – viņš neredz, ka tuvāko 10 gadu laikā Rīgas dome varētu ieguldīt līdzekļus infrastruktūras izveidē Lucavsalā…
Būtu labi, ja Rīga ieguldītu infrastruktūras attīstībā, bet, neraugoties uz tās trūkumu, festivālu “Positivus” ik gadus apmeklē aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, un nesakārtoto ceļu jautājums viņiem nebūt netraucē. Attīstības plānā redzam, ka Rīgai tur būs jāiegulda nauda jebkurā gadījumā, tas ir tikai laika jautājums. Nacionālā stadiona projekta realizācijai tas netraucē. Mēs labi saprotam, ka šis stadions netiks uzbūvēts pēc gada vai diviem, projektam ir aptuveni desmit gadu termiņš un es ticu, ka Rīga pēc tam būs gatava ieguldīties arī infrastruktūras izbūvē.
Publiski izskanējis, ka arī Latvijas Futbola federācija ieguldīs visai lielus līdzekļus šī stadiona būvniecībā.
LFF ciemojās arī UEFA prezidents, un mums ir vairākas programmas, kuras varam izmantot šī projekta virzīšanai uz priekšu. Protams, mēs to darīsim. Tomēr mums jārunā arī ar potenciālajiem investoriem, kuri ir gatvi ieguldīties šajā projektā, jārunā ar valsti, kura atzinusi, ka nacionālam multifunkcionālam stadionam jābūt, un tad varēsim pateikt par līdzfinansējumu no federācijas puses. Ļoti svarīgi ir saprast, konkrēti kurā vietā stadions tiks būvēts, cik šis projekts kopumā izmaksās un tad arī varēsim precīzi pateikt, cik lielu šo izmaksu daļu varēsim segt.
Tātad līdz šim izskanējušais, ka LFF stadiona būvniecībā varētu ieguldīt 12 miljonus eiro, vēl nav “akmenī iecirsts” un tā drīzāk ir spekulācija?
Tā nav spekulācija, mēs būsim gatavi ilgtermiņā to naudu ieguldīt, tomēr mēs labi saprotam, ka ar 12 miljoniem eiro šī projekta realizācijai nepietiks. Skatīsimies, kāds būs budžets pēc projektēšanas, un tad arī pateiksim, cik no sava gada budžeta – 15 miljoniem eiro, konkrēti varēsim ieguldīt šajā projektā.
Esam konsultējušies ar arhitektiem, un pēc viņu teiktā projektēšana varētu aizņemt pusotru, divus gadus. Kad projekts būs gatavs, atkal iesim pie iesaistītajām pusēm – valsts un pašvaldības, vēlreiz to vērtēsim, un tikai pēc tam Rīgas domes deputāti vēlreiz balsos, vai atļaut mums tur konkrēti kaut ko darīt. Pašreiz uz Rīgas domi virzītais lēmumprojekts mums dos vien iespēju pētīt un projektēt, bet neko būvēt vēl nevarēsim.
Pret nacionālā stadiona būvi Lucavsalā iebilst mazdārziņu apsaimniekotāji, kuri Rīgas domi aicina neiznīcināt “vienus no vecākajiem dārziņiem Eiropā”. Vai tiešām ir tā, ka stadiona projekts mazdārziņiem Lucavsalā “pārvilks svītru”?
Stadionu nav plānots būvēt mazdārziņu atrašanās vietā, tur nav neviena mazdārziņa. Pirms dažām dienām diskusijā ar to apsaimniekotājiem skaidrojām, konkrēti ko un kad darīsim. Ļoti ceru, ka viņi saprata, ko īsti šis projekts paredz. Mazdārziņu īpašniekiem traucēs nepieciešamās infrastruktūras savienojums ar Dienvidu tiltu, kas vedīs pāri Kazas sēklim. Es labi saprotu šo cilvēku neapmierinātību, taču tas jau ir paredzēts Rīgas pilsētas Attīstības plānā un es nevaru atbildēt uz jautājumu, kad šis ceļš tiks uzbūvēts.
Nav palicis ilgs laiks, līdz 26.aprīlī LFF biedri vēlēs federācijas prezidentu. Jūs izvirzījuši 85 no 99 LFF biedriem, un tomēr – kā vērtējat savas izredzes? Nebaidāties no konkurences?
Konkurence vienmēr nāk tikai par labu un arī LFF prezidenta vēlēšanas nav izņēmums. Mēs četru gadu laikā esam ļoti daudz izdarījuši, tādēļ par biedru atbalstu manai kandidatūrai esmu pārliecināts. Biedri ir novērtējuši paveikto un mums jāiet uz priekšu. Esam izstrādājuši jaunu LFF stratēģiju, kuru prezentēsim kongresā, un kopā ar biedriem vēl izrunājam un slīpējam pēdējās detaļas. Domāju, manai komandai un esošajai LFF administrācijai tiks iedots mandāts arī nākamos četrus gadus strādāt Latvijas futbola labā.
Varat atklāt, kādi būs jaunās LFF stratēģijas stūrakmeņi?
Noteikti turpināsim infrastruktūras attīstības projektus, turpināsim būvēt futbola halles visā Latvijā. Šobrīd jau uzbūvētas halles Liepājā un Rēzeknē, tikko arī klubs “Metta” prezentēja piepūšamo futbola halli, kurā arī mēs no federācijas puses investējām naudu. Parakstīts arī līgums ar Ķekavas pašvaldību par piepūšamās futbola halles izveidi un noslēgts sadarbības līgums ar Daugavpils pašvaldību. Kā zināms, ziemas apstākļos ar treniņu procesu ir reālas problēmas un federācijai ir vitāli svarīgi nodrošināt tādu infrastruktūru, kas mūsu futbolistiem dotu iespēju trenēties slēgtās hallēs komfortablos apstākļos.
