Vadības vēlēšanās cīnīsies Auce ar Dobeli 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz pirmo sēdi šodien, 1. jūlijā, sanāks jaunās domes 40 pašvaldībās, kurās ievēlētajiem deputātiem būs jāizraugās domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Vairākās vietvarās jaunie domnieki jau ir vienojušies par koalīciju un nosaukuši arī mēra kandidātus.
Taču ir pašvaldības, kurās vēl dienu iepriekš vēlēšanu iznākumu bija grūti nojaust. Daļā no tām visu var izšķirt viena balss. Starp tiem ir arī Dobeles novads, kurā šī izšķirošā balss pieder “KPV LV” deputātam, kas ir arī vienīgais no savas partijas, kuram izdevās iekļūt kādas pašvaldības domē. Viņš izšķirs, vai novadu vadīs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) vai Dobeles novada deputāts Edgars Gaigalis (NA), kuru plāno virzīt trīs partiju koalīcija.
Pašvaldību vēlēšanu naktī Latvijas Zemnieku savienība (LZS) jau varēja baudīt uzvaras garšu – par tās sarakstu Dobeles novada vēlēšanās bija nobalsojuši 44,19% vēlētāju. Līdz pilnai uzvarai pietrūka pavisam maz – viena mandāta. Taču arī deviņas no 19 vietām domē bija labs rezultāts. Pirmais pārsteigums bija, ieraugot ievēlēto deputātu sastāvu, – LZS saraksta līderi, Dobeles novada priekšsēdētāju Andreju Spridzānu vēlētāji bija nobīdījuši uz sesto vietu.
Viņš arī ir tikai viens no diviem LZS Dobeles pārstāvjiem jaunajā domē. Šis saraksts pārliecinošu uzvaru ieguvis Aucē, no kuras ievēlēti seši deputāti – arī LPS priekšsēdētājs G. Kaminskis, kurš iepriekš vadīja Auces novadu. Aiz viņa ar otru lielāko atbalstu sekoja Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika. No LZS domē ir iekļuvuši Auces novada cilvēki, kas sarakstā bija ar 10., 15. un pat 22. numuru. Jaunajā Dobeles novadā pēc reformas būs arī Auces novads un Tērvetes novads, tajā ir 30 508 iedzīvotāji.
Nevarēja solīt trīs vietniekus
Pievienoto novadu pārstāvju dominante LZS komandā ir viens no iemesliem, kāpēc pārējie domē ievēlētie politiskie spēki – Nacionālā apvienība (NA), Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un “Jaunā Vienotība” (“JV”) – ir izveidojuši savu koalīciju, kurai arī ir deviņas balsis. Tajā pārsvarā ir deputāti no Dobeles novada. Tagad visu izšķirs no “KPV LV” ievēlētais deputāts Māris Feldmanis, kurš sarakstā bija tikai ar 20. numuru. Viņš ir Saeimas deputāta Ralfa Nemiro palīgs parlamentā. M. Feldmanis ir no Auces novada Bēnes, un šim faktoram mēra vēlēšanās varētu būt sava nozīme.
No sarunas ar M. Feldmani “Latvijas Avīze” secināja, ka starp LZS jaunajiem deputātiem viņam ir pat labi paziņas, bet trīs partiju koalīcijā M. Feldmanis nevienu īsti nepazīst, jo viņi lielākoties ir no Dobeles. Zināms, ka M. Feldmanis ir diezgan aktīvs un pievērsis uzmanību arī ar centieniem parādīt dažādus iespējamos pārkāpumus savā pašvaldībā, kurus nofilmējis.
Iespējams, ar to arī ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo atbalstu. No M. Feldmaņa teiktā, ka “neviens neko labu man nepiedāvāja”, varēja secināt, ka ne LZS, ne arī otra koalīcija nav centusies iegūt šā deputāta balsi, pretim solot kādu amatu – piemēram, priekšsēdētāja vietnieka posteni. Tas nozīmē, ka politiķa balsojumu, visticamāk, noteiks cilvēciskais faktors.
Viesturs Reinfelds (LRA) un E. Gaigalis (NA) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka šo trīs partiju koalīcija bija gatava atbalstīt domes priekšsēdētāja amatam G. Kaminski, bet ar nosacījumu, ka visiem ir līdzvērtīgas iespējas uzņemties atbildību par domes darbu. Tas nozīmē, ka priekšsēdētājam ir trīs vietnieki, kam G. Kaminskis nav piekritis. E. Gaigalis norādīja, ka visiem vienāda atbildība ir svarīga, lai varētu sadarboties savstarpējās uzticības gaisotnē. Uz vaicāto, cik stabila varētu būt koalīcija ar desmit no 19 balsīm, viņš atbildēja, ka arī ZZS līdz šim Dobeles novada domi vadīja ar vienas balss pārsvaru, bet pārējie tik dziļā opozīcijā visu laiku nemaz nav bijuši. Viņš cer, arī jaunajā domē visi deputāti spēšot sadarboties iedzīvotāju labā.
LZS virzītais priekšsēža kandidāts G. Kaminskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka LZS nevarēja piekrist pārējo partiju prasībai izveidot domē trīs vietnieku amatus, neizvērtējot, cik lietderīgi to būtu darīt. Viņaprāt, vietnieku izvēlē ir jāvienojas par profesionāliem kandidātiem, kas katrs savā jomā ir zinoši, kā arī, ņemot vērā vēlētāju atbalstu. G. Kaminskim arī nepatīkot tāda tirgošanās ar amatiem. Neraugoties uz šo neskaidro situāciju, viņš ir piekritis kandidēt uz domes priekšsēdētāja amatu, ņemot vērā ievērojamo vēlētāju atbalstu, jo pretējā gadījumā tā būtu šo cilvēku pievilšana. Ja G. Kaminskim būs lemts vadīt domi, viņš aicinās vairākuma darbā iesaistīties arī citus politiskos spēkus, apzinoties, ka pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par stabilu.
Mazo novadu protests
V. Reinfelds atzina, ka dobelniekus nedaudz baida lielais Auces deputātu īpatsvars LZS komandā, “bet mēs nevēlamies šķirot cilvēkus pa novadiem un pēc politiskās piederības”. Viņaprāt, ne tikai Dobeles novadā, bet arī citās pašvaldībās varēja vērot, ka šīs vēlēšanas bija mazo novadu protests pret administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tos pievienoja administratīvajiem centriem. To, ka Auces vēlētāji ir mobilizējušies, pēc E. Gaigala domām, var skaidrot arī ar Dobeles novada priekšsēža A. Spridzāna augstprātību jaunā novada veidošanas sarunās – dialogs ar Tērveti un Auci veidojies neveselīgs, jo Dobeles vadība demonstrējusi savu pārākumu, kas LZS iekšienē radīja Auces vēlētāju protestu. Savukārt Dobelē daudzi nav aizgājuši uz vēlēšanām.
Dobeles novada priekšsēdis A. Spridzāns pašvaldību vadīja kopš 2009. gada, kad notika iepriekšējā reforma. Toreiz novadā apvienojās desmit pagasti, pret kuriem attieksme bijusi līdzvērtīga, “Latvijas Avīzei” apgalvoja A. Spridzāns. Vaicāts par Dobeles vadības demonstrēto pārākumu jaunā novada veidošanas sarunās, A. Spridzāns atzina: “Dobeles novads kā lielākais nosaka lietu kārtību, bet citu pašvaldību baiļu sindroms te ir nevietā.” Dienu pirms jaunās domes sanākšanas A. Spridzāns vēl cerēja, ka partiju sarunās ir iespējams vienoties par stabilāku vairākumu, bet, vērtējot savu līdzšinējo darbu, sacīja, ka ar to esot apmierināts. Viņš pieļāva, ka dažas ieceres izdosies īstenot ierindas deputāta statusā.
